fbpx

Infografika: Emocionālā labsajūta ir nozīmīgākais laimes avots Latvijā

Print Friendly, PDF & Email

Emocionālajai labsajūtai ir liela ietekme uz cilvēka mentālo veselību, akcentē antropologs Andris Šuvajevs, analizējot Laimes indeksa jaunākos rezultātus. Tieši emocionālo labsajūtu par būtiskāko laimes avotu uzskata arī Latvijas iedzīvotāji (23%), otrajā vietā ierindojot ekonomisko situāciju (20%). 

Līdzīgi kā Latvijā, arī Dānijā (42%), Somijā (37%), Norvēģijā (30%) un Sanktpēterburgā Krievijā (22%) cilvēki emocionālo labsajūtu uzskata par nozīmīgāko laimes avotu. Vācijā un Igaunijā iedzīvotāji šo faktoru definējuši kā otru svarīgāko laimes sajūtu veicināšanā – šim apgalvojumam piekrituši 20% igauņu un 18% vāciešu.

Starp pārējiem laimes avotiem Latvijas iedzīvotāji min dzīvesvietas apkaimi un mājas (attiecīgi 19% un 13%), ģimeni (11%), veselību (9%) un draugus (2%).

Laimes indeksa iegūtie dati sasaucas ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinumiem, kas emocionālo labsajūtu definē kā vienu no cilvēku veselību veidojošiem faktoriem. Tai ir tieša saikne ar mentālās veselības stāvokli, kas sabiedrībā kļūst arvien aktuālāks. Saskaņā ar organizācijas datiem, katrs ceturtais pasaules iedzīvotājs kaut reizi dzīvē piedzīvo psiholoģiska rakstura traucējumus. Izplatītākie no tiem – depresija un trauksme.

“Lai arī veselības pasliktināšanās bieži vien tiek uztverta tikai kā fiziska rakstura problēmas, mentālā veselība ir cieši ar to saistīta. Tomēr atšķirībā no saaukstēšanās vai lauztas kājas, to ir grūtāk identificēt un bieži vien cilvēki paši nemaz nenojauš, ka tiem varētu būt kādas emocionāla rakstura problēmas. Viens no emocionāla rakstura problēmu iemesliem – mūsu dzīvesveids, kas ir ļoti intensīvs un spriedzes pilns. Lai arī caur digitālajām ierīcēm pasaule ir tik savienota kā vēl nekad, tikpat izteikts ir komunikācijas trūkums. Cilvēki sāk zaudēt spēju sarunāties, dalīties priekos un bēdās, strīdēties un argumentēt klātienē, kas noved pie aizvien lielākas vientulības un vispārējas atsvešināšanās,” vērtē ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.

Saskaņā ar PVO 2019. gadā publicēto pārskatu “Mentālā veselība: faktu apkopojums”, veselību un labsajūtu ietekmē ne tikai katra cilvēka individuālās īpašības, bet arī sociālie apstākļi, kādos mēs nonākam, un vide, kurā mēs dzīvojam.

Kā pētījumā norādījuši Latvijas iedzīvotāji, veselīgu vidi un apkārtni dzīvesvietā raksturo dabas tuvums (77%), klusa apkārtne (68%), ūdenstilpnes tuvums (46%), skrejceliņi un sporta zāle, kas nodrošina iespējas nodoties sportiskām aktivitātēm (attiecīgi 45% un 41%).

Pētījums “Laimes indekss” tika veikts laika posmā no 2018. gada decembra līdz 2019. gada janvārim astoņās valstīs: Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā, Krievijā (Sanktpēterburgā), Igaunijā un Latvijā. Kopumā tika aptaujāti 8582 cilvēki (aptuveni 1000 katrā valstī).

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu