Ģertrūdes ielas teātris svin jubileju ar labāko izrāžu skati un tālejošiem plāniem
Arī pēc desmit pastāvēšanas gadiem Ģertrūdes ielas teātris jeb ĢIT ir vieta zinātājiem. Lai tiktu viņu plašajā, industriāli vienkāršajā foajē, ir krietns gabals jākāto no sabiedriskā transporta un, ieraugot uz nama sienas lielu «ģ» burtu, vēl jāizlaipo cauri peļķēm līdz neuzkrītošām ieejas durvīm un jāuzkāpj otrajā stāvā. Spēles laukums — pirms 65 gadiem celtā 2. remontceltniecības pārvaldes aktu zāle ar skatuvi un «Staļina baroka» rotājumiem — ir vēl stāvu augstāk.
«Mani reizēm pārsteidz skatītāji, kas nāk un nāk uz mūsu izrādēm,» saka režisors Andrejs Jarovojs, teātra vadītājs un viens no tā dibinātājiem. «Viņi mūs atrod, un tāpēc varam spēlēt savas izrādes turpat vai simt reižu. Viņu dēļ bija vērts taisīt teātri.»
Līdz 27. oktobrim te tiks spēlētas TOP 10 izrādes — tās, kuras patīk pašiem un uz kurām vislabprātāk nāk skatītāji. Andreja minēto simtu drīz sasniegs Vladislava Nastavševa provokatīvā un maigā izrāde Melnā sperma, paša Jarovoja uzvedumi Āda un Rondo, Mārtiņa Eihes inspirētais atmiņu vakars par padomju laikiem Taņas dzimšanas diena un Valtera Sīļa diskusija ar kaušanos Leģionāri.
Krīzes laika bērns
Tomēr ne Andrejs Jarovojs, ne ĢIT producente Maija Pavlova negribētu šīs skatītāju iemīļotās izrādes dēvēt par repertuāru. «Repertuārs būtu tad, ja būtu pastāvīga trupa,» saka Andrejs. «Mēs saucam to par programmu,» papildina Maija. Jo savas trupas teātrim nav, toties ir krietns menedžmenta un tehnisko darbinieku kodols — viņus ieskaitot, septiņi cilvēki — un pietiekami skaidrs programmatisks mērķis: uzturēt telpu radošiem meklējumiem un sarunām. Uz šejieni var nākt ar ideju, lai kopā meklētu veidu, kā to realizēt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.