28 gadus pēc PSRS sabrukuma Latvijā vairs nedzims «bijušās PSRS pilsoņi»
Lēmums šķiet tik acīmredzami loģisks un pamatots, ka par tā pieņemšanu būtu pat nedaudz īpatnēji priecāties.
Pagājušajā nedēļā, 10. oktobrī, Saeima pieņēma likumu, kas paredz izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu pēc 2020. gada 1. janvāra dzimušajiem bērniem.
Vēl 2019. gadā Latvijā piedzimis bērns varēja tikt klasificēts kā nepilsonis, ja abi viņa vecāki bija nepilsoņi un neviens no tiem nelūdza piešķirt bērnam Latvijas pilsonību. Kad tālajos 90. gados tika izveidots nepilsoņu institūts, tas bija domāts, lai radītu juridisku statusu tiem bijušajiem PSRS pilsoņiem, kuriem nebija ne Latvijas, ne citas valsts pilsonības. Taču, kā savulaik Satversmes tiesa secināja no Saeimas pārstāvju teiktā, «nepilsoņu likuma mērķis neesot bijis saglabāt nepilsoņu statusu pilnīgi visiem uz nenoteiktu laiku, šis statuss esot bijis noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni».
Par spīti šim it kā pagaidu statusam Latvijā visus šos gadus ir turpinājuši dzimt «bijušās PSRS pilsoņi», jo likums uzlika vecākiem pienākumu pieprasīt jaundzimušajam bērnam Latvijas pilsonību. Līdz 2013. gadam pieprasījums bija jāiesniedz abiem vecākiem, kas dažkārt nozīmīgi apgrūtināja šo procesu. Pēc tam pietika ar viena vecāka izteikto lūgumu, kas stipri samazināja jauno nepilsoņu rašanos, tomēr ne līdz nullei. Nelielam skaitam bērnu (2016. gadā 47; 2017. — 51; 2018. gadā tikai 33) vecāki dažādu apstākļu dēļ nesaņēmās spert šo soli. Varbūt viņi gribēja bērnam saglabāt iespējas ceļot uz Krieviju bez vīzas. Varbūt viņi juta aizvainojumu pret Latvijas valsti par savulaik «atņemto pilsonību». Varbūt viņiem vienkārši bija po**j. Bet vienalga, kāds tam būtu iemesls, šāds lēmums (vai drīzāk — izvairīšanās no lēmuma) objektīvi nav bērna interesēs. Tas liedz viņam pilnas pilsoņa tiesības un neatbilst ne ANO Bērnu tiesību konvencijai, ne Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.