fbpx

Programmētāju vidējās algas pārsniedz 2000 eiro mēnesī

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Par spīti dzestrām vēsmām ekonomikā 2. ceturksnī, algu pieaugums joprojām ir straujš, gada griezumā tas saglabājās tāds pats kā 1.ceturksnī jeb 7,8%. Pieaugums pret 1. ceturksni, ko daļēji nosaka sezonāli faktori, bija 4,5% jeb apmēram par procentpunktu vairāk nekā vidēji pēdējo piecu vai desmit gadu laikā. Algu pieaugums sabiedriskajā sektorā bija 6%, savukārt privātajā sektorā 8,9% – tas varētu ietvert arī legalizācijas efektu. Vidējās bruto algas sasniedza 1083 eiro, bet vidējās neto algas pieauga līdz 799 eiro.

Straujākais algu pieaugums likumsakarīgi ir nozarēs, kuras straujāk attīstās, kā arī dažās no tām, kurās atalgojuma līmenis līdz šim nav bijis konkurētspējīgs. Piemēram, jūt visnotaļ apsveicamo politisko lēmumu ietekmi medicīnā, kurā algas gada laikā pieaugušas par 14,7%.

Diemžēl saasinās izglītības sistēmas algu konkurētspējas problēma, šajā nozarē pieaugums bija tikai 3,4%. Līdz ar to izglītības darbinieku algu līmenis arvien attālinās no vidējās algas.

Algu pieaugums vidējo tempu pārsniedz arī šogad strauji augošajās intelektuālo pakalpojumu eksporta nozarēs, piemēram, datorprogrammēšanā algas augušas par 9,5%, bet profesionālajos pakalpojumos – par 9,2%.

Programmētāju vidējā alga pirmo reizi ir pārsniegusi 2000 eiro, un darbs šajā nozarē ir kļuvis labāk apmaksāts nekā finanšu pakalpojumos.

Tiesa gan, ja neskaita apdrošināšanas jomu, finanšu nozarē (galvenokārt bankās) algas vēl ir nedaudz augstākas, taču paredzams, ka programmētāji drīz apsteigs arī baņķierus, jo bankās algas aug daudz lēnāk – 2. ceturksnī par 3,5%.

Algu kāpums vidējo tempu pārsniedz arī celtniecībā (+10,9%), kas vēl nesen auga ļoti strauji, un vismaz ēku celtniecībā straujš kāpums drīzumā varētu atsākties, tā vismaz liek domāt būvatļauju dati, kas gan ne vienmēr ir bijuši labi celtniecības apjomu prognozētāji. No lielajām nozarēm algu pieaugums vidējo pārsniedz arī apstrādes rūpniecībā (+8,6%), tai skaitā kokapstrādē (+9,3%), kur gan nākotnē gaidāma bremzēšanās.

Otrajā ceturksnī algas straujāk nekā vidēji pieauga arī ēdināšanā un izmitināšanā (+13,2%), kas varētu atspoguļot gan legalizāciju, gan to, ka sasilušais darba tirgus sāk piedāvāt izvēles iespējas cilvēkiem, kuriem agrāk tādas nebija. Strauja izaugsme var būt nevienlīdzību samazinoša, kaut ne visās izpausmēs.

Ja vien pasaules ekonomikā neattīstīsies kāds no sliktākajiem scenārijiem, dziļa atdzišana darba tirgū nav gaidāma, algu kāpums tikai piebremzēsies. Arī nozaru uzņēmumu aptaujas liecina drīzāk par vēlmi palielināt strādājošo skaitu. Saskaņā ar Latvijas Ekonomiskā noskaņojuma indeksu (Economic Sentiment Index), visas lielās nozares, izņemot celtniecību, paredz strādājošo skaita pieaugumu nākotnē. Nekādu satraukumu neizrāda patērētāji — mājsaimniecību gaidas par savas finansiālās situācijas izmaiņām nākamajos 12 mēnešos pēdējā gada laikā gandrīz nav mainījušās, tās ir pozitīvas.

Strauja algu kāpuma turpināšanās lēnāka IKP pieauguma laikā rada sarežģītu situāciju daudziem uzņēmumiem un piņķerīgas dilemmas politikas veidotājiem. Algu līmenis pamazām izslēdz daļu uzņēmumu no darba tirgus. Taču ir uzņēmumi, kuru konkurētspējai ir vajadzīgs tāds algu līmenis, ar kuru Latvija nav konkurētnespējīga kā dzīvesvieta, zaudējot cilvēkus. Tas nekādā ziņā nav pārmetums šiem uzņēmumiem, to resursi ir ierobežoti, taču apliecina, ka darbaspēka ievešana var būt tikai daļa no risinājuma, jo pārāk cītīga algu pieauguma bremzēšana ar imigrāciju var izrādīties bezmērķīga arī no biznesa interešu viedokļa, jo neatrisina pamatproblēmu. Imigrācija ir vajadzīga un nākotnē kļūs arvien vajadzīgāka, bet plūsmai būs jāaug pakāpeniski.

Spriedze darba tirgū veicinās ekonomikas struktūras maiņu un darba ražīguma kāpumu, taču jārūpējas, lai tas notiek ne tikai negatīvu faktoru dēļ — sarūk lēta darbaspēka resurss, bet arī pozitīvu faktoru — izglītības un infrastruktūras uzlabojumu rezultātā. Tad arī uzņēmumiem būs vieglāk saglabāt savu konkurētspēju gan darbaspēka, gan produktu tirgos.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu