Depozīta sistēma ir radīta, lai risinātu konkrētu problēmu – piesārņojumu parkos, pludmalēs, mežos, uz ielām un citur, un nozare ir atbildīga par tās radītā iepakojuma pārstrādi. Nav skaidrs, kāpēc atkritumu apsaimniekotāji vēlas iejaukties nozares darbā, pārvaldot daļu no saražotā produkta. Būtu absurdi, ja atkritumu apsaimniekotāji mācītu ražotājiem, kā ražot dzērienus un kādus pārvadājumus izmantot loģistikai. Tieši tas pats attiecas uz depozīta sistēmu – iepakojums ir ražotāju darba specifika, nevis atkritumu apsaimniekotāju uzņēmējdarbība.

Lietuvas depozīta sistēmu kopīgi pārvalda mazumtirgotāji un ražotāji, taču ražotājiem ir primārā loma, jo tie finansē sistēmu un ir juridiski atbildīgi par pārstrādes mērķu izpildi. Savukārt atkritumu apsaimniekotāji Lietuvā nekad nav bijuši iesaistīti sistēmas pārvaldībā.

Tā kā tiek rūpīgi sekots līdzi tam, kāds iepakojums tiek nodots, to materiālam ir augsta kvalitāte un atkritumu pārstrādātāji ir ieinteresēti to iegādāties. Ņemot vērā šo faktu, būtu nepareizi, ja depozīta sistēmas klienti to arī pārvaldītu, kas ir tiešs interešu konflikts.

Pašlaik novērojama arī aktīva diskusija saistībā ar “paplašināto depozītu”. Depozīta sistēma ir paredzēta konkrēta veida dzērienu iepakojumiem – plastmasai, alumīnijam un stiklam. Šo iepakojumu ir iespējams iztīrīt un ievērot visas higiēnas prasības, bet, ja nododam, piemēram, krējuma vai jogurta iepakojumus, iegūstam milzīgas higiēnas problēmas.

Tādiem iepakojumiem kā šampūniem, sadzīves ķīmijas līdzekļiem, kas ir izgatavoti no dažādiem plastmasas savienojumiem, pamatā ir negatīva vērtība – šos materiālus praktiski nav iespējams pārdot otrreizējā tirgū, tādēļ papildus nepieciešams maksāt par materiālu pārstrādi vai iznīcināšanu. Ja šie iepakojumi, kuriem nav būtiskas materiālas vērtības, nonāktu depozīta sistēmā, tas nozīmētu, ka dalības maksai būtu jābūt tik lielai, lai nosegtu visas pārstrādes izmaksas, kas veidotu manāmu cenu pieaugumu patērētājiem un apdraudētu depozīta sistēmas operatora finanšu plūsmas stabilitāti.

Pie mums, Lietuvā, sistēma aptver visus klasiskos dzērienu iepakojumu veidus un tā strādā ļoti labi, tāpēc mēs negrasāmies to paplašināt ar kādām citām, eksotiskām kategorijām.

Lielākā daļa valstu, kurās strādā depozīta sistēma, ir vienojušās par pieņemšanas punktu izvietošanu veikalos. Ja mēs pieņemam, ka pieņemšanas punktos varētu nodot arī cita veida iepakojumus, šos nodošanas punktus noteikti nevarētu veidot veikalos, jo tad veikali pārvērstos par kārtējo atkritumu poligonu. Būtu pavisam neatbilstoši, ja Rīgā uzstādītu, piemēram, 10 savākšanas punktus, trīs atrastos Ventspilī un viens Jelgavā – kā patērētāji nogādātu visa veida iepakojumus uz šiem pāris savākšanas punktiem? Tāda sistēma noteikti nebūtu izdevīga iedzīvotājiem, bet tieši viņi ir pati svarīgākā auditorija, un mums ir jārūpējas par iedzīvotāju ērtībām.

Taras depozīta sistēma Lietuvā darbojas jau kopš 2016. gada februāra un, gadiem ejot, mēs varam novērot, ka situācija tikai uzlabojas.

Ja pirmajā gadā iepakojuma savākšanas rezultāti bija 74%, tad jau 2017. un 2018. gadā mēs šo rādītāju palielinājām līdz 92%, sasniedzot ES direktīvas noteiktos mērķus par 90% iepakojumu pārstrādi. Mums pat nenācās gaidīt līdz direktīvā noteiktajam 2030. gadam, lai sasniegtu vēlamos rezultātus un ceram, ka arī šogad sasniegsim vismaz 92%.

Arī iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar esošo sistēmu – veicot patērētāju socioloģiskās aptaujas, varam redzēt, ka 87% ir pamanījuši, ka apkārtējā vide ir kļuvusi tīrāka. Un kā gan ne – tie ir 360 miljoni savākto vienību, kas pirms tam tika apglabāti poligonā vai izmesti vidē. Turklāt sistēma mudinājusi Lietuvas iedzīvotājus uzmanīgāk šķirot arī citus atkritumus, un to var izskaidrot pavisam vienkārši – ja agrāk daudzi nešķiroja atkritumus, tagad viņi ir spiesti to darīt, finansiāla stimula vadīti, un līdz ar pudeļu šķirošanu, iedzīvotāji sākuši šķirot arī citus iepakojuma veidus.

Mēs esam ņēmuši vērā citu valstu pieļautās kļūdas, arī mūsu kaimiņu – igauņu. Pie mums Lietuvā nav krāpšanās problēmu un sistēma strādā ļoti efektīvi. Mēs vēlamies, lai Latvijas depozīta sistēma gūtu panākumus, jo galu galā sistēmas galvenais mērķis ir panākt tīrāku vidi patērētājam un nozarei optimālā veidā.

Autors ir Lietuvas depozīta sistēmas operatora padomes priekšsēdētājs