Solis pareizā virzienā, Saeimā pieņemto depozīta sistēmu uzslavē organizācijas Zaļā Brīvība vadītājs Jānis Brizga, vienlaikus uzsverot — likums ir tik vispārīgs, ka vajadzēs rūpīgi sekot līdzi, lai tā ieviešana būtu godīga un videi draudzīga
Sarunājam tikšanos ar Jāni Brizgu nākamajā dienā pēc Saeimas balsojuma, kurā pēc leģendāri ilgas, gandrīz divdesmit gadu stīvēšanās beidzot pieņemts likums par dzērienu iepakojuma depozīta ieviešanu Latvijā no 2022. gada februāra. Pērkot veikalā dzērienu, par tā iepakojumu — stikla vai plastmasas pudeli, vai skārdeni — pircējam būs jāmaksā depozīts, kuru varēs atgūt, nododot tukšo taru atpakaļ. Sistēmu visā valstī apkalpos viens operators, kas tiks izvēlēts konkursa kārtībā.
Piektdienas pievakarē ienākot Pārdaugavas kafejnīcā Veldze, uzreiz Brizgu pamanu. Pēdējo nedēļu laikā šī seja ik dienas veras pretī no reklāmas kampaņas Depozītam jā, ko Facebook rāda manā ziņu lentē. Ja viņš tagad triumfējoši svinētu uzvaru, diez vai kāds viņam to pārmestu. Taču zinātnieks un aktīvists ir drīzāk piesardzīgi optimistisks.
«Kaut kas ir pieņemts, jā,» viņš komentē notikušo ar viegli ironisku smaidu sejā. «Pie tam gandrīz vienbalsīgi — gan pozīcija, gan opozīcija atbalstīja, tas jau tik bieži nenotiek.» Tas ir gandrīz vai mulsinoši, ņemot vērā visu garo vēsturi un pēdējā brīža drāmas. Deputāti likuma galīgajam lasījumam bija iesnieguši gandrīz 70 būtiskus labojumus, kurus arī pats Brizga publiski komentēja kā mēģinājumu apturēt tā pieņemšanu vispār. «Katram vides ministram pēdējos divdesmit gados tā ir bijusi prioritāte. Taču pretestība no uzņēmējiem — ražotājiem, tirgotājiem, bet visvairāk atkritumu apsaimniekotājiem — arvien bijusi pārāk liela. Tas ir pārāk dārgi, apgrūtinoši, viņi sacīja. Es domāju, ka viens faktors, kas šoreiz nostrādāja, ir arī sabiedrības spiediens. Cilvēki taču brauc uz Lietuvu, Igauniju, Skandināviju, Vāciju, viņi redz, ka tā sistēma strādā. Arī atkritumu apsaimniekotājiem jārēķinās ar sabiedrības viedokli.»
Pienāk oficiante. Jānis bez domāšanas pasūta hipsterīgāko no dzērieniem — lati. Es ieinteresēts vēroju. Viņš ir vides zinātnieks, pētnieks Latvijas Universitātē, kura vārdam šad tad esmu uzdūries garu, tehniskiem terminiem piebārstītu, parastam cilvēkam grūti saprotamu pētījumu autoru sarakstos. Tas un viņa kalsnie, nopietnie vaibsti presē lika domāt, ka viņš būs vairāk sausiņš. Bet viņš ir dzīvespriecīgs, brīžiem draudzīgi ironisks un pašpārliecināts. Vada vienu no aktīvākajām un zināmākajām vides organizācijām valstī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.