fbpx

Gleznām drīkst pieskarties

Una Brūna un Ilze Pučkure, SIA Latvijas Amerikas acu centrs valdes locekles. Foto — Gints Ivuškāns
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

Amerikāņu ārsts Džons Makdermots 1993. gadā dibināja pirmo privāto acu klīniku Baltijā. Latvijas Amerikas acu centra vadlīnijas joprojām ir tās pašas — augsta kvalitāte pacientu veselības interesēs

Nāciet uz virtuvi, parādīsim, aicina Latvijas Amerikas acu centra (LAAC) darbinieces Una Brūna un Ilze Pučkure. «Netālu ir neliela konditoreja Bulkotava, tur cep garšīgas smalkmaizītes. Un mums ir tradīcija: nākamajā rītā pēc operācijas pacientam tiek pasniegta īpaša biezpiena kūciņa. Tie, kas ierodas operēt, piemēram, kataraktu otrai acij, smejas: mēs atgriežamies, jo brokastīs būs tieši tā kūciņa!»

Ne tikai operācija, arī serviss un apčubināšana ir svarīga, stāsta abas kolēģes. Līdz niansēm. Palātas diennakts stacionārā tiek dēvētas vienkārši par istabām, lai nav jūtama slimnīcas klātbūtne. Gleznas pie gaiteņa sienām izvēlētas gaišos toņos, ar raupjām faktūrām. Krāsu akcenti, ja ir redzes ierobežojumi, pacientiem palīdz orientēties telpā. Šos mākslas darbus apčamdīt nav aizliegts, tas pat tiek rekomendēts drošības nolūkos. Istabiņu numuri drukāti arī braila rakstā. Pirmā stāva vestibilā pie reģistratūras viesus sagaida video, kur, laiku īsinot, var iepazīties ar izmeklējumiem un ārstniecības iestādes iekārtojumu. 

Garām aiziet sirmgalvji, māmiņas ar bērniem. Glīti izremontētajās telpās Augusta Deglava ielas iekšpagalmā Grīziņkalnā nav maksas procedūras tikai elitāram cilvēku lokam. Daudzu manipulāciju izmaksas sedz valsts pasūtījums. «Džons Makdermots vienmēr teica, ka grib veidot uzņēmumu, kurš sniedz pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma un acu saslimšanas,» uzsver Una Brūna. «Šo mērķi esam sasnieguši. Bijām pirmā privātā acu klīnika Baltijā, pirmie 1997. gadā izveidojām dienas stacionāru, lai kataraktu operētu nevis kā slimnīcā, ar ilgu gulēšanu, bet ar izrakstīšanos nākamajā dienā. Makdermots ir tas, kurš Latvijā ieviesa mūsdienīgu kataraktas ķirurģiju, ievietojot mākslīgo lēcu. Tagad operācija ilgst tikai 15—20 minūtes.»

Pašiem sava ēka

Operējošs oftalmologs, Dienvidkalifornijas Universitātes mācībspēks Džons Džozefs Makdermots (John Joseph McDermott) 1993. gadā bija SIA Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) dibinātājs. Uz Latviju viņu 1990. gadā atveda koledžas biedrs, ģimenes ārsts Ansis Muižnieks. Latviešu draugs zināja par Makdermota vēlmi ar savām zināšanām dalīties reģionos, kuru iedzīvotājiem neklājas viegli. Kādreizējais Amerikas armijas ārsts konsultējis un operējis Ekvadorā, Taizemē, Vjetnamā, Indijā, Afganistānā, Hondurasā. 

