fbpx

Deputāti gatavi lauzt līgumu ar ‘’Tīrīgu’’; draudošā kompensācija ap 2 miljoniem

Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Daļa Rīgas domes valdošās koalīcijas sola rosināt rīdziniekiem neizdevīgā atkritumu apsaimniekošanas līguma laušanu ar “Tīrīgu”, vēsta aģentūra LETA. Saskaņā ar līguma noteikumiem, Rīgas domei sadarbības pārtraukšanas gadījumā var nākties maksāt aptuveni 2 miljonu eiro kompensāciju, svētdien vēstīja TV3 raidījums ‘’Nekā personīga’’.

Par nodomu uzdot Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam izvērtēt līguma laušanu ar ‘’Tīrīgu’’ un meklēt iespēju izveidot jaunu, rīdziniekiem izdevīgāku atkritumu apsaimniekošanas procedūru, pirmdien preses konferencē paziņoja Neatkarīgo deputātu frakcija un deputātu bloks “Rīgai!”, kas ir daļa no Oļega Burova (GKR) vadītās koalīcijas, vēsta LETA.

Pirmdien Administratīvā rajona tiesa varētu paziņot lēmumu par Rīgas domes prasību pret Konkurences padomi, kas apturēja līguma izpildi ar ‘’Tīrīgu’’, jo tas izveidotu atkritumu apsaimniekošanas monopolu uz 20 gadiem. Kopš 15.septembra, kad bija jāstājas spēkā jaunajai kārtībai, turpinās sadarbība ar līdzšinējiem atkritumu savācējiem, jo Rīgā ar valdības un Saeimas lēmumu izsludināta ārkārtas situācija.

“Nekā personīga” ziņo, ka raidījuma rīcībā nonākušais 676 miljonu eiro vērtais līgums starp pašvaldību un privātajiem partneriem “Clean R” un “Eco Baltia vide”. liecina – ja tiesas lēmums būs par labu “Tīrīgai”, tad turpmākajos gados rīdziniekiem ar katru gadu par atkritumu izvešanu būs jāmaksā arvien vairāk. Ja tiesa lems par labu Konkurences padomei, tad Rīgas domei var nākties privātajiem uzņēmumiem maksāt ap 2 miljonu eiro kompensāciju – 1 miljonu eiro kā līgumsodu, aptuveni 1 miljonu – par uzņēmumu ieguldījumiem.

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi gadā izmet vairāk nekā divus miljonus tonnu atkritumu. Formāli nozarē ir konkurence, bet patiesībā visā valstī saimnieko vai nu pašvaldību dibināti uzņēmumi, vai arī privāti monopoli.

Kā ‘’Nekā personīga’’ skaidro Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička: ‘’Pamazām situācija no likumdošanas viedokļa tika veidota tā, ka tika izslēgta konkurence konkrētā teritorijā. Pamazām, normu pēc normas grozot, tika faktiski radīta situācija, ka konkrētās teritorijās pastāv tikai viena operatora izvēles iespēja. Paralēli likumdošanā tika izgrozīts, ka arī pašvaldībām, nerīkojot nekādus konkursus, ir tiesības pašām nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu – tīro biznesa funkciju, lai gan tirgū pastāv efektīvi konkurenti, kas varētu piedāvāt labāku pakalpojumu. Taču regulējums ir tāds, ka pašvaldībai pat nav jāsacenšas ar privātajiem uzņēmumiem, parādot, ka viņa spēj būt efektīvāka vai ka ir kāda tirgus nepilnība.’’

Jāpiebilst, ka pakāpeniskā normatīvo aktu ‘’sakārtošana’’ ritēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā dažādu ministru vadības laikā. Konkurences padome un vides eksperti vairākkārt brīdinājuši par monopola draudiem, konkurences trūkumu un Latvijas nespēju izpildīt prasības vides tīrības un atkritumu šķirošanas jomā. Savukārt mediju izpēte rāda, ka “Clean R” un “Eco Baltia vide” saistīti ar bijušā premjerministra un kādreizējās Tautas partijas līdera Andra Šķēles biznesa grupu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu