Nepagāja ne nedēļa, kopš Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica sociālajos tīklos izplatīja materiālu, kā faktu pārbaudītājs Andris atklāj nepatiesības Shopping service reklāmās, un Andris kļuva slavens. Video, kurā 78 gadus vecais kungs parāda, kā ar dažiem ierakstiem tīmekļa meklētājā atklāj melus, feisbukā izpelnījās simtiem «like». Arī tvitera lasītāji ar šo ierakstu plaši dalījās. Smaidīgais vīrs ar lielajām brillēm ir Andris Mencis, kurš strādā vienā no Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes laboratorijām. Katru dienu datorā lasot ziņas, viņš sapratis, ka «internetā piedāvātajai informācijai jāpieiet kritiski».
«Trīs reizes pats iekritu uz šīm [Shopping service] reklāmām. Vienreiz iegādājos it kā magnētiskos apavu ieliktņus, kas nekādu efektu nedeva, kājas vēl vairāk sāpēja. Pēc tam pasūtīju kaut kādu brīnumlīdzekli tabletēs, kam nosaukumu neatceros. Izdzēru tās, bet arī nekāda efekta. Trešo reizi nopirku krēmu pret locītavu sāpēm Artrovex, ko izlietoju, bet arī tas labumu nedeva,» stāsta Andris. Un tikai tad viņš nolēmis papētīt, kas tad īstenībā ir tās autoritātes, kas skaisti noformētajās reklāmās iesaka nederīgos brīnumlīdzekļus. «Pirmais cilvēks, kam pievērsu uzmanību, bija Dzintra Leja, kas pieteikta kā Rīgas Stradiņa universitātes rektore, vairāku medicīnas žurnālu galvenā redaktore, profesore un vispār — zinātniece,» stāsta Andris. Reklāmā viņas biogrāfija pat paspilgtināta — «terapēte» un «slavenā ķirurga Kārļa Lejas meita». Taču Stradiņa universitātes mājas lapā Andris atklāja, ka rektors ir vīrietis — Aigars Pētersons, un šajā augstskolā nekad neviena sieviete nav bijusi rektore. «Aizdomīgi, vai ne?» nosaka Andris. Tāpat par brīnumlīdzekļu reklamētāju Ivaru Balodi no Latvijas reimatoloģijas institūta viņš nav atradis nekādu informāciju. Nav tāda institūta Latvijā, nav tāda ārsta! Tad arī kļuva skaidrs, ka patiesībā reklāmās izmantoti neeksistējoši eksperti. Par Krievijas pilsonim Aleksandram Kazačkovam piederošo firmu Shopping service, kas 2017. gadā apgrozījusi 12 miljonus eiro, administratīvo lietu sācis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ziņo Re:Baltica.
Ja nepārbauda reklāmā minētos faktus, arī labi izglītots cilvēks var tiem noticēt, secinājis Andris. Ilgus gadus strādājis par pasniedzēju, arī tagad viņa ikdiena paiet starp studentiem. «Esmu palicis viens. Vienīgā mana saskarsme ar cilvēkiem ir universitātē,» atklāj Andris. «Pirms pirku tās lietas, aprunājos par tām ar kādu ārstu. Viņš brīdināja, ka reklāmai nevar ticēt. Bet tā kā man nauda nav pie miesas pieaugusi un reklāma ir ļoti skaista, domāju — ak tu mūžs, nu pamēģināšu!» stāsta Andris, kurš tagad gan kolēģiem universitātē, gan saviem paziņām var ierādīt, kā pārbaudīt reklāmās minētos faktus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.