fbpx

2020. gada budžets ir prātīgs un ticams

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Anna Medne
Print Friendly, PDF & Email

Ministru kabinets akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Saskaņā ar to valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Lai gan šis ir lielākais budžets Latvijas vēsturē, vienlaikus tas ir arī viens no prātīgākajiem. Budžets, salīdzinot ar 2012. vai 2013. gadu, ir dubultojies, tomēr pieaugums ir pakāpenisks, bez būtiskiem lēcieniem, kas liek domāt – budžets ir ļoti ticams.

Nav plānotas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā

Lai gan ieņēmumu sadaļa ir mazāka nekā izdevumu, raugoties uz Eiropas Savienības valstīm kopumā, Latvijā šī starpība nebūt nav lielākā. 2020. gada plānotais budžets ir pilns ar dažādiem pārsteigumiem, un šoreiz patīkamiem. Viens no patīkamajiem punktiem – nav plānotas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā. Turklāt, savlaicīgi pieņemot šo budžetu, nākamajā gadā atliks gana daudz laika, lai pārdomātu un izdiskutētu nodokļu izmaiņas 2021. gadam, kas ļauj cerēt – arī nākotnē nebūs krasu un neracionālu izmaiņu.

Vēl viena no patīkamākajām lietām, ko nesīs nākamā gada budžets, ir plāns paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu. No 2020. gada 1. janvāra tiks palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī, turklāt līdz 500 eiro mēnesī plānots paaugstināt arī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Analizējot izdevumu pozīciju, redzams, ka pirmajā vietā ierindojusies sociālā aizsardzība (3 513 634 559 eiro). Tas ir apsveicami, jo sociālā aizsardzība ir viena no būtiskākajām valsts funkcijām – rūpēties par saviem iedzīvotājiem tad, kad viņi paši to nespēj. Beidzot šī funkcija atspoguļojas arī budžetā, tāpēc 2020. gada projekts noteikti dēvējams par budžetu ar spilgtu sociālo ievirzi. Valsts ir atcerējusies par pašām neaizsargātākajām grupām, kas ir ļoti iepriecinoši. Negribētos piekrist tiem, kas šo dēvē par nabadzības budžetu, norādot, ka atkal nav padomāts par trūcīgākajām grupām. Jāņem vērā, ka pārāk krasas izmaiņas būtu grūti īstenojamas, un nav jēgas iekļaut budžetā to, ko vēlāk nebūs iespējams realizēt.

Izglītība un veselība tikai mazu solīti uz priekšu

Izdevumu TOP5 ir veselība un izglītība (attiecīgi 1 172 427 173 eiro un 818 943 944 eiro) – 18,2 miljoni eiro paredzēti, lai līdz 750 eiro palielinātu pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi. Palielinājums ir, lai gan joprojām pāragri runāt par pietiekamu atalgojumu. Pedagogu algas bija un joprojām ir ļoti sensitīvs jautājums.

Domāju, ka ir pēdējais laiks raudzīties uz pedagogiem kā uz ļoti nozīmīga darba veicējiem. Skolotāji ne tikai māca bērnus – viņi ieliek vērtības mūsu nākamajās paaudzēs, un, kādas vērtības var nodot neapmierināti pedagogi, kuriem jācīnās par izdzīvošanu? Arī attiecībā uz mediķu atalgojumu problēma ir samilzusi līdz dzīvības un nāves jautājumam, tāpēc cerams, ka pēc šī pieauguma sekos arī citi, līdz situācija stabilizēsies.

Lēciens partiju finansēšanā

Mulsinošākais šajā budžetā ir fakts, ka nākamgad kietni pieaugs valsts finansējums partijām. Saskaņā ar valdībā atbalstīto plānu nākamgad politisko partiju finansēšanai paredzēts papildus novirzīt līdz pat pieciem miljoniem eiro, kamēr šobrīd ik gadu tiek sadalīti ap 600 000 eiro. No vienas puses, palielinājuma mērķis – samazināt ziedotāju ietekmi – ir apsveicams. Tomēr tik liels finansējuma pieaugums uz nelielā mediķu un pedagogu algu palielinājuma fona nedaudz atgādina dzīres mēra laikā. Protams, ir būtiski, kādi cilvēki nonāk Saeimā un lemj par valstij būtiskiem jautājumiem, tomēr, vai pašreizējais budžets spēs pacelt tādas pārmaiņas?

Mazāki UIN ieņēmumi

Runājot par ieņēmumu sadaļu, jāpiezīmē, ka lielākās problēmas var radīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) pārejas periods (2018. un 2019. gadā). Salīdzinot ar plānoto, 2019. gadā UIN ieņēmumi būs mazāki, tomēr situācija uzlabosies pēc pārejas perioda beigām, kad nodoklis darbosies pilnībā. Ieņēmumi pagaidām ir mazāki, jo dividenžu izņemšana vēl saistās ar iepriekšējo nodokli, turklāt uzņēmēji ir kļuvuši piesardzīgāki un nesaimnieciskās darbības izdevumi – sarukuši.

Analizējot budžeta projektu, kopējā sajūta tomēr ir vairāk pozitīva nekā negatīva. Nodokļu politika beidzot palikusi neraustīta un budžets aug lēnām, atbilstoši ekonomikas kopējiem tempiem. Arī tēriņi kļuvuši strukturētāki, tāpēc atliek cerēt, ka Saeima atbalstīs šo projektu bez būtiskām izmaiņām.

 

Autore ir nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas “Turība” docētāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu