Samazinot bezdarbnieku pabalstus, valdība cer iegūt naudu pensijām, bet — vai šīs izmaiņas tiešām samazinās arī darbaroku trūkumu valstī?
Lai nākamgad varētu palielināt minimālās pensijas bāzi no 64 līdz 80 eiro, kā arī invaliditātes pensijas un pabalstus, Labklājības ministrija plāno no nākamā gada samazināt bezdarbnieku pabalstus. Tā iecerēts ietaupīt 12 miljonus eiro.
Nodokļu maksātāji sociālajos tīklos skarbi norāda, ka «drošības spilvens» tiek samazināts, lai gan nodokļu maksājumi paliek agrākajā apjomā. Arī ekonomisti šaubās, vai tas ir pareizs solis apstākļos, kad ekonomikas izaugsme jūtami sabremzējas. Tomēr ministrija cer, ka pabalstu samazināšana mudinās darba meklētājus čaklāk aizpildīt daudzās vakances. Vai tā tiešām notiks?
Darba vairāk, roku trūkst
Kādas izmaiņas ir plānotas? Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs 100% apmērā, nākamos trīs — 75%, bet pēdējos — 50% apmērā no piešķirtā pabalsta. No nākamā gada pabalstu maksās tikai astoņus mēnešus, turklāt sarukuma «trepe» būs straujāka. 100% pabalstu varēs saņemt tikai divus mēnešus, nākamos divus — 75%, pēc tam 50%, un pēdējos divus mēnešus — 45% apmērā.
Uzklausot vairāku darba meklētāju pieredzi, Ir pārliecinājās, ka termiņa samazinājums nav kritisks faktors. Daži aptaujātie atzina — zinot, ka mainīs darbavietu, bezdarbnieka pabalstu izmantojuši kā «atvaļinājumu». Citi tā risinājuši izdegšanas problēmu, vēl daži izmanto Eiropas Savienības iespējas un darbu meklē citā valstī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.