fbpx

Zivju liktenis izšķiras krastā

Braiens Kronvangs. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš
Mārtiņš Galenieks
Print Friendly, PDF & Email

Baltijas jūra aizaug, un zivis iet bojā, jo tajā nonāk par daudz lauksaimniecībā izmantotā mēslojuma. Notekūdeņi no laukiem būtu jāattīra, piemēram, ierīkojot mākslīgus mitrājus to malās, stāsta dāņu profesors Braiens Kronvangs

Zivīm neklājas viegli. Baltijas jūra kļuvusi silta un smacīga. Klimata pārmaiņu iedrošinātas, pie Dānijas šaurumiem, kas savieno mūsu jūru ar okeānu, pulcējas agrāk tur neredzētas haizivis un tunči. Taču ne jau ar tiem pagaidām jācīnās par vietu zem saules mūsu mencām un reņģēm. Radījumi krastā — cilvēki, govis, cūkas — ir viņu galvenie konkurenti. Lauksaimniecībā izmantotais mēslojums, kas satur slāpekli un fosforu, veicina jūras aizaugšanu un visvairāk apdraud tajā mītošās radības. Zemniekiem jāmācās saimniekot atbildīgi, apgalvo Dānijas Orhūsas Universitātes profesors Braiens Kronvangs (Brian Kronvang).

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu