Viens no tūkstoša • IR.lv

Viens no tūkstoša

3
Oto Brantevics. Foto — Lauris Vīksne
Laura Dumbere

Pavisam nesen nosvinējis astoņpadsmito dzimšanas dienu, Oto Brantevics ir cita liela notikuma gaidās — šonedēļ pirmizrāde latviešu spēlfilmai Dvēseļu putenis, kurā viņam galvenā loma. Gandrīz četru filmēšanas gadu laikā viņš tiešām izgājis caur uguni un ūdeni, no zēna pieaugot par jaunu vīrieti

Pirmizrādi Oto gaida bez lielas sirds drebēšanas. «Zinu, ka esmu izdarījis visu, ko varēju. Un ļoti ticu mūsu režisoram.» Daudz vairāk Oto satraucas par preses uzmanību un atpazīstamības vilni, kas pār viņu velsies. «Neesmu dzimis, lai būtu slavenība,» puisis atzīstas.

Pēc rakstnieka Aleksandra Grīna romāna Dvēseļu Putenis motīviem tapusī filma ir vērienīgākais kino projekts neatkarīgās Latvijas vēsturē — gan budžeta, gan četru gadu darba nozīmē. Tā vēsta par brīvības cīņām, kas norisinājās uz Latvijas zemes pirms simts gadiem, tāpēc pirmizrāde paredzēta tieši pirms Lāčplēša dienas.

Galvenās lomas tēlotājs Oto Brantevics filmu uz lielā ekrāna pats vēl nav redzējis. Viņš ir 12. klases skolnieks un katru darbdienas rītu ceļas piecos, lai paspētu uz skolu Kuldīgā, kurp viņu un brāli ar auto ved mamma. No Brantevicu lauku saimniecības Turlavas pievārtē līdz Kuldīgai ir gandrīz 30 kilometru. Oto varētu celties «tikai» pussešos, bet viņam patīk pamosties pirmajam, pagatavot sev brokastis, paēst un nomazgāties, kamēr uz ģimenes vannasistabu nav sastājusies ikrīta rinda. Tad mierīgi salikt skolas somu, palasīt ziņas vai iemest aci Facebook. Agro rītu rūdījums ļoti palīdzējis filmēšanā, kad viņam nereti jau četros no rīta bija jāierodas uz grimēšanos — atšķirībā no daža kolēģa Oto bijis spirgts kā aprīļa vējiņš. Arī darbs lauku saimniecībā viņam iedevis izturības pamatus. Oto vecāki audzē gaļas liellopus, saimniecībā ir daudz darba — salabot žogus, pabarot teļus, iztīrīt kūti. Pēdējais darbs nav neko mīļš, jo mēsli ir daudz smagāki par zemi, tos cilājot, drīz vien šķiet, ka gals būs klāt, un smaciņa gaisā nav nekāda ziedošo jasmīnu dvesma… Laukos ir jāstrādā arī tad, ja laiks ir auksts, aumaļām līst vai sejā pļaukas triec satrakojies sniegputenis. Tāpat kā Dvēseļu puteņa uzņemšanas laukumā, kur dabiskajam Latvijas ziemas aukstumam pievienojās mākslīgā puteņa ventilatori, kas gāza no kājām un aizsita elpu. Nekādas žēlastības. Nekādas čīkstēšanas.

Oto un bezmiegs

Skolā Oto nav ne zvaigzne, ne slavenība. «Esmu kluss un kautrīgs, es justos neērti zvaigznes statusā. Esmu parasts skolnieks, tāds pats kā citi klasesbiedri. Negribu lieku uzmanību.» Protams, pirms gandrīz četriem gadiem, kad Oto no 1100 zēniem un jaunekļiem tika izvēlēts galvenajai — Artūra Vanaga — lomai topošajā spēlfilmā Dvēseļu putenis, ziņa aplidoja visu skolu un par uzmanības trūkumu viņš nevarēja sūdzēties. Ik reizi, kad pēc filmēšanās periodiem atgriezās skolā, visi taujāja, kā gājis un kā tas ir — piedalīties filmā? 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu