Džonsonam priekšā nepatīkama izvēle: izlaist garu grāvī vai nonākt cietumā
Dzirksts, kas pārauga liesmojošā Anglijas pilsoņu karā, tika uzšķilta 1629. gada 2. martā, kad plecīgais parlamentārietis Denzils Holless uzlika savas spēcīgās rokas spīkeram seram Džonam Finčam uz pleciem un neļāva viņam piecelties kājās. Kamēr priekšsēdētājs bija sēdus, viņš nevarēja atbilstoši karaļa Čārlza I pavēlei pārtraukt debates, un tas ļāva parlamenta vairākuma pārstāvjiem nolasīt protestu pret karaļa politiku un pieņemt rezolūcijas, kurās aicināja tautu pretoties nelikumīgai karaļa rīcībai. Čārlzs dažas dienas vēlāk atlaida parlamentu, bet, kad 1640. gadā bija spiests to atkal sasaukt, pretimstāvēšanas zemdegas pārauga asiņainā karā.
Haotiskajā britu parlamenta sēdē naktī uz 10. septembri leiboristu deputāts Loids Rasels-Moils pusdivos no rīta centās uzgulties spīkeram Džonam Berkovam, lai viņš nevarētu aiziet uz Lordu palātu un paziņot, ka atbilstoši premjerministra Borisa Džonsona lēmumam parlamenta darbība tiek pārtraukta līdz 14. oktobrim. Tā opozīcija centās vilkt paralēles starp 1629. gada karaļa patvaļu un Džonsona plāniem aizbāzt parlamentam muti laikā, kad vajadzētu notikt izšķirošajām sarunām ar ES par izstāšanos.
Taču jau pirms sesijas pārtraukšanas parlamentārieši bija paspējuši nodrošināt vienu pazemojumu pēc otra valdības vadītājam Džonsonam, kuram bērnībā patika iztēloties sevi karaļa lomā. Parlaments atņēma valdībai teikšanu par likumdevēja dienaskārtību, uzlika tai pienākumu pieprasīt pagarinājumu no ES, ja neizdodas līdz 19. oktobrim vienoties par izstāšanās noteikumiem, divas reizes noraidīja Džonsona priekšlikumu rīkot ārkārtas vēlēšanas un vēl pieprasīja visu valdības iekšējo saraksti, kas saistīta ar Brexit plānošanu un parlamenta darbības pārtraukšanu. Tur slēpjas skandāls, teica likumprojekta rosinātājs, bijušais konservatīvais deputāts Domeniks Grīvss.
Tāpat kā karaļa Čārlza augstprātība un nemākulība uzkurināja un saliedēja viņa oponentus, premjerministra Džonsona agresīvais lempīgums ir padarījis viņa pirmās nedēļas amatā par nepārtrauktu neveiksmju sēriju. Britu premjerministri parasti zaudē ne vairāk par vienu parlamenta balsojumu gadā, bet Džonsons jau ir zaudējis sešus vienā nedēļā. Lai atriebtos «nodevējiem», kuri balsoja pret viņu, Džonsons izmeta 21 deputātu no toriju partijas, to skaitā Čērčila mazdēlu un virkni bijušo ministru. Rezultātā Džonsona paša brālis Džo atteicās no ministra amata un izstājās no partijas, un viņš nebija vienīgais. Džonsons paziņoja, ka drīzāk «izlaidīs garu grāvī», nekā prasīs no ES izstāšanās datuma pagarinājumu, taču tagad, ja nespēs panākt vienošanos un pagarinājumu neprasīs, viņš kļūs par likumpārkāpēju un var pat nonākt cietumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.