Pagājušās nedēļas vidū Turcija sāka militāru operāciju pret kurdu kaujiniekiem Sīrijas ziemeļos. Pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana teiktā, ofensīva ir vērsta pret kurdu nemierniekiem un džihādistu grupējumu Islāma valsts. Erdogans arī pavēstīja, ka viņš saņēmis «zaļo gaismu» operācijai no ASV prezidenta Donalda Trampa, kurš nekavējoties pavēlēja atsaukt amerikāņu specvienības no potenciālo kauju zonas. Kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki, kas līdz šim bija amerikāņu sabiedrotie cīņā pret Islāma valsti, to sauc par nodevību.
Sīrijas kurdi, kas agrāk pretojās prezidenta Bašara al Asada režīmam, pēc sava galvenā sabiedrotā — amerikāņu — zaudēšanas — tagad vienojušies ar diktatoru par Sīrijas armijas izvietošanu pie robežas, lai apturētu Turcijas operāciju.
Uzbrukums kurdiem radījis bažas, ka no ieslodzījuma vietām varētu izbēgt aptuveni 10 000 bijušo Islāma valsts karotāju, kā arī 70 000 džihādistu sievu, bērnu un atbalstītāju, kurus pēc Islāma valsts sakaušanas īpašās nomentēs apsargā tieši kurdi.
ES ārlietu ministri pirmdien nosodīja Turcijas militāro intervenci Sīrijā, bet nespēja vienoties par kopēju ES bruņojuma embargo. Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien telefonsarunā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu pieprasīja nekavējoties pārtraukt uzbrukumu. Berlīne ir arī apturējusi ieroču pārdošanu Turcijai, kas var tikt izmantoti ofensīvā pret kurdu kaujiniekiem. Par ieroču un militārā aprīkojuma eksporta apturēšanu uz Turciju otrdien paziņoja arī Lielbritānija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.