fbpx

Zaudējam simtiem medicīnas māsu gadā, nozare balstās uz entuziastiem 2

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Dita Raiska
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies medicīnas māsu skaits – 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši gandrīz trešdaļu mūsu medicīnas māsu, un pašlaik Latvija ir viena no ES valstīm ar zemāko medicīnas māsu skaitu.

Tai pašā laikā nevar teikt, ka augstākās izglītības iestādēs vietas studiju programmā “Māszinības” netiktu aizpildītas. Tomēr kopumā māsu skaits nepieaug, tieši otrādi – ar katru gadu samazinās. Pēdējo gadu laikā tas sarucis pat par 500 – 600 māsām gadā. Tas nozīmē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt citās profesijās, arī citās valstīs. Šādi ik gadu zaudējam simtiem pacientu tiešo aprūpētāju, bez kuriem veselības aprūpes sistēma nevar funkcionēt. Kā to risināt? Cēloņi situācijai ir vairāki, taču jāsāk ir ar atalgojumu.

Par pilna laika darbu – “uz rokas” mazāk par minimālo

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par 2018. gadu rāda, ka vairāk nekā 6300 māsu strādājušas vienā darbavietā, ap 600 – divās darbavietās un daži desmiti – trijās. Darbs vienā darbavietā nozīmē pilnu slodzi un mēnešalgu zem 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ar šādu atalgojumu var segt tikai pamatvajadzības jeb, kā mēdz teikt, eksistēt, nevis dzīvot. Un šeit es nepieminu vajadzību apgādāt ģimeni, audzināt bērnus – ar 500 eiro mēnesī tas nav iespējams.

Tādēļ daļa māsiņu izvēlas strādāt divās vai pat trijās darbavietās. Tas savukārt nozīmē optimālus mēneša ienākumus un nulli brīvā laika. Bieži gadās, ka darbavietas ir dažādās pilsētās. Tad liela daļa laika aiziet arī ceļā. Rezultātā ārpus darba laiks atliek tikai miegam – par kopīgu laiku ar ģimeni, par hobijiem un pienācīgu atpūtu nereti nākas aizmirst. Savukārt tās māsiņas, kuras ziedo sevi trim darbavietām, visticamāk, atdod darbam arī naktis un iespēju izgulēties. Šādu ikdienu ir ļoti grūti ilgtermiņā izturēt, tāpēc ar māsām bieži pārrunājam to, ka pašlaik nozare balstās uz entuziastiem – tajā paliek māsiņas, kurām tas ir sirdsdarbs, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem ikdienā.

Latvijā māsu atalgojums ir gadiem pārspriests problēmjautājums – lēmējvara atzīst, ka situācija ar māsu trūkumu ir kritiska, ka tā jārisina un jārod iespējas atalgojumu palielināt. Tomēr līdz risinājumam arvien nav nonākts, un pēdējo desmit gadu laikā atalgojuma palielinājums pazudis sarunās, netiekot līdz reālai rīcībai.

Mums sāpīgs brīdis, kas ļoti palicis atmiņā, bija 2015. – 2016. gada periods, kad apjautām, ka māsas atalgojums ir gandrīz vienā līmenī ar māsu palīga algu – atšķirība bija ap 10 eiro.

Jāuzsver: lai iegūtu māsas izglītību, ir jāstudē no trim līdz pat sešiem gadiem, kamēr māsas palīgs ir arodizglītība, ko iegūt var 10 mēnešu laikā. Tas nav samērīgi, un ir viens no daudziem rādītājiem, ka atalgojuma sistēma ir ar steigu jāsakārto – turklāt ne vien vārdos, bet arī darbos.

Asociācijas vārdā regulāri vēršamies pie lēmējvaras un sabiedrības, skaidrojam situāciju un ļoti ceram, ka tiksim sadzirdēti un risinājums kādu dienu tiks atrasts. Pašlaik esam ap 8500, lielākā daļa medicīnas māsu ir vecumā virs 40 gadiem, māsu skaits nepalielinās. Arī Valsts kontrole revīzijā aplēsa, ka valstī patlaban trūkst vismaz 3500 māsu, un ik gadu Latvijā tiek sagatavots par 30% mazāk māsu nekā nozarē nepieciešams. Turklāt ne visi speciālisti pēc diploma saņemšanas paliek Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem. Ja situāciju nerisināsim, šie rādītāji neuzlabosies, un situācija kļūs arvien kritiskāka. Vai varam atļauties atstāt pacientus bez atbalsta un aprūpētājiem?

Jāceļ profesijas prestižs un jāpaplašina integrācijas iespējas nozarē

Vēl viens problēmjautājums, kas ir izteikti aktuāls Latvijā, ir māsas profesijas izpratnes trūkums un līdz ar to – arī prestiža jautājums. Uz māsas profesiju sabiedrība Latvijā raugās kā uz izpildītāja darbu. Šo sabiedrisko domu ir veicinājis gan gadiem neatrisinātais atalgojuma jautājums, gan tam sekojošs māsu trūkums, kā arī sertifikācijas jautājums, kas ļoti ierobežo māsas iespējas integrēties nozarē.

Pārstāvot asociāciju, pieredzes apmaiņā esmu viesojusies dažādās valstīs, regulāri iepazīstos ar virkni pētījumu un publikāciju. Citviet Eiropā ne vien māsu atalgojums ir daudzkārt lielāks, bet atšķiras arī skatījums uz profesiju – tur uz māsu skatās kā uz speciālistu, uz konsultantu, ne kā uz izpildītāju. Ārvalstīs māsām ir arī lielākas integrācijas iespējas nozarē – profesijai noteikts plašāks kompetenču saraksts, uz ko mums jātiecas arī Latvijā. Pašlaik Māsu asociācija strādā pie šā jautājuma – tas ir ļoti būtiski arī medicīnas pakalpojumu pieejamības paaugstināšanas kontekstā.

Māsa ir tiešais slimnieka atbalsts. Esam atbildīgas par pacienta dzīvību, un tieši šī misijas apziņa bieži notur to entuziasmu, vēlmi turpināt darbu šajā profesijā. Gandarījums, kad redzi, kā pacients atveseļojas, kad pasaka “paldies” – no tā mēs smeļamies spēku. Māsa ir brīnišķīga un sabiedrībā ļoti vajadzīga profesija.

Nākamais, 2020. gads, visā pasaulē ir pasludināts par māsu un vecmāšu gadu, tad pasaulē tiks skaidrota un svinēta māsu un vecmāšu būtiskā loma vispārējā veselības aizsardzībā. Priecājamies un gatavojamies šim notikumam, un būtu skaisti, ja šajā zīmīgajā gadā problēmu risināšanai atbildīgi, orientējoties uz rīcību un rezultātu, pievērstos arī lēmējvara.

 

Autore ir Latvijas Māsu asociācijas vadītāja

Komentāri (2)

Sskaisle 05.09.2019. 14.09

Kaspars 5. septembris, 12:42
Valdība tā jau milzīgo Sociālo nodokli pacēla līdz vairāk, nekā 35%, pamatojot to, kā šī nauda tiks novirzīta Veselības aprūpes sistēmai un nodokļu maksātāji varēs saņemt valsts garantētu un atmaksātu Veselības aprūpi. Tagad kad ir atcelts divu grozu princips un Valsts atmaksātu Veselības aprūpi saņems visi gan nodokļu maksātāji, gan Aplokšņu algu saņēmēji. Vai šis Sociālā nodokļa palielinājums tiks atmaksāts atpakaļ uzņēmējiem un iedzīvotājiem? Runa ir par daudziem miljoniem

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 05.09.2019. 14.05

beidziet nu – kādi entuziasti – nozare balstās tikai uz tiem, kuriem citur nav kur iet

ja nonāc medicīnas iestādē Latvijā tad no entuziasma tur nav ne smakas – vismaz man šai ziņā nav veicies, bet varbūt labi ka tā – cenšos turēties pa gabalu

iekopēšu , ko domāju par valdību un valsti šai ziņā –

Par medicīnu es maksāju no savas algas, jo valsts apmaksātie izmeklējumi vai nu nav pieejami, vai ir novēloti
Bet – tikko uzzināju, ka par 2018.gadu es valstij esmu palikusi parādā 55 eur .
Mēs visi zinam, ka no Latvijas ir izbraukuši apmēram 25 % iedzīvotāju. Ir slēgtas slimnīcas, ģimenes ārstu prakses.

TAD JAUTĀJUMS – KUR PALIEK MILJONI NO VALSTS BUDŽETA NAUDAS, KAS TOMĒR TIEK MEDICĪNAS NOZAREI – TAD JAUTĀJUMS KĀPĀEC PARTIJA ATTĪSTĪBAI PAR NOZARI UZTICĒJUSI TIK NESPEJĪGAI MINISTREI ?

TAD JAUTĀJUMS TOMĒR ATKAL UN ATKLA IR POLITISKĀ BEZ- ATBILDĪBA –

Es nezinu kā to izdarīt – esmu bandītiskā valstī viena pret šo monstru, bet es gribētu tiesāties pret valsti, kura man neko nenodrošina par maniem nodokļiem un vēl padara par parādnieci –
Nesen veiktajā pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 87% – veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vērtē kā viduvēju vai sliktu, ceturtdien, 5. septembrī, vēstīja LTV un Latvijas Radio.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/lat vija/petijums-87-iedzivotaju-veselibas-aprupes -pieejamibu-verte-ka-viduveju-vai-sliktu.a3310 21/

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu