fbpx

Iesprostotie pensionāri 12

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Terēze Gruntmane
Print Friendly, PDF & Email

Kāda ir pensiju jēga? Ne jau lai kāds kļūtu bagāts no šī vecuma pabalsta vai saņemtu to naudu, ko tas kaut kādā laika posmā ir iemaksājis sociālajā apdrošināšanā. Pensijas jēga ir, lai cilvēki vecumā neciestu no nabadzības, lai mēs kā sabiedrība spētu nodrošināt, ka šis vecais cilvēks būtu paēdis un dzīvotu siltumā. Attīstītajās valstīs šī sistēma strādā, tikai ne pie mums.

Pēc 30 neoliberāliem gadiem ar flat income tax (visiem vienādu ienākuma nodokli) eksperimentu, kur joprojām neviens nav notiesāts par korupciju, ar milzu nodokļiem tiek aplikti tie, kuri pelna vismazāk. Valstiski tiek melots, sakot, ka veselības aprūpe un nevienlīdzības mazināšana ir prioritātes, bet realitāte ir citādāka, mēs esam atgriezušies pie ragaviņām un meža, jo kā citādāk varētu raksturot situāciju, kur pēc VSAA datiem mums ir 4037 vecuma pensionāri, kuri saņem 20 eiro mēnesī. (Man nav īsti skaidrs, kas tā ir par pensiju, ja reiz mums minimums ir 70,03 eiro, bet pie šādiem skaitļiem var tikt jebkurš, apskatot “Pensiju skaita sadalījumu pēc apmēra”.) Savukārt 2093 pensionāru  saņem no 20 līdz 70 eiro, 8420 saņem 70 – 90 eiro, bet no 90 līdz 110 eiro saņem 12 771 pensionārs. Katram šim cilvēkam ir savs stāsts, un nav tā, ka 27 321 cilvēks ir gulējis uz krāsns lāviņas četrdesmit sava mūža gadus un vispār neko nav darījis, kā to, iespējams, iztēlojas FM ministrs Reirs: “Bet ir jāatceras, ka to saņem tie cilvēki, kas vispār nav piedalījušies pensiju sistēmā. Minimālā pensija, minimālais sociālais pabalsts ir tad, ja cilvēkam nav darba stāža un viņš nav piedalījies pensiju sistēmā.”

Kas ir šie cilvēki, kuri saņem pensijas līdz 100 eiro vai nedaudz pāri un kuri vecumdienās ir pilnībā atkarīgi no saviem bērniem vai nabadzības?

Tie ir cilvēki, kuri piedzima nepareizā laikā un nepareizā valstī. Kuri nebija tik izmanīgi, kā daļa, kuri gāja pensijā starp 1996.-1999.gadu, kad, iemaksājot pēdējo pirmspensijas gadu prāvas summas sociālajā apdrošināšanā, tika “nopelnītas” varenas pensijas visiem atlikušajiem dzīves gadiem. Tie, ir cilvēki, kuri neaizbrauca strādāt uz ārzemēm un nenopelnīja izdzīvošanas cienīgu pensiju. Tie ir cilvēki, kuri palika tepat, kuri strādāja vienkāršus darbus, kuri neizmantoja sistēmu.

Tie ir daudzi radošo profesiju pārstāvji, kuri sevi ir uzturējuši, pārdodot savu mākslu, publicējuši dzejoļus, komponējuši dziesmas. Daudzi ir bijuši pašnodarbinātie un sociālajos nodokļos maksājuši grašus, jo ienākumi ar radošo darbību ir nepastāvīgi, līdz ar to ir grūti nomaksāt gan īri, gan nopelnīt iztikai, lai pietiktu pāris menešiem uz priekšu. Protams, var teikt – paši vainīgi, bet ne jau visiem par koncerta rīkošanu un dziedāšanu maksā kā uz Latvijas simtgadi. Lūk, šie radošie līdzcilvēki ar mazajām pensijām ir valstiski padarīti par nabagiem.