Taču stāsts par Latviju izveidojās īpašs. Una Brūna, toreiz vēl angļu filoloģijas studente, Džonu sastapa otrajā braucienā 1991. gadā. Amerikānis bija atgriezies ar instrumentiem un medikamentiem. Vēlējās mācīt pirmos četrus ārstus klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezers acu nodaļā, lai tie zināšanas nodod tālāk. Toreiz pat mediķiem, kur nu vēl pacientiem angļu valodas prasmes bija pieticīgas. Ārzemnieks meklēja tulku, kursabiedrene haltūru piedāvāja Unai. «Tā ienācu uzņēmumā, pēc tam visur Džonam biju līdzi kā tulce,» atceras sieviete. «Viņš teica: jūsu oftalmoloģija ir Amerikas 60. gadu līmenī. Gāja uz Veselības ministriju, pārliecināja bankas, ka jādod aizdevumi medicīnas iestādēm. Tās tolaik bija skeptiski noskaņotas, medicīnas biznesam neticēja. Saviem skolniekiem Džons piedāvāja uzņemties risku, kļūt pat privāti praktizējošiem ārstiem 1993. gadā tas bija milzīgs izaicinājums.» 

Ruta Anete Stabinģe, kura vēlāk ieņēma LAAC  izpilddirektores amatu, viena no pirmajām uzticējusies Amerikas kolēģim. «Iecienīta ārste ķirurģe, viņa aizgāja no nodaļas vadītājas darba Gaiļezera slimnīcā uz šo eksperimentālo modeli. Nekad nenožēloja,» apgalvo Una. «Mums bija brīvība veidot klīniku, kā paši vēlamies, protams, ciešā sadarbībā ar Makdermotu, kuram līdzi nāca zināšanu bagāža. Viņš radīja paļāvības sajūtu.» 

Pirmās pieņemšanas telpas atrastas medicīnas sabiedrībā ARS Skolas ielā, tad — Tallinas ielā, Latvijas Sarkanā Krusta slimnīcā. Operāciju zāles īrētas no Sarkanā Krusta un Biķernieku slimnīcas. Taču Makdermots, kurš par nopelniem Latvijas medicīnā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta zīmi, no sākta gala runājis, ka klīnikai vajadzīgs savs īpašums, kuru pašiem attīstīt, pielāgojoties vajadzībām un jaunākajiem medicīnas standartiem. Īrniekam saskaņošanas process ar telpu īpašnieku vienmēr prasa laiku un resursus. 

Četru stāvu ēku Deglava ielā izdevās iegādāties 2011. gadā, divus gadus pirms LAAC patrona nāves. «1400 kvadrātmetru, mums likās — ko darīsim?» pasmaida Una Brūna. «Bet Džonam bija vīzija, ka telpām vienmēr jābūt lielākām, nekā nepieciešams, ja uzņēmums plāno ilgtspējīgu attīstību. Šobrīd patiešām jau ir pašauri. Bet, pateicoties Amerikas pieredzei, funkcionālajai domāšanai, esam spējuši pacientu plūsmu organizēt, lai tā ir loģiska, neaizņem daudz vietas un resursus.»

Una Brūna šajos 25 gados no tulces kļuva par LAAC sekretāri referenti, strādāja arī reģistratūrā. Sāka vadīt mārketinga un tiešās pārdošanas projektus. «Man obligātā kārtā bija jāiet socializēties uz starptautiskajām organizācijām: vēstniecībām, tirdzniecības kamerām. LAAC ir gan ASV Tirdzniecības palātas, gan Kanādas Tirdzniecības Palātas biedrs, esam Veselības nozares darba devēju asociācijas valdē. Arī tas ir Amerikas know-how — šī klātbūtne nodrošina redzamību, atpazīstamību un daļu no veiksmes stāsta.» Pats Makdermots turpināja strādāt savā klīnikā Losandželosas priekšpilsētā Klērmontā, tur uz mācībām brauca arī LAAC ārsti. «Interesanti, ka Klērmontā viņš nekad neizveidoja savu operāciju zāli un dienas stacionāru, par Latvijā padarīto bija gandarīts,» piebilst Una Brūna. «Mūsu sasniegumi radušies, pateicoties viņa uzticībai. Bet mums visiem bija skaidrs, ka esam atbildīgi par investora investīcijām, kura nav klāt.»

2004. gadā Makdermots LAAC vadību nodeva vietējiem darbiniekiem, pats saglabājot tikai pozīciju uzņēmuma valdē. Una Brūna kļuvu par valdes priekšsēdētāju. Otra valdes locekle bija ilggadējā ārste Māra Briede, kas Makdermota vadībā specializējusies tīklenes ķirurģijā, operē arī kataraktu un glaukomu. Tagad Briede ir galvenā oftalmoloģe MFD Veselības grupā, bet LAAC valdi vada viena no MFD Veselības grupas īpašniecēm Natālija Točiļenko.

Operācija zviedru blogerim!

MFD Veselības grupas īpašumā LAAC nonāca pagājušogad, skaidro Ilze Pučkure, kas uzņēmuma valdē pārstāv šo māteskompāniju. Makdermots 2013. gadā aizgāja mūžībā, viņa deviņiem bērniem tik personīgas attiecības ar Latviju neizveidojās. «Viņu ieceltie pārvaldnieki meklēja iespēju pārdot LAAC. MFD Veselības grupa, novērtējot ārstu kvalifikāciju un centra lomu Latvijas medicīnas tirgū, pieņēma lēmumu to iegādāties.» Natālijas Točiļenko un Gaļinas Muračkovskas sešu medicīnas centru impērijā, kam ir vairāk nekā 30 filiāļu visā Latvijā, oftalmoloģija tagad kļuvusi par vienu no stratēģiskajiem virzieniem. «LAAC ir pilnībā Latvijas uzņēmums. Patiesā labuma guvējas, abas kundzes, ir ārstes, saprot gan medicīnas kvalitāti, gan finanšu lietas. Mūsu mērķis ir būt labākajiem. No šā gada LAAC ir arī Rīgas Stradiņa universitātes rezidentu oftalmoloģijas bāze.»

1. stāvā — reģistratūra un optiskā laboratorija, 2. stāvā — diagnostika, ārstu konsultāciju kabineti, ambulatorā operāciju zāle, kur veic injekcijas un mazas manipulācijas, piemēram, krusas grauda izņemšanu. 3. stāvā — operāciju bloks un administrācija, 4. stāvā — dienas stacionārs. Virs tā izbūvēts vēl pusstāvs, kvalitātes sistēmu vadības telpa, kā to sauc Una Brūna un Ilze Pučkure. Lai arī LAAC darbībā jāievēro ES  medicīnas standarti un saistošie noteikumi, klīnika sev noteikusi papildu prasības, iegūstot ISO 9001 kvalitātes sertifikātu, algo arī kvalitātes kontrolieri. 

«Katru gadu uzņēmums investē noteiktu naudas summu katra ārsta apmācībā. Protams, esam privāta klīnika, bet arī sniedzam valsts apmaksātus pakalpojumus, piedaloties iepirkumos. Ambulatorajā segmentā tā vairāk ir bērnu oftalmoloģija, ķirurģijā — pirmā līmeņa dienas stacionārs, kāda privātajā sektorā citur nav. Mums tiek piemērotas augstākas prasības, bet arī valsts ir gatava maksāt par vairāk un dažādiem pakalpojumiem lielākam pacientu skaitam,» stāsta valdes locekles Brūna un Pučkure.

Dienā pakalpojumus izmantojot vairāk nekā 100 pacientu. Populārākās manipulācijas joprojām ir Makdermota ieviestās modernās kataraktas operācijas, pagājušajā gadā veiktas 3599. Tagad savu laiku nokalpojusī, apduļķotā acs lēca tiek sadalīta ar ultraskaņas metodi, izņemta ar vakuumsūkni. Mākslīgo lēcu tās vietā ievada pa 2 mm griezumu. «Katarakta šobrīd ir visvienkāršākā saslimšana, cilvēki saka, ka pēc operācijas redzot kā jaunībā,» apgalvo Ilze Pučkure.

Diemžēl arī šī saslimšana kļūst «jaunāka». «Katarakta 60 gadu vecumā vairs nav nekāds brīnums, daudziem tā parādās ap 50. To skaidro ar dzīvesveidu un ēšanas paradumiem.»

«Veicam arī glaukomas un šķielēšanas labošanas operācijas, plakstu plastiku, redzes korekciju ar lēcas implantāciju. Liekam pat vismodernākās multifokālās lēcas, kas koriģē arī astigmatismu. Latvijā tās diemžēl nav valsts apmaksātas,» piemin iestādes vadītājas. 

Unikāla lieta: sadarbojoties ar Amerikas acu banku, LAAC ieguvis importa atļauju donora materiālam, radzenes audiem, ko izmantot transplantācijas operācijām. Tajās specializējusies ārste Ilze Šveiduka, veikusi jau aptuveni 20 operāciju. «Ja ir bijusi acu trauma, ar šo operāciju var saglābt redzi, turklāt ar saudzējošu slāņaino metodi pārstādīt tikai vienu radzenes slāni, nevis visu radzeni kopumā. Ārsts var prognozēt audu pieņemšanu un redzes atgūšanu.»

LAAC  šā gada investīcija ir Zeiss iekārta miljons eiro vērtībā, modernākā ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, kas strādā ar divu veidu lāzeriem — viens griež, viens iztvaicē un pārveido audus. 

Redzes lāzerkorekcija sākotnēji nebija centra prioritārais virziens, bet tagad kļūst arvien pieprasītāka. Medicīnas tūrisma virzienā iestāde sākusi aktīvi airēties nesen, šie klienti pagaidām veido 1% no pacientu skaita. Viesi pārstāv Krieviju, Lielbritāniju, Īriju, ASV, Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu. «Mēs esam Rietumu klīnika, mums ir augsta līmeņa serviss un pakalpojumu kvalitāte, drošība, caurspīdība, uzticība,» uzsver Una Brūna. «Nav riska, ka sniegsim pakalpojumu, lai tikai nopelnītu naudu.»

LAAC klientu piesaistīšanai izskata visas iespējas, mūsu viesošanās dienā uz sarunu sakritības dēļ ieradies arī sociālo tīklu guru Artūrs Mednis. «Digitālais mārketings saistībā ar redzes lāzerkorekciju!» neslēpj darbinieces. «Kur jāmeklē vecuma grupa no 18 līdz 40 gadiem, ir skaidrs. Miopija jeb tuvredzība attīstās, daudziem cilvēkiem šāda procedūra uzlabo dzīvi.» Sadarbojoties ar Latvijas veselības tūrisma klasteri, šovasar lēcas implantācijas operācija veikta arī dzīvesstila blogerim no Zviedrijas. «Viņam tā tiešām bija nepieciešamība,» stāsta sarunas biedrenes. «Ar mūsu tehnoloģijām turklāt varam pacientam iedot to, kas viņam ir vispiemērotākais, nevis to, ko vajadzētu pārdot.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Medicīnas nozare ir ārkārtīgi interesanta, saistīta gan ar ekonomiku, gan izglītību, gan demogrāfiju. Medicīnā nav divu vienādu situāciju, bet tu izdari kādam kaut ko labu. Mēs mīlam šo valsti, mums rūp tās iedzīvotāju labklājība, to veicināt ar savu darbošanos ir mūsu mērķis.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Pieņemts lēmums, uzticoties ārējo konsultantu padomam, neņemot vērā savu intuīciju un pārliecību. Rezultāts: zaudēta tirgus daļa un laiks, lai to atgūtu saspringtas konkurences apstākļos.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Nebaidies iziet no komforta zonas! Esi entuziasts, pārliecinies par iespējām, lepojies ar saviem sasniegumiem, seko savām vērtībām, ieinteresē sabiedrību! Neesi iedomīgs, bet esi pārliecināts.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu