Rīgas mērs Burovs: Negribu ņemt uz sevi pilnībā visu to atbildību

Rīgas mērs Oļegs Burovs. Foto: Ieva Salmane
Indra Sprance, Aivars Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

Oļegu Burovu (GKR) Rīgas mēra amatā apstiprināja 19. augusta vakarā ar 35 balsīm no 60 — Gods kalpot Rīgai (GKR) un Saskaņas koalīcijas 28 deputātiem pievienojās arī no Saskaņas izslēgtais četrinieks un vēl trīs bloka Rīgai! deputāti, kuri domē iekļuva no Latvijas attīstībai un Jaunās konservatīvās partijas sarakstiem. Balsojums bija atlikts līdz pēdējam brīdim — pēc 20. augusta dome jau divus mēnešus būtu bez vadītāja un likums ļautu Saeimai to atlaist.

Atšķirībā no iepriekšējā Rīgas mēra Nila Ušakova (S), kurš gadiem ilgi bija atteicis interviju Ir, viņš uzreiz piekrīt sniegt interviju.

 

Jūnijā teicāt, ka Gods kalpot Rīgai esot gatava ārkārtas vēlēšanām —«tas būtu labāk, nekā mocīties vēl divus gadus». Kāpēc tomēr izlēmāt mocīties?

Es šobrīd nevaru uzstādīt esošajai situācijai diagnozi, ka tās ir mocības. Mēģināsim sākt strādāt.

Vai tātad mocības bija tikai līguma gatavošanā?

Nē, nu, mocības — [kad ir] situācija vispār nesaprotama. Varbūt uzreiz pateikšu — problēmas ir.

Saprotiet, kad pagājušā gada rudenī mēs bijām liecinieki tam, ar kādām mocībām veidoja koalīciju valdību, partijas, kas ir absolūti ar pretrunīgiem uzskatiem — liberāļi, konservatori un populisti, klaji populisti —, bet viņi apvienojas. Lai pildītu savus solījumus, kurus iedeva vēlētājiem. Šeit 2013., 2017. gadā deputāti, kas šobrīd ir koalīcijā — 32 deputāti, bez trīs deputātiem, kas nobalsoja — Kleins, Keišs un Putniņš — balotējās no viena bloka, pirms tam zem cita nosaukuma, kad vēl Šlesers ar Saskaņu bija kopā, deputāti strādāja kopā. Desmitgadi vieni un tie paši vēlētāji balsoja par Stepaņenko, Aldermani, Turlo, Baraņņiku, Kuzmuku, Klementjevu, un reāli nebija tā, ka viena partija svītroja otru, paldies Dievam, tā nebija. Plusi, protams, atšķīrās, un pēc plusiem tiešām pacēlās arī vairāki GKR politiķi augšā. Tāpēc šeit ir, protams, tā situācija absolūti cilvēciski saprotama — kad nepakļāvās frakcijas disciplīnai un nenobalsoja par [Sandri] Bergmani [vicemēra amatā] četri deputāti, viņi tika izslēgti. Pēc mēneša izslēdza vēl divus JKP tāpēc, ka viņi sāka skaļi diskutēt par politisko dzīvi un droši vien kaut kādas domas publiski pateica, kas ir pretrunā ar partiju. Un tad mums sanāk, ka no divām partijām kļuva par neatkarīgiem seši deputāti. Un, protams, Saskaņas četru deputātu izslēgšana— šeit ir ļoti daudz emociju, ir pretenzijas, ir neuzticība kā no vienas, tā no otras puses. Tāpēc noņemt šo situāciju bija mans galvenais pienākums. Vai tas izdevās šobrīd? Es nevaru pateikt, ka tas ir izdevies, bet es ļoti ceru, ka viņi saprot — kad viņi pēdējā brīdī aizgāja uz balsojumu, viņi saprot, ka visas savas ambīcijas un pretenzijas vajadzētu atlikt malā un nobalsot. Tāpēc, ka mēs ar to savu neizlemšanu kļuvām jau sabiedrībai smieklīgi — kāpēc cilvēki paši ir gatavi atdot varu?

Kā pats teicāt, desmit gadus varēja mierīgi strādāt kopā, bet, līdzko Ušakovs prom, tā uzreiz nesaskaņas, pretrunas, ultimāti. Kāpēc tā, jūsuprāt?

Nu, to jums vajadzētu pajautāt droši vien Saskaņai, kāpēc notiek tā. Viņi nepakļaujas disciplīnai, varbūt Ušakova viedoklim. Tas ir jau Ušakova lēmums — ja viņi nepakļaujas disciplīnai, izslēgt! Un mēs nevaram pateikt, vai viņi ir nodevēji, vai otrādi.

Ir cilvēki, kas pieņēma lēmumu iet prom no šī darbības stila, bet tas nav mūsu jautājums. Tas nav GKR jautājums. Pēc Daiņa Turlā noņemšanas no amata, pateikšu godīgi, es satikos ar visām frakcijām vienu apli. Es uzdevu trīs jautājumus. Pirmais diezgan formāls — vai jūs esat gatavi sadarboties ar GKR un Saskaņu? Es saņēmu, protams, no visiem atbildi — nē. Otrais jautājums – kā jūs redzat sadarbību, ja mums sanāk izveidot koalīciju, frakciju padomē, kāda mums ir komunikācija, lai tiešām mazinātu to Berlīnes mūri starp pozīciju un opozīciju? Un trešais jautājums — ja būs variants B, vai jūs esat gatavi bez Saskaņas veidot vairākuma koalīciju ar GKR?

Partija Vienotība atbildēja, ka viņi nav gatavi nekam. Es saprotu, ka viņi izvēlas tādu formu, konkrēti Ķirša kungs — kritizē, un, ja mēs par kaut ko vienojamies frakcijas padomē, tad viņiem vairs nav, par ko iet un runāt tribīnē, ka viņam labāk iet absolūti pretējā pusē.

JKP atbildēja — mums patīk jūsu deputāti, un mēs redzam, kāds ir GKR deputātiem, nu, teiksim tā, IQ, bet mēs neesam [gatavi] kļūt par nodevēju savam elektorātam, kam apsolījām nesadarboties ar Saskaņu un GKR. Mums nepatīk jūsu nosaukums, tāpēc arī — nē. Bet mēs esam gatavi piedalīties diskusijās par frakciju padomes veidošanu, sadarboties valsts līmenī, kas mums visvairāk interesē, Izglītības ministrijā, par ko šobrīd JKP atbild. Un tas ir ļoti labi.

Latvijas attīstībai, nerunājot par amatiem, teica — jā, mēs esam gatavi. Vai Zeps mērs, vai citi varianti, bet principā esam gatavi, bet mēs negribam būt pirmie. Un Nacionālā apvienība, tai laikā piedalījās visi, tai skaitā esošais kultūras ministrs, tas bija pēdējās dienās pirms Puntuļa kunga aiziešanas, teica — mēs esam gatavi ar jums sadarboties bez četriem, bez Baraņņika kunga piedalīšanās. Starp citu, tas bija nosacījums arī no Zepa kunga, no Latvijas attīstības frakcijas. Mēs esam gatavi sadarboties, redzam, ka jūs neesat politizēti, saimnieciskos jautājumos esam gatavi sadarboties. Par ko es, godīgi pateikšu, biju izbrīnīts. Bet mums notika ļoti konstruktīva saruna. Pēc divām nedēļām jau parādījis, ka mēs esam gatavi sadarboties, ja būtu demontēts Brīvības… vai, es atvainojos, Uzvaras piemineklis, pēc tam būs demontēts vēl kaut kas. Bet no sākuma viņi tiešām visi piekrita. Tajā laikā [NA deputāte Baiba] Broka vēl bija citā statusā.

Bet mums nesanāk ar aritmētiku — paņemsim kalkulatoru un saskaitām. Un pierādījums tam — ka neizdevās arī balsojums Viesturam Zepam.

Tāpēc palikāt ar Saskaņu?

Nu, var būt diezgan loģisks jautājums, kāpēc atkal ar Saskaņu. Pirmkārt, GKR partija pieņēma lēmumu, ka pēc tam, kad aizgāja prom Ušakovs, nākamais domes priekšsēdētājs būs no mums un tagad mēģinām divus gadus restartēt un noteikt domes politiku. Ja mums nesanāk, tad partijas priekšsēdētājs uzreiz informē valdi. Tad ārkārtas vēlēšanas. Vai nu pilsētas mērs ir no GKR — vai Turlais, vai Burovs, ne par to ir stāsts, — vai nu neviens. Un, ja nebūtu šobrīd nobalsots Burovs, mēs simtprocentīgi būtu gatavi uz ārkārtas vēlēšanām, nebalsotu par citu mēru, ne par Vladovu, ne Bergmani, tikai mēs!

Aiziet šobrīd ar citiem? Saprotiet, šobrīd ir elektorāts. Es arī esmu krievs pēc tautības, [bet] es nekad nebalsoju par Saskaņu. No paša sākuma es balsoju par Saimnieku, pēc tam es biju Latvijas ceļā, es nebalsoju par Saskaņu. Es balsoju par Saskaņu tikai tad, kad mēs bijām kopā, bet tādu [balsojumu] nav daudz. Un tad mums dzīve sadalījās mūsu divkopienu valstī, ka mēs uzskatām, ka lielākā daļa krieviski runājošo balso par Saskaņu. Šobrīd pateikt saviem vēlētājiem «nē» un aiziet citā pusē — nu, tad mēs esam viņu nodevēji. Un runa ir ne par GKR, ne par Saskaņu, runa ir par tiem krieviem, kas paskatās — tie aizgāja prom, tie meklē amatus, gatavi apvienoties ar Nacionālo apvienību un ar visiem, Saskaņa tagad un Ušakovs tādā darbībā — un viņi vispār neaiziet nekur balsot. Vai tas ir labi? Un es negribu, lai šajā brīvajā laukumā krievu elektorātam parādās, teiksim, Krievu savienība, kas, bez šaubām, var paņemt un varbūt nākamajās vēlēšanās paņems sev. Bet es esmu tāds cilvēks, nezinu, varbūt es naivi runāju, bet es gribu, lai beidzot mums ir laiki, ka ir partija, kur tiešām balsojam, neskatīdamies uz tautībām.

Tā situācija izmainījās, ja salīdzina ar 90. gadiem. Kad es atnācu 1998. gadā strādāt uz domi, es biju tajā amatā — pārvaldes priekšnieks — vienīgais krievs. Tāpēc, ka mana vecuma cilvēki bija daži, kas varēja runāt valsts valodā, bija tie, kas nevarēja, un bija tie, kas nevēlējās runāt valsts valodā. Šobrīd ir absolūti cita situācija. Šobrīd vairāk un vairāk krievi parādās valsts pārvaldē, piemēram, Finanšu ministrijā. Es parakstīju pirms mēneša pateicību vislabākajiem skolēniem — ļoti daudz krievu uzvādu 1. ģimnāzijā. To mēs zinām, ka 1. ģimnāzija sāk uztraukties par latviešu valodas līmeni. Tāpēc, ka izcili skolēni no krievu skolām aiziet uz 1. ģimnāziju, no tās pašas Rīgas Klasiskās ģimnāzijas ļoti daudzi iet, lai tur pabeigtu. Vai viņiem tiešām ir nepieciešami visi tie sarkanie lozungi? Nē, tie ir Eiropas cilvēki — viņiem vienalga, kurā valodā runāt, vai krievu, vai latviešu, vai angļu. Faktiski es vairāk orientējos uz tādiem cilvēkiem.

Stāstījāt, kā mēģinājāt runāt ar opozīcijas partijām. Bet vai lielākā problēma nebija ar to pašu Saskaņu? Augusta sākumā teicāt, ka Saskaņas deputāti izvirzījuši ultimātus par amatiem, tāpēc vairs neesat pārliecināts par ievēlēšanu. Nu esat ievēlēts. Kādus ultimātus pieņēmāt?

Nu, ir atrasts šobrīd kompromiss, koalīcijas līgumā ir uzrakstīts, ka no 1. janvāra ir trešais domes priekšsēdētāja vietnieks.

Bergmanis?

Bija rakstīts Saskaņa, un pēdējās brīvdienās pirms balsojuma es pats piedāvāju Saskaņai uzrakstīt «Bergmanis». Šobrīd ir paredzēts Bergmanis.

Ar kādām balsīm viņu ievēlēsiet — vai ar visām 35?

Vēlreiz — koalīcijas līgums ir starp Saskaņu un GKR. GKR šobrīd piekrīt, ka esam gatavi dot savas 11 balsis Bergmanim. Tas ir kopā 28. Bet es neplānoju nekādā gadījumā Bergmaņa vietā skriet pa Rīgas pašvaldību, pa pārējiem 32 deputātiem. Un šeit situācija ir ļoti skaidra un saprotama, īpaši Bergmaņa kungam. Ja būs paredzēts šis jautājums un no sākuma grozījumi pašvaldības nolikumā par trešo vietnieku tad, ja mēs balsojam par — 11 plus 17 — un pārējie vispār nepiedalās balsojumā, tad nebūs kvoruma. Es neaicinu balsot ne par, ne pret. Es apsolu tikai vienu — ka mēs 11 esam klāt 17 deputātiem. Bet es nevaru savā koalīcijas līgumā nodrošinātu to, ka citas partijas vai citi balso. Mūsu sadarbības līgumā ar četriem nav tas rakstīts.

Vai jūs kā domes priekšsēdētājs uzskatāt, ka Rīgas domē, pirmkārt, ir vajadzīgs trešais vicemērs un, otrkārt, ka tam ir jābūt no visiem deputātiem tieši Bergmanim?

Jūs ļoti labi saprotat, ka tas ir politiskais kompromiss starp partiju Saskaņa un GKR. Es kā cilvēks, kam Ušakovs bija piektais domes priekšsēdētājs, uzskatu, ka vislabākais sadalījums [bija] tad, kad es atnācu strādāt, kad Bērziņš vadīja domi, Rītiņš un Ārgalis — divi vicemēri. Es uzskatu, ka pilnīgi pietiek ar diviem priekšsēdētāja vietniekiem. Vai ir labi, ka 10 gadus nostrādā Amerikas ar Ušakovu? Jā, viņi strādāja, bet, nu, tā situācija ir tāda — ja viens ir komandējumā vai atvaļinājumā, domi vada viens. Es uzskatu, ka vislabākais variants ir divi vietnieki.

Tajā pašā laikā mēs zinām, ka jebkurā pašvaldībā, arī mazā, ir trīs vietnieki vai divi, un Rīgas pašvaldība vienīgā vairākus gadus [bija] ar vienu vietnieku. Tur arī ir politiskais lēmums.

Kādas ir vienošanās par ietekmes pārdali? Izskatās, ka četriniekam jeb NDF frakcijai ir neproporcionāli liela ietekme uz virkni kapitālsabiedrību. Vai varat izstāstīt, kas kuram pienākas un kurš ko pārraudzīs?

Četri deputāti, un faktiski viņiem vajadzētu pieskaitīt vēl trīs, ar kuriem mums nav rakstiskas attiecības, tātad septiņi. Jā, Baraņņika kungam šobrīd ir Rīgas Satiksme, Rīgas Namu pārvaldnieks un Centrāltirgus. Vislielākā diskusija bija konkrēti par Centrāltirgu. Kāpēc viņam ir tik daudz? Saprotiet, es pats negribu šobrīd ņemt un kļūt par kapitāldaļu turētāju Rīgas Satiksmē. GKR nekad neatbildēja par Rīgas Satiksmi, par to atbildēja vēsturiski Saskaņa, Nils Ušakovs. Pēc tam Nila Ušakova nodeva šo atbildību savam partijas biedram Baraņņika kungam.

Kurš vairs nav Saskaņas biedrs.

Jā, bet Baraņņika kungs — lai viņš paliek! Kam vēl? Es šobrīd negribu ņemt uz sevi pilnībā visu to atbildību. Esmu gatavs piedalīties, sekoju līdzi. Es ieteicu Ušakovam savu ļoti labu juristu, ar kuru strādāju 20 gadus — Ernestu Saulīti uz valdi. Mēs ieteicām Jāni Meirānu, kas tur sāka strādāt, ļoti principiāli strādāja.

Un tika atbrīvots.

Un tika atbrīvots! Ne ar mūsu rokām. Bet šobrīd Baraņņiks tur ir kapitāldaļu turētājs.

Iznāk, ka viņš ir vienīgais atbildīgais par visu Rīgas Satiksmi un pats nav nevienā partijā.

Nu, kā — viņš ir neatkarīgo deputātu frakcijā, viņš ir domes deputāts. Es atvainojos, šobrīd ir izveidota padome, un Baraņņika kungam saskaņā ar likumu tā vēsturiskā loma ir jau ļoti maza. Ir izveidota padome, absolūti nepolitiska padome. Padome šobrīd veido valdi. Ja tie cilvēki — vai Rīgas Satiksmē, vai jaunajā padomē — nesaprot un paši vēlas nākt politikā un prasīt, ko viņiem darīt, tā ir viņu atbildība. Bet pēc likuma jau Baraņņikam tās funkcijas ir minimālas kā kapitāldaļu turētājam.

Ejam tālāk kas ir Saskaņai, un kas jūsu partijai?

Kā kompromisa variants, ņemot vērā, ka strīdējās par Centrāltirgu, mēs iedevām, nu, piedāvājām Saskaņai četrus ar pusi mēnešus atbildēt par Rīgas ūdeni, Getliņi EKO un Pilsētbūvnieku. Par trim sabiedrībām. Man paliek Rīgas meži, Rīgas serviss, pavisam mazs uzņēmums, un Rīgas siltums, bet tas nav pilnībā kapitālsabiedrība, tas ir ar privātu un valsts kapitālu.

Ko dabūs tie trīs deputāti, kuriem nav ar jums līguma?

Viņi neprasīja nekādu amatu.

Vai arī nākotnē viņiem nebūs neviena amata?

Ar mani viņi par šo nerunā.

Vai tātad varat pateikt, ka viņiem arī nākotnē nebūs?

Nē, nu, kā — es neredzu nekādu amatu, ko varu dot. Saprotiet, situācija izmainījās. Valdēs un padomēs šobrīd visur atklāti konkursi, komitejas, viss ir sadalīts. Kad runājām, piemēram, ar Oskaru Putniņu, kuram ir interese veik programmu par to, ka mēs finansēja studentiem, kas mums tur ir — Kembridža vai kas, — viņu atbalstīt budžetā, viņš vēlas turpināt šo, un tad mēs parunājam vispār par tiem studentiem. Nu, es viņam pajautāju — kas tevi interesē? Viņš teica — man interesē inovācijas, jaunas tehnoloģijas, investīciju piesaiste. Es teicu — es esmu gatavs ar tevi runāt par šo tēmu, man ir liela pieredze, un es saprotu, ka tas ir patiešām nepieciešams Rīgai. Bet, ja tas ir tikai vārdos, šobrīd nav nekāds mērķis atjaunot Šlesera investīciju padomi — nedod Dievs, nedod Dievs veidot tādas lietas! Es gribu pārbaudīt — ja viņš ir gatavs interesantiem darbiem un tas ir interesanti, viņš varētu būt tādiem darbiem, nu, kā projekta vadītājs, kā menedžeris, bet neiet runa par amatiem un par atlīdzību.

Vai frakcijas Rīgai! deputātiem būs kāda ietekme arī uz NDF pārraudzīto saimniecību?

Nu, tad vēlreiz. Pēc likuma šobrīd ar domes priekšsēdētāja rīkojumu pārraudzība ir noteikta domes priekšsēdētāja vietniecei Vladovai pār Satiksmes departamentu un Labklājības departamentu un Baraņņika kungam pār Attīstības departamentu un Būvvaldi. Kāpēc? Tāpēc, ka politiskā pārraudzība — komiteju vada Rosļikovs, nu, un tad vicemērs, bet Saskaņas gadījumā Rozentāle Baiba un Faļkovs. Tai pašā laikā atbildība par visām nozarēm ir pakļautībā, visi departamenti ir domes priekšsēdētājam. Tāpēc šeit ir tā Latvijai un vispār Eiropas valstīm netradicionāla situācija — mums spīkeris un premjers ir vienā amatā, domes priekšsēdētājs ir vienlaicīgi arī mērs. Tāpēc — nekādā gadījumā! Man nākamnedēļ plānota tikšanās ar Satiksmes departamenta direktoru par plānošanu, par ko es kritizēju. Vienīgais papildus tam, ka piedalās Reinbahs un Faļkovs, tur būs arī Vladova.

Kas notiks pēc pirmā janvāra? Kā jūs šo politisko saimniecību sadalīsiet?

Atbilstoši likumam, ja runājam par kapitālsabiedrībām, viss aiziet zem izpilddirektora Radzeviča kunga. Kā konkrēti viņš uzdos, vai manam bijušajam departamentam, Komercdarbības pārvaldei gatavot dokumentus, vai šo struktūru vajadzētu pārcelt zem Radzeviča, vai viņš dod kaut kādu pilnvarojumu Īpašuma departamentam, to, pateikšu godīgi, es pagaidām nezinu.

Tad kāda ir politiskā vienošanās par turpmāko darbību?

Politiskas vienošanās nav. Politika beidzas ar 1. janvāri. Nebūs nekādas politiskas vienošanās. Es jums godīgi pateikšu, ka tāpēc es diezgan ironiski skatījos uz visām tām diskusijām — kam būs Centrāltirgus, kam būs? Vienīgais, es pateikšu atklāti, ka brīdināju Ušakova kungu, lai neviens nedomā, ka ir iespēja šobrīd pakonsultēt vienu vai otru deputātu, vienu vai otru kapitālsabiedrību. Un es teicu Kalniņas kundzei, kas vada Rīgas ūdeni, ka nekādā gadījumā nekāda politiska ietekme no jaunā kapitāldaļu turētāja, no partijas nevar būt. Es zinu par sevi — es nekad, un Amerika kungs nekad politiski neietekmē ne Rīgas ūdeni, ne Rīgas mežus, un tam arī nav jābūt. Jā, Rīgas meži paliek pie manis.

Vēl mazliet par jūsu attiecībām ar opozīciju. Bija neparasti redzēt, ka jūs uzreiz pēc ievēlēšanas apkampāt savu konkurentu Viesturu Zepu un teicāt, ka Latvijas attīstībai lēmums izvirzīt savu kandidātu esot «garantija», ka sadarbosieties ar opozīciju. Vai iznāk — tas, ka viņi gribēja šo amatu sev, ir garantija, ka sadarbosieties?

Es jums pateikšu. Es runāju kādreiz vienā izstādē ar Mārtiņu Bondaru. Viņš teica — tu zini, es gāju ar to «gāžam Nilu» un zaudēju Nilam, un es kā sportists pienācu pie Nila, iedevu viņam roku — es atzīstu savu zaudējumu un piedāvāju sadarboties. Un pretī mēs saņēmām tādu «pret» kompāniju!

Tajā brīdī, kad es skatījos uz Viesturu, kad bija skaidrs, ka opozīcijai ir ļoti grūti apvienoties, bet viņš, būdams jauns politiķis — divi gadi politikā — startē par šo, viņš tiešām nopietni mēģināja. Es pienācu, jā, tiešām iedevu viņam roku. Tāpēc, ka piecas stundas man uzdeva jautājumus deputāti — nevaru pateikt, ka mani mocīja —, bet, nu, runāt nav strādāt. Bet pēc tam lielākā daļa no viņiem aizgāja prom, uzdeva jautājumus un aizgāja prom. Šovs beidzās. Bet viņš turpināja — ne šovu, turpināja strādāt. Saņēma 12 balsis, un šobrīd es personīgi — tas ir mans personīgais viedoklis — es viņu uztveru kā opozīcijas līderi. Kas ir opozīcijas līderis? Ar visu cieņu, Vilnis Ķirsis ar četriem deputātiem, kas runā, ka viss ir slikti, un [kuram] šobrīd, nu, diezgan grūti piedāvāt kaut ko konstruktīvu, vai Viesturs Zeps ar Nacionālo apvienību, kas ar absolūti pretrunīgiem uzskatiem, teica — mēs esam gatavi runāt par darbu?

Tas ir pirmais solis — runāt. Tas nenozīmē piekrist, tas nenozīmē veidot slepenas koalīcijas, bet runāt. Un kā pierādījums tam — es varu pateikt — aizvakar mēs sagatavojām domes lēmumu par jauno tūrista nodevu, ka no visiem tūristiem ņemto vienu eiro. Un man opozīcija sāk stāstīt — mēs neko nezinām. Pirms tam izskanēja LETA arī no deputāta Andra Bačkura paziņojums, ka mēs to nezinām, asociācijas nezina. Kas neatbilst patiesībai, jo visu šo lietu es pats personīgi izrunāju ar RTAB, LiveRiga un visām asociācijām. Un mēs pirmdien, ievēlēšanas dienā ap pulksten 8 satikāmies un visi vienojāmies — jā, ieviešam to ar 2021. gada 1. janvāri, un pa šo pusotru gadu mums ir mājas uzdevums risināt visu, lai nebūtu apartamenti pelēkā zonā, šis un tas, uz kurieni aiziet nauda. Un es redzēju, ka cilvēki no organizācijām, asociācijām uzticas man, ka viņi redz, ka mēs to darām kopā.

Bet tad, kad trešdien Finanšu komitejā ierosinājām šo jautājumu, es saņēmu no opozīcijas, tai skaitā no Zepa kunga — mēs piedāvājam šo jautājumu atlikt, tāpēc, ka mēs nezinām. Nu, tā pateikt! Viņi vēlējos parādīt savu vēsturisko lomu. Man sēž blakus mani partijas biedri, Saskaņa, teica — Oļeg, ko tu ar viņiem runā? Balsojam, mēs esam vienpadsmit. Un es sapratu — jā, mēs varam nobalsot, bet pēc tam es saņemšu no jums un arī no jūsu žurnāla kritiku — bet kas tur bija slepens, kāpēc mēs neparunājam? — un es pieņēmu lēmumu atlikt. Tas ir stāsts par pozīciju un opozīciju.

Jūs runājat par Viesturu Zepu, taču lēmums kandidēt bija partijas lēmums. Vai jums bija sarunas ar Latvijas attīstībai vadošajiem cilvēkiem, piemēram, ar Edgaru Jaunupu, Danielu Pavļutu?

Es nerunāju ar Danielu Pavļutu, es nerunāju ar…, izņemot kaut kādas tikšanās un runājot par dzīvi kaut kādā mākslas izstādes atklāšanā, kur viņi ir vienīgie no politiķiem, kas apmeklē dažreiz. (Smejas) Nē, man nebija tādas tikšanās. Pēc Delfiem, kad mēs bijām aizvakar pie Dombura, es piedāvāju visām frakcijām, uzdevu jautājumu: nu, ko, draugi, veidojam frakciju padomi? Visi, tai skaitā Ķirša kungs, piekrita atnākt pie manis un sākt diskutēt par frakciju padomi. Un, ja viņa būs izveidota, tad ar atbilstošiem grozījumiem pašvaldības nolikumā. Ar visiem!

Vai Zepam piedāvāsiet kādu amatu?

Nē, šobrīd ne. Es labprāt piedāvātu, bet viņš nepiekrīt. Bet es gribu pateikt — Zeps, tas ir pirmais. Es regulāri sadarbojos, runāju ar Jāni Ozolu, JKP frakcijas vadītāju, ar Daini Loci mēs viens otru zinām ap divdesmit gadu, un tie kontakti par saimnieciskiem jautājumiem ir absolūti konstruktīvi.

Nesen intervijā teicāt: «Valsts pārvaldē ir arvien vairāk krievu, un viņi dabū amatus ne jau tāpēc, ka viņi ir Saskaņā, bet tāpēc, ka viņiem ir laba izglītība, viņi labi pārvalda valsts valodu.» Nupat kopā ar jums Rīgas brīvostas valdē ievēlēts Sandris Bergmanis, kurš iztaujāšanā nevarēja atbildēt gandrīz ne uz vienu jautājumu par brīvostu. Vai tāpēc, ka ir profesionālis ar labu izglītību, vai tomēr tāpēc, ka ir Saskaņā?

Tāpēc, ka tas ir politisks lēmums. Tāpēc, ka viņš aizņem Ušakova kunga vietu. Teiksim tā. Tāpēc, ka pirms tam — kāda bija proporcija? Četri cilvēki no domes, un tie četri cilvēki ir — viens GKR un valdes priekšsēdētājs, un trīs no Saskaņas. Vienu vietu Saskaņai aizņem Baraņņiks, un tas atkal ir kompromisa rezultāts, Baraņņiks paliek savā amatā. Paliek divas vietas Saskaņai. Kameņeckis paliek, Ušakovs aizgāja prom. Ušakova vietā partija Saskaņa pieņēma lēmumu virzīt Bergmani. Bet, nu, paskatāmies uz ministrijām — ko, mums ministri ir vislabākie profesionāļi Rīgā? Tas ir politisks lēmums. Par dažiem mums arī rodas jautājumi.

Vai Bergmanis tikai Rīgas brīvostā pārstāvēs Ušakovu?

Nē, viņš nepārstāv Ušakovu. Es teicu — viņš aizņem Ušakova vietu. Viņš nav Ušakova klons, viņš ir Saskaņas pārstāvis.

Vai viņš Ušakova vietu aizņems arī kaut kur citur?

Viena Ušakova vieta jau ir aizņemta. (Smejas) Un, protams, būs viņiem partijas kongress, es nezinu, es neesmu Saskaņas biedrs.

Nākamajā dienā pēc Bergmaņa apstiprināšanas viņš Jūrmalā konsultējās ar Šleseru, lai papildinātu zināšanas par brīvostas darbību. Kā jums liekas, vai Bergmanis ostā pārstāvēs Rīgas, Šlesera vai varbūt vēl kādas citas intereses?

Kā es varu zināt, kas ko pārstāv. Tas, ka viņš restorānā tiekas ar Aināru Šleseru, nenozīmē, ka viņš pārstāv Šleseru. Viņš varēja satikties kādā pagalmā, mežā vēl ar vienu citu, kas ko zina. Ja runājam nopietni, viņam vajadzētu pārstāvēt Rīgas pašvaldību. Man pašam nav tāda pieredze [brīvostas valdes darbā], es nekad neesmu bijis valdes sēdēs. Tur ir četri [valdes locekļi] pret četriem, tur arī pats galvenais mans mērķis būs atrast kompromisu.

Jums ir vienalga, ar ko kopā strādāt un kurš pārstāv Rīgas pilsētas intereses?

Jūs gribat pateikt, vai ir šobrīd partijai veto tiesības?

Nē, es jautāju, vai jums ir vienalga, ar ko kopā strādāt?

Nē, man, Oļegam Burovam, nav vienalga, ar ko kopā strādāt. Varbūt jūs pamanījāt, bet man nav ar ko strādāt. Es vairākkārt pirms un pēc ievēlēšanas teicu — mans mērķis ir veidot komandu un man pagaidām komandas nav. Es gribu veidot savu komandu un man nav vienalga ar ko strādāt, bet šobrīd tas ir šis lēmums, ko es respektēju. Partijai nav veto tiesības.

Pirms apstiprināšanas amatā, atbildot uz deputātu jautājumiem, jūs sacījāt, ka jums esot gods strādāt ar virkni deputātu, tajā skaitā tiem, kuri šobrīd figurē dažādos KNAB kriminālprocesos. Opozīcija aplēsusi, ka šajos procesos no 60 domes deputātiem 11 ir dažādos statusos un lomās.

Es neskaitīju, bet viņu ir vairāk ar katru reizi.

Kā tas var būt, ka jums ir gods strādāt ar cilvēkiem, kuri, iespējams, ir pārkāpuši likumu.

Es atbildēšu par sevi. Varbūt tas ir slikti, varbūt ļoti slikti. Es esmu emocionāls cilvēks, bet es gribu pateikt taisnību. Es cienu Sevastjanova kungu. Mēs aizmirstam to, ka 1. slimnīca 2009. gadā bija uz likvidācijas robežas. To saglabāja [bijušais RD Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds] Kurdjumovs, kas jau miris pirms vairākiem gadiem, un Sevastjanovs. Tad, kad es to teicu, es to teicu no sirds. To, ko es šobrīd daru 1. slimnīcā… Es visu laiku domāju, ja Kurdjumovs būtu dzīvs, viņš redzētu kā visu laiku atjaunojam. Slimnīcu jau bija gatavi sadalīt.

Es esmu bijušais feldšeris. Mana pirmā darba vieta bija 6. slimnīca. Es redzēju, kā šī slimnīca tika likvidēta. Daži mani bijušie kolēģi strādā 1. slimnīcā. Galvenais pasūtītājs 1. slimnīcai ir Īpašuma departaments. Man vienmēr kā partneris piedalās Sevastjanovs. Es zinu visu. Es neticu, ka viņš šo naudu ielika savā kabatā, vai viņi [celtnieki] viņam kaut ko [par to] atremontēja. Viņš nav tāds cilvēks. To, ka viņš varēja kaut ko nepamanīt, varēja būt naivs, varbūt viņš nesaprot, ka celtnieki tev nav draugi… Viņiem ir cits mērķis, a man pasūtītājam cits.

Jūs par nevienu deputātu neticat?

Es teicu konkrēti par diviem. Par Sevastjanovu un [Vitu] Jermoloviču. Pēc tam nākamā Baiba Broka. A kas no mums zina, kas tur īstais iemesls ir.

Un Ušakovu?

Jūs pamanījāt, ka es nosaucu divus uzvārdus — Sevastjanovs un Jermoloviča. Viss, saraksts beidzās. Es neteicu par pārējiem deputātiem neko.

Bet es gribēju saprast jums bija gods strādāt kopā ar Ušakovu vai nē?

Es pateikšu tā. Visi tie darbi, ko zina rīdzinieki un ar ko es varu lepoties — muzejs, Mežaparks un visas skolas, es izdarīju to tajā laikā, kad Ušakovs vadīja domi. Jā, lielāko daļu no tiem darbiem es pats iniciēju un ar to nodarbojos. Es varbūt strīdējos par tiem, varbūt par tiem darbiem Nils stāstīja, ka to nevajadzētu darīt. Es teicu, ka vajag.

Man bija interesanti strādāt ar Ušakovu, jo tika piedāvāti dažādi varianti un viņš klausījās. Man nav kauns par to, ko es darīju. Tajā pašā laikā es varbūt biju vienīgais no domes, kas ar viņu strīdējās. Kā man teica Izglītības departamenta direktors, kurš aizgāja pensijā, — tu esi vienīgais, kurš viņam var pateikt nē. Šajā kabinetā, kur mēs sēžam, savā laikā pasūtīju visus, es ļoti atvainojos — tas ir ļoti slikti, naturāli uz trīs burtiem, ko es daru ļoti reti, un aizgāju prom. Šeit sēdēja Ušakovs, Ameriks un citi. Tāpēc, ka es uzskatu — viņi pieņēma absolūti nepareizu lēmumu.

Par ko tas bija?

Es neteikšu, par ko tas bija. Tas bija saimniecisks jautājums, kā es uzskatu, absolūti nepareizs. Bet es nevaru šobrīd pateikt, ka tas bija ļoti slikti, nē! Vairākas lietas par mani — lai paliek, ko un kā, visas diskusijas. Es oponēju par vairākiem jautājumiem, par kapitālsabiedrībām, bet mēs strādājam kopā un es saku vēlreiz — viss, ko izdarīju es, vadot Īpašuma departamentu, tas viss ir sākot no 2010. gada.

Kopš pašreizējās Rīgas domes ievēlēšanas KNAB ierosinājis piecus ar pašvaldību saistītus kriminālprocesus — par saimnieciskiem jautājumiem, ko pieminējāt. No kuriem vismaz četros procesos tieši iesaistīti Saskaņas un GKR biedri vai pietuvinātie. Savukārt kopējā bilance pēdējos desmit gados, kopš Ušakova/Amerika tandēma apstiprināšanas, ir 27 kriminālprocesi. Šie skaitļi vedina domāt, ka korupcija Rīgā nav kaut kas nejaušs, bet sistēmiska problēma, kas raksturo Saskaņas/GKR darba stilu. Kāds būtu jūsu viedoklis par to?

Jā, protams, tie skandāli un apvainojumi ir daudz. Protams, daži ir absolūti veci. Visa situācija, ko sauc par Rīgas Satiksmi. Mēs atceramies vēl ar jums — Daimler, Mercedes skandālu, kas faktiski bija līdzīgs.

Bet nekas nemainās. Nāk nākamais iepirkums — atkal ir!

Jā, protams, var atbildēt kaut kādi advokāti — un tur lieta nav pabeigta ar Leonardu Teni, visiem tiem padomniekiem. Šobrīd parādās cits. Protams, tas nozīmē, ka tā necaurspīdīgā sistēma izveidota jau sen. No tiem veciem laikiem. Tā aizgāja caur Bojāru, Aksenoku.

Vai šī sistēma raksturo jūsu politisko spēku darbības stilu?

Nē, visu politisko spēku darbību. Kad bija Daimler skandāls, tad tur nebija nekāds Ušakovs, un nekāds GKR vēl nebija izveidots. Tas viss ir ļoti sen, un kad parādījās Stabiņa, kuru sameklēja Ēģiptē, tie ir vecie stāsti no veciem laikiem.

Mums ir arī jauni. Šajā sasaukumā vien pieci kriminālprocesi.

Es piekrītu, ka tas ir. (Nopūšas) Ziniet, es pats visu laiku domāju par šo. Es nedomāju, ka pretkorupcijas komisijas izveide kaut ko dotu. Zinu par savu departamentu — šobrīd gatavojam 101 materiālu par korupcijas risku, par cīņu ar korupciju. Es domāju, ka tie paši materiāli bija sagatavoti Rīgas Satiksmē. Es šobrīd pats nezinu, ko vēl vajadzētu izdarīt. Viss tas ir atvērts pie KNAB operatīvās darbības.

Vai prasīsiet piedzīt zaudējumus, piemēram, no Bemhena?

To var prasīt. Jūs tagad atkal runājat par pagātni, es domāju par to, ko darīt, lai tas vairs nebūtu. To, kas šobrīd ir, tur jau strādā tiesībsargājošās institūcijas. Ja jūs man pajautājat, vai esmu 100% pārliecināts, ka tas nenotiks rīt — es neesmu pārliecināts. Es nezinu, vot, ko darīt, lai [neturpinātos]. Protams, noņemt politizāciju. Tas ir viennozīmīgi. Bet tajā pašā laikā mēs zinām, lai dabūtu lielveikalu tīklā kaut kādu savu produktu, arī… Tur to nesauc par korupciju, bet kaut kādu citu motivāciju, uzņēmēji maksā citiem uzņēmējiem. Vai lai dabūtu apakšuzņēmēju celtniecībā, vajadzētu motivēt kaut kādu projekta vadītāju… Tur tā ir stimulācija un kaut kādi citi darījumi, bet mums tas ir korupcija. Vai tāda veida korupcija, ja mēs noņemam politizāciju, Saskaņā/GKR nepaliek — es šobrīd nezinu. Bet es gribu pateikt — kā šobrīd ir izveidots, un kā strādā KNAB, man liekas, ka cilvēkiem vajadzētu saprast, ka tas ir bīstami, ja viņi sāk ar to nodarboties. Protams, vajadzētu būt lielākām algām. Protams, ja tev ir liela alga, tu sāc domāt —  vajadzētu riskēt vai nē.

Viens konkrēts projekts — mēģināju izsekot, cik tad maksās Mežaparka estrādes pārbūve. 2016. gadā uz abām kārtām bija rēķināts līdz 45 miljoniem, 2018. gadā summa pieauga līdz 75 miljoniem jūnijā, pēc diviem mēnešiem — līdz 89 miljoniem. Sakiet, kāpēc divu gadu laikā ir divkāršojušās šī projekta izmaksas?

Absolūti nav taisnība. Šis ir tas piemērs, par kuru es varu ļoti vienkārši atbildēt. Salīdzinot ar kontroltāmi A1 posmā, kad celtnieki pabeidza šo projektu, sadārdzinājums ir 0,01%. Man liekas 29 200. Reāli tur sadārdzinājuma nav.

Kā tad jūs to skaidrojat?

Vēlreiz, es jums stāstu par īstajiem cipariem — sadārdzinājums nav. Kur ir 45 miljoni? Tad, kad mēs šo projektu pārņēmām no Attīstības departamenta, viņu menedžēja pēc līguma Kultūras ministrija. To visu menedžēja un gatavoja pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma viena firma, kas nosauca visus tos ciparus līdz pēdējam eiro. Nu, piemēram, kā viņi saskaitīja — metāls ir tik daudz tonnu. Tonna metāla maksā tik daudz, mēs rakstām šo summu. Tā bija virtuāla summa — aptuvena. Tāpēc es vienmēr stāstu, nekādā gadījumā nevajadzētu teikt aptuveni, ko tev stāsta pēc metu konkursa par visām tām izmaksām.

Bet kā var atšķirties izmaksas par 45 miljoniem?

Es jums vēlreiz pateikšu. Nebija izstrādāts tehniskais projekts — jūs dzirdat, ko es saku? Ņemot vērā to skaisto bildi, cilvēki, kas saņem naudu no Kultūras ministrijas, ne no Rīgas domes, uzrakstīja līdz pēdējam centam, kas izmaksā. Kad es sāku ar viņiem strādāt, es redzēju kādi viņi ir. Viņi vairāk šeit domē vispār neparādījās. Kad projektu izstrādāja projektētāji Mailītis un Poga, rezultātā parādījās jauna ekonomiskā daļa un pēc šīs ekonomiskās daļas notiek konkurss, kur izmaiņas starp kontroltāmi un projektu nebija nekādas. Rezultātā objekts ir nodots ar faktiski sadārdzinājumu pie 30 miljoniem tikai 200 tūkstoši uz papildu darbu rēķina. Par ko mēs šodien runājam? Tas ir tas pats — savā laikā arhitekti nosauca, ka Mākslas muzeja izmaksas ir 16 miljoni, a tagad jūs beidzat ar 30 miljoniem. Jā! Tāpēc, ka viņi nosauca summu pēc metu konkursa, kas absolūti nebija ne saistoša, ne kritērijs. Izstrādājot šo, divas reizes vairāk parādījās apjomi, pēc tam parādījās papildus darbi sakarā ar gruntsūdeņiem un viss.

Burova kungs, šīs summas nosauca pašas Rīgas domes amatpersonas.

Es esmu, skatieties uz mani, es esmu tā galvenā un vienīgā amatpersona, kas atbild personīgi par visu šo projektu no paša sākuma. Un šeit es jums gribu pateikt — mēs varam spēlēt ar tiem cipariem, ko pateica no sākuma, ja? Krievu drāmai arī — Ameriks teica, ko man pateikt vairāk nekā pirms 10 gadiem? Es teicu, nezinu, nu pasaki 8 miljoni latu. Mēs beidzām ar, es vairs neatceros, 16 vai 20 miljoniem latu — summa, kas šobrīd ir vienalga krietni lētāk nekā jebkuram citam teātrim.

Kukuļu nauda tur nav iekšā, nav sadārdzinājusi nekad šos projektus?

Es jums teicu — nav sadārdzinājuma! Kukulis nav, tāpēc nav sadārdzinājuma. Nē, nē, jūs nesaprotat neko, es jums pateikšu. Kukuli kur vajadzētu skatīt — ja jums startē viens būvnieks un dod summu krietni vairāk nekā ekonomiskā daļa, kas ir saskaņota ar projektētājiem. Tad vajadzētu skatīties — aha, viņš ir viens vai viņa draugi piespēlēja viņam, tad varbūt tur kaut kas slēpjas. Tad vajadzētu analizēta, kāpēc ir tā delta. Divi varianti — vai nu tur ir kļūda projektā kā piemēram Zaigai Gailei tagad par JRT, vai tur ir kaut kāda interese. Nākamais posms — ar ko mēs pabeidzam? Ja pabeidzam ar krietni lielāku summu, varbūt tad tā interese ir paslēpta zem papildu darbiem. Tad vajadzētu analizēt papildu darbus. Šajā variantā tas a priori nav.

Kukuļi nav maksāti ne par vienu no šiem lielajiem Rīgas infrastruktūras projektiem, tajā skaitā Mežaparku?

Es varu pateikt par tiem, kur Īpašumu departaments bija pasūtītājs — nē. Un es varu pateikt otrādi. Dažreiz prasa par tādu vārdu uzvārdu, ko sauc Māris Martinsons. 2013. gadā pēc vēlēšanām es pats piemēroju Velvei soda sankcijas par 163 tūkstošiem latu par to, ka viņi nenodeva savlaicīgi Rīdzes skolas rekonstrukciju. Absolūta haltūra, ne kvalitāte. Piemēroju šo summu un tad, starp citu tas pats Martinsons, viņš man neteica neviena vārda. Man nebija nekādi zvani ne no viņa, ne citiem cilvēkiem par to, ka vajadzētu, tāpēc ir otrādi.

Varbūt mēs nepareizo vārdu lietojam — vajag lietot nevis «kukuļi», bet gan «otkati», piemēram?

Nu, otkati ir krievu vārds. Ne par to, kādu vārdu mēs lietojam, saprotiet. Es diezgan ilgi strādāju, un es kā pasūtītājs — labi, es vairākus gadus nevadu iepirkumu komisiju, bet es zinu šo lietu.

Tieši tāpēc mēs jums vaicājam.

Tāpēc es stāstu. Šobrīd tie laiki sen beigušies. Šobrīd, nu, es atvainojos — pasūtītājam vajadzētu piemaksāt, lai pie tevis celtnieki nāk. Protams, man ļoti nepatīk, ka es nevaru neko pierādīt, bet nāk tikai viens celtnieks, un es varu pieļaut, ka visi pārējie sarunājuši, ka viņš nāk. Un es skatos, ka tie materiāli ir dārgi. Nu, man nesen viens piemērs — man ir mūsu kontroltāme, kas bija zināma, nav nekāds noslēpums, un atnāk par objektu viena kompānija [iepirkumā]. Sagatavotais piedāvājums krietni pārsniedz kontroltāmi. Mēs izsludinājām otro reizi — viss tas pats. Un mēs noņēmām šo jautājumu, nesludinājām. Gadu atpakaļ — tas pats. Par vienu fasādes siltināšanu — mēs arī noņēmām, ja redzam, ka ar mums sāk spēlēt tādā veidā. Bet tā ir nauda, kas neaiziet mums. Par šo naudu tie celtnieki nopērk sev jaunu Range Rover vai jaunu Bentliju, bet ne mums.

Burova kungs, opozīcija sūdzas, ka Mežaparka projekta tāme turēta slepenībā. Vai mēs varēsim iepazīties ar to?

Par Mežaparka projektu šobrīd jautājums ir tiesā. Mums ir tiesa ar raidījumu Aizliegtais paņēmiens. Likumā nav rakstīts, ka mēs nevaram šo dot. Ja mēs zaudējam šo lietu, tas būs pirmais precedents, ka tāmi vajadzētu dot. Šobrīd notiek cīņa starp diviem lieliem advokātu birojiem par šo tāmi. Mēs esam kopā ar celtniekiem, mēs uzskatām, ka tas ir komercnoslēpums pēc iepirkuma likuma. Otra puse uzskata citu. Tāpēc es šobrīd gaidu. Saprotiet, man vienalga, es skatos šobrīd pēc Iepirkuma likuma. Tāme par pabeigtajiem darbiem — to es teicu gadu atpakaļ no tribīnes. Es pajautāju vienam no deputātiem — a kā tu plāno, saņemot šo tāmi, to vērtēt? Ja es iedošu savam draugam, kas ir būvinženieris un kas arī grib tur saņemt apakšnomas līgumu, pasūtījumu? Nu, nebūsim naivi. Dažreiz aiz tiem deputātiem stāv konkrēti cilvēki ar konkrētām interesēm, tapēc es lasu likumu.

Kāds ir kaitējums pašvaldībai, ja jebkurš iedzīvotājs varētu ar šo tāmi iepazīties?

Tas ir komercnoslēpums.

Jūs jau paši to padarāt par noslēpumu.

Nē, man ir ļoti liels lūgums. Izlasiet Iepirkumu likumu, tur viss ir skaidri un gaiši uzrakstīts.

Konkurences padome ir ierosinājusi pārkāpumu lietu par jauno atkritumu apsaimniekošanas monopolu Rīgā. Vai ir jebkāda iespēja, ka jūs maināt savas domas?

Nē, uzreiz pateikšu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti politizēts jautājums. Es nezinu, kas aiz tā stāv, bet šobrīd Rīgas pašvaldība saskaņo katru savu rīcību ar VARAM, ar visām institūcijām. Konkurences padome vai tajā laikā nodarbojās ar citām lietām, bet nekādā veidā ne uz ko nereaģēja. Šobrīd Konkurences padome sāk aktīvi reaģēt un liriski un emocionāli par šo stāsta, bet kur viņi bija pirms tam? Tas ir viņu atsevišķs viedoklis. Šobrīd, es jums vēlreiz saku, katrs posms ir saskaņots ar ministriju. Mums nav pamats šobrīd piedalīties visās tajās diskusijās, mēs ejam uz priekšu. Un visvairāk es baidos, ka varam dabūt situāciju, kuru es pirms dažiem gadiem redzēju vienā Itālijas pilsētā. Kad beidzās līgums ar vecajiem un nesākās ar jaunajiem.  Un tad pilsēta Palermo bija pilna ar atkritumiem.

Rīgas pašvaldībai vēsturiski ir bijušas lielas problēmas ar Konkurences padomi. Brīvostas pārvalde jau ir maksājusi milzu summas par konkurences pārkāpumiem, tagad jūs uzstājat uz 20 gadu monopolu pretēji signāliem, ka tas ir konkurences izkropļojums.

Vēlreiz, kāpēc šajā sarunā mēs nedzirdam argumentu, ka ministrija šo visu saskaņoja? Vot, kāpēc mēs nedzirdam to un dzirdam tikai Konkurences padomi?

Es nebiju lietas kursā par šo visu atkritumu procesu, es ienācu tikai tagad, kad tas viss gandrīz beidzies. No tiem argumentiem, ko es noklausījos — VARAM pārstāvjiem,Vides dienesta pārstāvjiem, protams, RD institūciju pārstāvjiem un arī Konkurences padomes pārstāvjiem, man nerodas pārliecība, ka mums vajadzētu kaut ko mainīt, bet es turpinu iedziļināties šajā lietā.

Jūs esat teicis, ka nekad neesat apmeklējis 9. maija pasākumus, bet pats arī esat teicis, ka jūsu partijai un Saskaņai ir viens un tas pats elektorāts. Vai turpmāk apmeklēsiet 9. maija pasākumus?

Ziniet, man nesen piezvanīja no viena Rīgas radio un uzdeva jautājumu: jūs esat saimnieks, tāpēc gribam uzdot divus saimnieciskus jautājumus — par 9. maiju un par kaķiem. Es domāju, ka cilvēki, kas balsoja par mani personīgi — viņi gan apmeklē 9. maija pasākumu, gan neapmeklē. Es esmu par to, lai mums nevajadzētu šķelt sabiedrību. Es zinu, kas ir karš. Tēvs man, piemēram, piedzima Rīgā, bet mamma Ļeņingradā. Mamma ar pēdējo ešelonu aizbrauca prom no Ļeņingradas blokādes, viņas radinieki visu laiku tur atradās. Es zinu, kas ir karš, no visām pusēm. Es uzskatu, ka pašvaldības amatpersonai oficiāli iet ar vainagu no Rīgas domes uz 9. maiju pie tā pieminekļa nevajadzētu, bet mums obligāti vajadzētu iet ar to pašu vainagu 8. maijā, kad nāk visa valdība. Ko dara cilvēks privāti un pie kā viņš iet — vai pie saviem radiniekiem, vai citiem pieminekļiem, tā ir viņa darīšana.

Bet jūs iesiet 8. maijā vai 9. maijā?

Es 8. maijā viennozīmīgi aiziešu, bet 9. maijā, ja es būšu Rīgā un man būs laiks, aiziešu pie saviem apglabātajiem radiniekiem. Es aiziešu pie viņiem, bet es esmu viennozīmīgi pret šo politizāciju, kas notiek no visām pusēm kā 16. martā, tā 9. maijā.

Nevajadzētu to nelaimi, kas ir karš, politizēt. Tas ir pats galvenais. Paskatīsimies, kas notiek ar ebreju tautu Izraēlā. Ir tā piemiņas vieta — viņi to dara klusām, kaut gan viņi tiešām, ja mēs runājam par ebrejiem, zaudēja visvairāk pasaules karā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu