Piektdien, 20. septembrī, jaunieši visā pasaulē izies ielās, lai atgādinātu par steidzamību, ar kādu pasaulei jāuztver klimata krīze. Cilvēki pulcēsies arī Rīgā, un viņu vidū noteikti būs šie četri jaunie aktīvisti
Vairāk nekā 2400 protesta akciju 115 dažādās valstīs — tāds ir nākamās nedēļas kalendārs jauniešiem, kas norūpējušies par savu nākotni klimata pārmaiņu dēļ. Vērienīgākie pasākumi gaidāmi 20. septembrī — iespējams, miljoniem skolēnu un studentu visā pasaulē izies ielās, pieprasot no politiķiem rīcību. Viņu adresāts ir ANO klimata rīcības samits, kas 23. septembrī notiek Ņujorkā un iecerēts kā sagatavošanās decembrī Čīlē paredzētajai ANO klimata konferencei.
Uz abiem pasākumiem dodas arī Grēta Tūnberga, zviedru pusaudze, kas pagājušā gada rudenī sāka vientuļu protestu pie savas valsts parlamenta, aicinot jauniešus mobilizēties. Tagad Grēta kļuvusi par globālu superzvaigzni, klimata kustības ikonu, un neapšaubāmi iedvesmo daudzus jaunus cilvēkus. Taču diez vai «Grētas efekts» būtu iespējams, ja meitenes rīcība nesakristu ar pasaules vadošo zinātnieku pērnruden publicēto ANO ziņojumu par katastrofālo situāciju klimata jomā, radikālajiem soļiem, kas nepieciešami tās risināšanai un ārkārtīgi īso termiņu, kurā tie jāsper, lai krīze nepārvērstos katastrofā. Sacīt, ka šogad Ņujorkā un Čīlē var izšķirties planētas liktenis, nav pārspīlējums. Zinātnieki uzsver — katra vilcināšanās padara situāciju sliktāku, bet katrai grāda desmitdaļai, zem kuras izdosies apturēt Zemes sakaršanu, ir milzu nozīme. Turklāt pērn tika sasniegt kārtējais siltumnīcas efekta gāzu (SEG) izmešu rekords.
Aptaujājām dažus Latvijas jauniešus, kas piektdien piedalīsies gājienā. Kaut arī fonā var nojaust zināmu trauksmi, viņi ir pārsteidzoši optimistiski, ka tiks sadzirdēti. Interesanti, ka vairums sapņo par uzņēmējdarbību. Varbūt pat klusībā saskata iespējas tajās pārmaiņās, kuras sabiedrībai jāveic, un cer būvēt savu nākotni un labklājību uz pamatiem, kas būtu ilgtspējīgi un videi draudzīgi.
Morics Meņģelsons (14)
Pamatskolas Rīdze astotās klases skolnieku Moricu satieku Ziemeļvalstu padomes biroja konferenču telpā. Viņš ir viens no ekspertu paneļa dalībniekiem, sēž līdzās pašiem rūdītākajiem vides un sabiedriskajiem aktīvistiem Latvijā. Diskusijas tēma — vai ir jēga būt klimata aktīvistam? Morics par tādu kļuvis pirms nepilna gada, taču pa šo laiku pamanījies gan teikt runu vairākiem simtiem cilvēku pirmā klimata protesta laikā Rīgā 15. martā, gan pavīdēt TV ekrānos, gan nofotografēties kopā ar Grētu Tūnbergu, kad vasarā Lozannā piedalījās Fridays for Future (FFF) starptautiskajā nometnē kā viens no trim Latvijas pārstāvjiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.