Tie ir cilvēki, kuri kādu savu dzīves daļu paspēja nostrādāt, kolhozos un rūpnīcās un kuru profesionālās dzīves sabruka līdz ar Padomju Savienības sabrukšanu, kuri 90.gados stāvēja pie tirgus lavočkām un pārdeva mums visiem noderīgas lietas. Mūsu radiniece, kurai ir 90 eiro pensija, dzīvo laukos un savā laikā strādāja kolhozā. Kad tas likvidējās, četri bērni vēl bija mazi, viņa turpināja strādāt savā piemājas saimniecībā, gādājot lielajai ģimenei iztikšanu. Tagad savos 70 gados, protams, viņai, tāpat kā daudziem, ir rūgtums uz valsti, četri bērni, kuri strādā un maksā nodokļus, ir izaudzināti, un labi, ka tā. Jo tas ir viņas vienīgais atbalsts. Bet ko darīt pensionāriem, kuriem bērnu nav vai tie nespēj palīdzēt?

Ministrs Reirs Dienas intervijā lepojas: “Tostarp pirmoreiz 10 gados tiks palielināta minimālā pensija, kas ilgu laiku bija 64 eiro, – ir novirzīti 10 miljoni tās palielināšanai, kas varētu dot 10 eiro pieaugumu.”

Lai arī kāds darbs būtu darīts, ir grūti saprast minimālās pensijas. Ja ir nostrādāts no 31 līdz 40 gadiem, tad ar oktobri minimālā pensija tiek paaugstināta līdz 120 eiro, bet, ja 41 un vairāk darba stāža gadu, tad minimālā pensija būs 136 eiro. Ieklausieties, cilvēks ir nostrādājis 41 gadu un mūsu valstī ir likums, kas izrēķina, ka šim cilvēkam pensija būs 136 eiro! Likums, kas nolemj cilvēku nabadzībai.

Par šodienas pensionāriem maksā šodienas strādājošie. Paskatīsimies, cik daudziem cilvēkiem, kuriem uz papīra ir 500 eiro, šodien ir jāstrādā, lai nomaksātu valsts pensiju Latvijas bagātākajam pensionāram – 19 000 eiro mēnesī. Mums ir viens no visaugstākajiem sociālajiem nodokļiem Eiropā – 35,09%, no kura darba devējs maksā 24,09%, bet darba ņēmējs – 11%. Valsts pensiju apdrošināšanai aiziet 24,50%, kas no 500 bruto algas, rupji rēķinot, ir apmēram 120 eiro mēnesī. Tātad 158 strādājošie ar bruto algu 500 eiro veselu mēnesi strādā, lai vienam cilvēkam izmaksātu šādu pensiju.

2017. gadā bija 894 000 strādājošo, kuriem jāuztur pensionāru skaits 549 518 (no kuriem 449 126 ir vecuma pensionāri). Mums ir top 10 pensiju saņēmēji, kuru pensijas, kopā saskaitot, vienā mēnesī valstij izmaksā 70 000 eiro, tātad 583 strādājošiem ar 500 eiro bruto algu (te būs pārdevēji, kasieri, sanitāri, māsiņas utt.) jāstrādā, lai uzturētu šos te 10 pārtikušākos pensionārus. Desmit pret 583 – skan brutāli.

Skaidrs, ka pensiju sistēma ir nekavējoties jāpārskata, jo vecajās Eiropas valstīs, kas ir pastāvējušas vairāk nekā 30 gadu, ir pensiju griesti, kas ir līdzīgi vidējai algai valstī.

Tā kā mums vidējā alga ir ap 1000 eiro, tad arī valsts pensiju griestiem būtu jābūt 1000. Protams, ja valsts var atļauties, griesti var būt arī augstāki, bet jāsaprot, ka sociāla apdrošināšana var vienā brīdī bankrotēt, ja pietrūks strādājošo, kas to uztur. Latvijas negatīvā demogrāfiskā tendence uz to arī pastarpināti norāda.

Vecajā Eiropā ir noteikta minimālā pensija, kas ir vidēji ap 500 eiro. Tieši tik arī pietiktu Latvijā, lai par to varētu izdzīvot vientuļais pensionārs. Savukārt pensionāru pārim minimālā pensija varētu būt ap 700 eiro, jo, divatā dzīvojot, komunālie pakalpojumi ir tikpat lieli, cik dzīvojot vienam.

Latvijā tikai 11% no visiem pensionāriem saņem vairāk par 500 eiro mēnesī. Tātad 89% pensionāru uztur viņu bērni vai arī viņiem jāstrādā, kamēr veselība to atļauj.

Aptaujāju Facebook savus draugus – gandrīz visi katru mēnesi pārskaita vecāku kontā naudu iztikšanai. Atkarībā no vecāku pensijas, tiek subsidēts viss – zāles, dzīvokļa īre, apkure, bet, kopā saskaitot (pensija+ palīdzība no bērniem) veido apmēram šo te 500 eiro izdzīvošanas minimumu vientuļam pensionāram. Ja, piemēram, pensija ir 270 eiro uz rokas, tad bērni kontā ieskaita 300 eiro. Ar šo naudu pietiek, lai pensionārs varētu dzīvot mazpilsētā mazā dzīvoklītī ar labierīcībām. Ja bērnu nav, tad mūža beigās ir jāmeklē ar krāsni kurināma istaba un jāmēģina izdzīvot. Zobu protēzes vien izmaksā 500 eiro. Nav noslēpums, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot jaunos, pie zobārsta sen neiet, jo cenas sasniegušas pārtikušo valstu līmeni. Arī dzīvokļu īres cenas ir ļoti cēlušās, un šodienas strādājošie, kuri īrē dzīvokli, diezvai to varēs atļauties, kad būs pienākusi pensija. Līdz ar to sociālo māju celtniecība ir vitāli nepieciešama, kur izmitināt nākotnes pensionārus, ja pensijas turpinās būt līdzšinējā līmenī. (Patlaban ejot pensijā vidējā pensija ir 370 eiro.)

Kā varētu izcelt mūsu līdzcilvēkus no nabadzības, jo ieplānotā pensiju indeksācija nevienlīdzību nemazinās, tikai izšķaidīs grašus starp visiem  pensionāriem? Kā vajadzētu indeksēt pensijas, lai mazinātu NEVIENLĪDZĪBU? Jebkuram loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka pensijas starp 20 un 500 būtu jāindeksē proporcionāli tā, ka mazās dubultojas, (nebūs taču neviens pilsonis pret, ka 20 eiro pārtaps par 40) un indeksācija proporcionāli samazinās līdz 500 eiro. Savukārt pēc 500 eiro pensijas nebūtu jāindeksē, vismaz pagaidām, kamēr “mums nav naudas”. Tā būtu solidarizēšanās ar līdzcilvēkiem.

Vajadzētu domāt par universālu pabalstu 500 eiro mēnesī visiem iedzīvotājiem pēc 65 gadu sasniegšanas. Mums ir universālais bērnu pabalsts, skolēnu brīvpusdienas un braukšanas kartes skolēniem – kuriem vajag un kuriem nevajag. Kāpēc tad ne visiem pensionāriem 500 eiro universālās pensijas? Izklausās pēc utopijas, bet tā ir citās attīstītās pasaules valstīs. Cilvēks, kurš ir pārticis, pats krāj naudu privātos pensiju fondos, bet valsts apmaksā pensiju pabalsta veidā iztikšanas minimumu ar domu, lai vecie ļaudis nebūtu uz ielām un neubagotu, kā tas bija līdz 1889. gadam, kad pirmo reizi pasaulē, Vācijā, kanclers Bismarks ieviesa vecuma sociālās apdrošināšanas sistēmu. “…those who are disabled from work by age and invalidity have a well-grounded claim to care from the state.” Runāšanai, ka tad jau nav jēgas maksāt sociālo nodokli, ja nedabūs lielas pensijas, ir muļķīga, jo katrs jau nemaksā par sevi, bet iegulda savu naudu visas sabiedrības sociālajā apdrošināšanā. Piedodiet, bet tas ir vienīgais veids, kā apdrošināšana strādā. Veselie maksā par slimiem un jaunie par vecajiem.

Mums visiem ir vajadzīgas sociālās garantijas, lai kādā no savas dzīves posmiem nenonāktu nabadzībā, jo visi ātrāk vai vēlāk būsim slimi, nespējīgi vai veci. Taču šīs garantijas ir iespējamas tikai valstīs, kurās ir progresīvais nodoklis uz visiem ienākumiem, izskausta korupcija un sabiedrība darbojas uz godīguma principiem. Tātad, ja to gribam, tad  mums kā sabiedrībai ir jāpieņem šis izaicinājums.

 

Autore ir partijas Progresīvie valdē

Komentāri (12)

Urga 14.10.2019. 10.45

…..Paskatīsimies, cik daudziem cilvēkiem, kuriem uz papīra ir 500 eiro, šodien ir jāstrādā, lai nomaksātu valsts pensiju Latvijas bagātākajam pensionāram – 19 000 eiro mēnesī.
Tātad 158 strādājošie ar bruto algu 500 eiro veselu mēnesi strādā, lai vienam cilvēkam izmaksātu šādu pensiju.
Mums ir top 10 pensiju saņēmēji, kuru pensijas, kopā saskaitot, vienā mēnesī valstij izmaksā 70 000 eiro, tātad 583 strādājošiem ar 500 eiro bruto algu (te būs pārdevēji, kasieri, sanitāri, māsiņas utt.) jāstrādā, lai uzturētu šos te 10 pārtikušākos pensionārus. Desmit pret 583 – skan brutāli…..

Vienmēr, kad par pensiju griestiem aizsākas runa, no politiķiem atskan, ka finansiālais ieguvums būšot gaužām mazs. Par taisnīguma principu netiek runāts.

Ne jau visi savas tūkstošu algas pelnījuši un pelna godīgi, kaut vai Saskaņas konsultanti – nākotnē viņu pensijas būs nesalīdzināmas ar skolotāju un māsiņu sapelnītajām pensijām, tādējādi tā nabadzības plaisa jau nākotnē ierakstās.

+5
0
Atbildēt

2

    altinyildiz > Urga 14.10.2019. 11.08

    19 000, tas ir Zaharjins, ar ko kopā Dombrovskis izvazāja LM aktīvus, kamēr to nepārtrauca drosmīgie un talantīgie TV3 žurnālisti un no kura dzīru galda uzslaucīja drupačas un uzlaizīja mērces paliekas Zatļers, tāpēc cietuma nāru vietā lielākā pensija

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Skaisle > Urga 14.10.2019. 10.58

    nav jau runa tikai par netaisnību pesniju sistēmā
    Pamatproblēma ir tā, ka jo vairāk politiķi runā, ka jāmazina sociālais netaisnīgums, jo enerģiskāk dara visu , lai to padziļinātu.

    Un goda vārds – visās civilizētajās sabiedrībās inteliģence ir tā, kura formulē un pauž sabiedrības viedokli, mūsu inteliģence ir tā, ka šo funkciju nepilda, bet prasa sabiedrībai viņus uzturēt. Tai skaitā – radošie –

    +4
    0
    Atbildēt

    1

    Urga > Skaisle 14.10.2019. 11.36

    Diemžēl mūsu sabiedrībā katrs vairāk brēc par sevi, bet Terēzes viedokļrakstos primārā nav sava kabata, vai tad tā nav inteliģence? Turklāt Terēzei ir tā priekšrocība salīdzināt kā tas notiek pasaulē.

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    Skaisle > Urga 14.10.2019. 11.44

    Piedodiet – nav jāceļo pa pasauli. lai salīdzinātu.
    Vakardien bija de facto – kā mūsu politiķi, mūsu inteliģence ir ļāvusi krievu partijām izzagt Rīgu caur Rīgas Satiksmi. Kā visi zagļi un korumpanti ir nevainīgi un nevaļīgi un kā mēs viņus nespējam ne noķert, ne notiesāt.

    Un pēc de facto bija Midsommeras slepkavības – kur parādīja, kā pilsētas domes sēdes notiek Anglijā . Kāda tur ir sabiedrības līdzdalība pašavaldībās un kāda pie mums.

    Paga – nesalīdzini mani ar Terēzi. Viņa labklājību nepelnīja Latvijā. Viņa savu labumu jādomā, ka pratusi no Latvijas likumiem pasargāt. Es to nepārmetu, tieši otrādi, malacis, bet viņu neskars tas, ka visa mūža darbu pielīdzinās sliņkiem un tiem radošajiem , kuri pratuši gādāt tikai par sevi. Mani tas skar jau tagad – tāpēc es par to rakstu. Un arī es sastop cilvēkus, kuriem maza pensija, bet es zinu arī stāsta otru pusi – kā tā dzīve dzīvota.

    +3
    -1
    Atbildēt

    1

    Urga > Skaisle 14.10.2019. 17.33

    Skaisle, es nesalīdzināju. Par inteliģenci- cik labi tomēr, ka kādu mēs varam atrast, kam rūp citu sāpe, citādi par šīm tēmām mēs komentāros te plosamies un tas arī viss. Protams, ka Terēze ir liels izņēmums un malacis, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā ir vismazāk viņas pašas rūpe.

    Skaisle, tas Jūsu novērojums, kā mums piešķir mūža stipendijas radošajiem ar savrupmājām un ekskluzīvu dzīves stilu, arī uzskatu par nepieņemamu, lūk, tur ar inteliģenci kaut kas nav kārtībā. Un vispār jau skumji, ka tik maz mums to inteliģentu uz vietas, ka jāgaida kādu no malas.

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    Skaisle > Urga 14.10.2019. 17.54

    tieši tā – tas nav inteliģenti – domāt un spriest un paust savu viedokli, miljons reižu inteliģentāk ir , kad Gundegai Repšei 56 gadu vecumā VKKF pieškīra mūža stipendiju, dāmai, kura pēc tam nekaunējās IR intervijā žēloties, ka žurkas latvieši no valsts ir aizbēguši un viņai nav , kas lauku mājās zāli nopļauj.

    Protams, ka inteliģenti, izsmalcināti inteliģenti bija māras zālītes apgalvojumi , ka padomju okupācijas režīmā nekādas represijas un ierobežojumi nebija , uz paziņojuma dēļa bija sludinājums – var pieteikties braucienam uz Japānu un māra pieteicās un aizlidoja un čekists nesa viņas čemodānus – tik inteliģenti, ka no sajūsmas var noģībt

    Nerunājot nemaz par to superinteliģento inteliģences attieksmi , kad Rokpelnis nesagaidījis reakciju un skandālu pēc sava Muzeja iznākšanas, pats pieteicās par čekas klaudzinātāju. Kā visi inteliģenti inteliģenti metās aizstāvēt klaudzinātāju un pēc tam atkal inteliģenti apklusa.
    Bauda dzīvi.

    Tā visu varu uzpirktā un pārbarotā inteliģence, kura prot tikai smalki , nē – izsmalcināti klusēt un nicīgi noskatīties uz pašu apzagto un izvaroto tautu .

    Man ir laba paziņa – spriedām par Janovska romānu Sola , teicu viņai, ka man nav pieņemams, ka romānā nav pat pieminēta pašu latviešu atbildība.
    Kundzei sāka raustīties zodiņš un acīs parādijās asaras – kā es tā varot teikt, tā taču Rietumu nodevība – Tikai Rietumu atbildība, kas ar mums ir noticis .
    Zini – esmu to rakstījusi 101 reizi un varu uzrakstīt 102 . reizi , ka jau Ulmanis uzpirka un nopirka mūsu inteliģenci, pēc tam to izdarīja komunisti čekisti un tagad to ir izdarījusi šodienas Latvijas valsts. Problēma tikai tā, ka šiem apetīte aug ēdot. Es to saucu par maucību ,no kuras grēka augļu rūgtuma jāpārtiek mums visiem .
    Ka inteliģentās latvietes mirs stāvus , nevis iebildīs un vērs muti – zini – nekaitini mani ar tādu pārprasto jeb vienvirziena inteliģenci –

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

Skaisle 14.10.2019. 10.37

Es domāju, ka Jūs Terēze spriediet ļoti ļoti netaisni attiecībā uz tiem pensionāriem, kuri saņem pensiju līdz 100 eur, vai nesaņem pensiju vispār.

Es ierosinātu šo jautājumu izvērtēt daudz plašāk un nopietnāk.
Atškirībā no Jums , man ir sava dzīves pieredze visu mūžu pavadot Latvijā un tāpēc es varu daudz kritiskāk vērtēt pensionāru stāstus.
Pamatošu savu domu.
nr 1 – mana māsīca, patiesībā viņa ir, nē bija, mana otrās pakāpes māsīca. Viņa un viņas mamma bija tādas sievietes, kuras savus mūžus pavadīja pēc principa, ka vīriešu pienākums ir viņas uzturēt. Košas, skaistas, krāšņas sievietes, bet ne viena, ne otra normālu darbu nestrādāja . Kad māsīcu nosita, mēs ar mammu norunājām , ka tas ir mūsu pienākums viņu nobērēt, ka citādi viņu iemetīs nabagu kapos,mēs arī piemineklīti uzlikām. Tagad , kad nomirs viņas māte, es zinu, ka mēs arī viņu apbērēsim. Tā māte par meitas nāvi pateica, ka bija jau tādu pelnījusi. Ko es īsit nespēju viņai piedot, jo viņa jau to māsīcu audzināja, jeb pareizāk saka – vienkārši deva iespēju piedzimt un dzīvot kā nu tas skaistais bērns prata un spēja.
Pašvaldībā man solīja par velti izrakt kapu, iedot mašīnu atvešanai no morga, bet ieteica aiziet uz VSAA , ka katram Latvijas cilvēkam pienākoties kaut kāds pabalsts. Aizgāju un tur VSAA man pateica, ka māsīca nekad nav strādājusi un nekādu pat 10 eur pbalstu arī nāves gadījumā valsts viņai nepiešķirs.
Taisnīgi ? Netaisnīgi? Es domāju, ka taisnīgi. Savulaik māsīcai palīdzēju Rīgā atrast darbu – rimi kasēs par kasieri un piedāvāju padzīvot pie manis , gulējām vienā gultā. Māsīcu ļoti neapmierināja mana dzīve. Viņa visu laiku man pārmeta, ka izskatos pēc darabā nodzītas ķēves un saģērbusies esmu kā sādžas nabadze , nevis jauna sieviete. Ka esot par sevi jārūpējas un ja pati neprotot, lai sev vīrieti atrodot – kādām jau es būšot gana laba. Skaidra lieta , ka ilgāk pa nedēļu viņa kasēs nenostrādāja un bija arī no Rīgas prom. Līku ločiem viņa bija atpakaļ pie sava varmākas un es vecā darba ķēve gāju uz pastu un sūtīju viņai mazas summas, lai viņa varētu nokārtot pasi un tomēr atrast darbu utt. Vārdos viņa bija gatava strādāt, bet dzīvē viņa to bija gatava darīt tikai tad, kad uznāca luste. Kad apnika, viņa ne mirkli sevi neapgrūtināja ar domām, ka ja nestrādāsi – nebūs ēst.

nr2 – mana jaunu dienu draudzene – pāris gadus vecāka par mani . LVU beidza finansistus , pastrādāja par grāmavedi un saprata, ka tas nav priekš viņas un visu mūžu sevi meklēja … tai skaitā rakstīja dzejas un taisījās par dzejnieci, tas mūs jaunībā arī sasaistīja. Nezinu – varbūt tā ir tikai sagadīšanās , bet arī viņa ir skaista sieviete ar izcilu gaumi. Kad es staigāju otro rociņu drēbēs , viņa zaigoja un zīļoja savā krāšņumā. No pielūdzējiem viņa nevarēja atkauties, tā bija viņa , kura aizgāja pie tantiņas , lai viņai atbur vienu pārāk neatlaidīgu vīrieti un tā bija viņa, kura sūdzējās , ka tā dullā vecene laikam visus vīriešus viņai atbūrusi. Kad viņa palika stāvoklī un man jautāja , ko darīt, es ieteicu dzemdēt jo tā būs jauna , iespējams grūtāka , bet skaistāka dzīve. Viņa iztaisīja abortu. Tagad viņa – cilvēks ar augstāko izglītību, inteliģenta, izglītota – staigā apkārt lūgdamās palīdzību. Man viņa piedāvā mazgāt grīdas un gatavot ēst, lai tikai es ļaujot pie sevis kādu laiku padzīvot. Saprotama lieta, ka pensija viņai nebūs , gan jau līdz pensijai izdzīvos un dzīvos un mums būs viņa jāuztur. Taisnīgi?
nr 3 – radošie cilvēki – tādi paši mākslinieki kā iepriekšminētās dāmas. Visi saņēma honorārus , cik nu kurš lielus, bet saņēma , nodokļus nemaksāja, baudīja dzīvi, gudrākie ieguldīja īpašumos. Tagad radošajiem vajag naudu , lai tos īpašumus uzturētu, lai saglabātu to skaisto dzīvi – nevis katru dienu iet uz darbu – Svētie Eņģeļi Debesīs ir liecinieki, cik reizes es slima esmu sēdējusi darbā un strādājusi , par dzeju un gelznošanu pat nesapņojot, kamēr mākslinieki baudīja mūzijas, poēzijas un teātra un kādus tik vēl priekus nē.
nr 4 Manā dzimtajā pusē ir tāda dzērāja ar baigi fifīgo iesauku, es vēl skolā gāju, kad viņa jau bija alkoholiķe ar zilu degunu. Pirms pāris gadiem ciemojos pie mammas un dzirdam , ka kāds tā brēc, ka nevar saprast – kaut kur cūku kauj, vai tomēr cilvēks. Vēlāk izrādījās, ka tai fiffai vietējais policists ņēmis nost velosipēdu , jo viņa kā parasti biju piedzērusies. Laikam gan ne tik ļoti. lai par sevi vēl cīnītos. Lūk, šī fiffa jaunībā bija mīļākā vietējam bosam un viņai ir nepārtraukts darba stāžs līdz – nezinu – laikam jau kādam 90 – 91 -ajam gadam, kad to uzņēmumu likvidēja. Un tad viņa sāka dzert un bomžot un tā visus šos 30 gadus un – viņai pensija ir tikai nedaudz mazāka kā manai mammai, kura dzemdēja 5 bērnus, bet vispār dzemdēja 6x – viens bija nedzīvs un kurai skaitās pārtrauktie darbi un protams, pirmspensijas vecumā mammai arī bija periodi vispār bez darba. Kad redzu to fiffu – tāpat velkamies pa ielu un visiem draudzīgi smaidam – es vienmēŗ domāju, cik netaisna pasaule.
Par radošo cilvēku nenormālo politisko maucību , kuras dēļ mēs esa tur kur esam, man būtu ļoti loti daudz ko teikt. Bet lai nu paliek šoreiz.

Citiem vārdiem – es Latvijas valsti uzskatu par tādu pašu bandītu kā PSRS -man šogad palielināja nodokļus, samazināja sociālās garantijas , pacēla cenas visiem pakalpojumiem un sola pacelt vēl. Mani, kura visu mūžu strādājusi – nekad pat uz dienu vai mēnesi neesmu bijusi bezdarbniece, izaudzinājusi divus bērnus – mani tagad grib pielīdzināt visiem tiem sliņķiem, prostitūtām un dzejniekiem,kuri dzīvi pavadījuši baudot un neko sev neatsakot. Es to uzskatu par nenormālu netaisnību un Jūsu viedoklim nepiekrītu ne par eiropuscentu

+6
-2
Atbildēt

1

    ak > Skaisle 14.10.2019. 16.59

    Pievienojos , Skaisle, un lieku treknu plusu. Man patīk attieksme – padomāsim, ko mēs varam dot (savai) valstij, pirms domājam kā vairāk paņemt no valsts apmaiņā pret tukšiem bla bla bla. Kamēr neiestāsies šāda kārtība, viss tas, uz ko cerējām, izkūp kā kāsīša dūmi.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

mumss 15.10.2019. 13.22

Raksta autorei ir taisnība abās principiālajās lietās: par netaisnīgo nodokļu sistēmu, kad visi maksā vienādu procentu. Nu, nav civilizētajās valstīs tā: ir progresējošais nodoklis (un citi, es tagad mazliet vienkāršoju), kad tie, kas saņem milzīgas algas (un piemaksas, un prēmijas un ārzemju komandējumus utt.) nemaksā praktiski tikpat, cik vienkārša medmāsa, friziere, korektore, laborante utt. Nē, viņi maksā atbilstoši, proporcionāli lieākus nodokļus! Šo jautājumu kā karstu kartupeli viļā jau trīsdesmit gadus un – nekā… Otra lieta: par Skaisles māsīcu un viņai līdzīgiem cilvēkiem. Tādu procentuāli ir ļoti maz salīdzinot ar vienkāršiem darba darītājiem – kolhozniekiem (jā, jā), bibliotekāriem, skolotājiem, kas strādāja tikai vienu slodzi,jo gribēja to izdarīt labi, sētniekiem, kurjeriem (tiem, kas aizelsdamies skrēja no iestādes uz iestādi, no ministrijas uz tiesu un atpakaļ un vēl visur kur!). Viņi ir tie, kas izsviesti aiz borta un kurus valsts izliekas nemanām un nesaprotam. Ierēdņu (ministrs arī ir ierēdnis) frāzes, ka viņi nav `sistēmā` ieguldījuši un tamlīdzīgi, nav salīdzināmas ar realitāti, kad 40 gadus nostrādājis cilvēks (un tieši tādu ir vairākums) ir finansiāli pilnīgi bezpalīdzīgs. TAS nav taisnīgi un ir kauns valstij, valsts vadībai, kura negrib vai neprot to sakārtot.

+3
-1
Atbildēt

1

    Skaisle > mumss 16.10.2019. 20.45

    un tomēr – ko nozīmē Jūsu apgalvojums – skolotāji, kuri strādāja mazāk, jo gribēja to izdarīt labi – iznāk, ka tie, kas daudz strādāja, strādāja slikti?
    Vai var salīdzināt rūpnīcas vadītāja un ciema bibliotekāres atbildības līmeņus?
    Runai tomēr būtu jābūt par taisnīgu sistēmu pensiju piešķiršanā. Un tas tomēr ir plašs jautājums.
    Ja esam civilizēti, tad mums ir jāatver nabagmājas, jārunā un jālemj, cik un kā palīdzēt tiem, kuri nestrādāja slinkuma dēļ, bet kuri nestrādāja audzinot bērnus, kuri nestrādāja slimības dēļ utt. Kaut kādi regulējumi ir , bet tie ir ļoti netaisnīgi.
    Ja valstī sāktu reāli izskaust korupciju, mums būtu nauda pensijām. Kamēr naudas nav, esam kā suņu bars, kam pamet kaulu un kuri plosās tā kaula dēļ.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu