Maz, bet kvalitatīvi un dažādi darījumi sarežģītos tirgus apstākļos 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Valērija Lieģe
Print Friendly, PDF & Email

Gan Eiropas, gan Baltijas mērogā uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumos jeb M&A pirmais pusgads iezīmējis lejupslīdi, kas daļēji skaidrojama ar globālās politiskās un ekonomiskās situācijas nestabilitāti. Latvijā īpaši nozīmīgs kļuvis finansējuma pieejamības jautājums. Pēc Mergermarket datiem, Baltijas tirgus šā gada pirmajos sešos mēnešos uzrādījis mazāko izziņoto darījumu skaitu pēdējo trīs gadu laikā (43 darījumi šā gada pirmajā pusgadā pret vidēji 46-47 darījumiem 2016.-2018.gada pirmajā pusgadā).

Latvijā pirmajā pusgadā izziņoti deviņi darījumi. Mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm – 19 darījumi Igaunijā un 18 darījumi Lietuvā. Arī Latvijā izziņoto darījumu skaits ir bijis zemākais pēdējo trīs gadu laikā, tomēr mūsu M&A tirgū pat visai sarežģītos biznesa vides apstākļos vērojamas dažas pozitīvas tendences, par kurām plašāk šajā rakstā.

Viena no tām – valsts kapitālsabiedrību attīstība, iegādājoties privātā biznesa struktūras daļas. Tā, piemēram, modernizējot savu darbības modeli, Latvijas Pasts nule kā paziņojis par 61 pasta termināļa tīkla iegādi no Baltijas lielākā riska kapitāla fonda BaltCap, kas līdz šim bijis pazīstams ar Pasta stacijas zīmolu. Ieguldījums Pasta stacijā tika īstenots JEREMIE fonda ietvaros, kas veiksmīgi apvieno vietējo privāto kapitālu un ES finansējumu, lai attīstītu uzņēmumus Baltijā.

Starptautiskā pieredze rāda, ka valsts sektora pircēji ir tikpat efektīvi un rentabli kā privātā sektora uzņēmumi. Pamatā kapitālsabiedrības izmanto uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu iespējas tādu pašu iemeslu dēļ kā privātā sektora uzņēmumi – lai palielinātu vērtību un efektivitāti, cita starpā, izmantojot sinerģijas un jaunās tehnoloģijas.

Īpaši nozīmīgs motivators uzņēmumu iegādei ir lielu uzņēmumu spēja šādā veidā pārņemt un attīstīt inovatīvas biznesa idejas, produktus un pakalpojumus.

Konsultējot BaltCap minētajā Latvijas Pasta darījumā, varam teikt, ka šis ir ļoti pozitīvs signāls  Latvijas uzņēmējdarbības vides un valsts sektora sinerģijas kontekstā, jo līdz šim Latvijas valsts sektora uzņēmumi M&A sniegtās iespējas izmantojuši krietni gausāk nekā mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā.

Lielisks piemērs Igaunijā ir valdībai piederošais Enefit Green, kas iegādājās atjaunojamās enerģijas ražotāju Nelja Energia par 493 miljoniem eiro, īstenojot stratēģisku soli valsts atjaunojamās enerģijas resursu stiprināšanas kursa virzienā.

Otrs nesens piemērs – Lietuvas valdība iegādājās enerģijas pārvades infrastruktūru no Gazprom un Uniper par 259 miljoniem eiro.

Tomēr redzam, ka Latvijas Pasta īstenotā Pasta stacijas iegāde atšķiras no kaimiņvalstu infrastruktūras darījumiem. Šis darījums ļauj Latvijas Pastam ieviest inovatīvu un efektīvu pakalpojumu, kas risina patērētāju vajadzības modernajā e-komercijas un loģistikas tirgū. Pasta stacija ir arī vienīgais pašmāju pakomātu pakalpojumu sniedzējs – tādējādi Latvijas Pasts pārņem stafeti konkurencē ar igauņu un franču pakalpojumu sniedzējiem. Šis darījums izcili parāda veidu, kādā valsts uzņēmumi var apgūt inovatīvus risinājumus, kā arī atbalstīt vietējo tirgu un patērētājus. Tāpēc ceru, ka šis darījums kalpos par iedrošinājumu arī citiem valsts sektora uzņēmumiem izmantot M&A iespējas savu stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Vēl viena pozitīva tendence – darījumu aktivitāte Latvijā vērojama arī nozarēs, kas līdz šim bijušas  pasīvākas. Šogad lielākais darījumu īpatsvars vērojams nozarēs, kas saistītas ar būvniecību un nekustamo īpašumu, tomēr tikko izziņotais AS Smiltenes piens darījums, diviem lielākajiem akcionāriem šķiroties no uzņēmuma akcijām un pārdodot tās Armandam Kovaldinam, iezīmējis sevi kā vienīgais darījums Latvijas pārtikas nozarē pēdējo divu gadu laikā.

Šā darījuma ietvaros, pārstāvot abus lielākos Smiltenes piena akcionārus, redzējām lielu interesi no investoru puses, vēloties iegādāties vienu no nedaudzajiem stabilajiem un augošajiem pārtikas nozares uzņēmumiem ar spēcīgu reputāciju Latvijas tirgū. Par Smiltenes pienu bija nozīmīga interese arī no starptautisko spēlētāju puses, kas saskatīja šo kā labu iespēju startam Baltijas tirgū. Atbilstoši divu lielāko akcionāru vēlmēm par akciju pārdošanas darījumu, Smiltenes piens turpinās darbu, paliekot vietējas izcelsmes kapitāla uzņēmums.

Protams, šādu piemēru un arī īstenoto darījumu skaits ir neliels un Latvijā tas lielā mērā saistīts ar banku finansējuma nepieejamību. Tomēr pierādījies, ka alternatīvi finansējuma avoti var būt krietni atsaucīgāki un pielāgoties spējīgāki, un šis apgalvojums attiecināms kā uz vietējiem, tā arī starptautiskajiem fondiem. To vidū minams arī BPM Mezzanine Fund, kas finansēja AS Smiltenes piens darījumu, pievēršot īpašu uzmanību darījuma specifikai un laika grafikam.

Skaidrs, ka visticamāk arī šogad diez vai apsteigsim kaimiņus darījumu skaita ziņā, tomēr varam saskatīt aktivitāti līdz šim snaudušās jomās, un tas uz nākotni un ekonomikas attīstību kopumā ļauj raudzīties ar piesardzīgu optimismu.

 

Autore ir Oaklins M&A Baltics partnere

Komentāri (1)

not mii 23.08.2019. 10.43

Man patika rinkopa par Latvijas Pastu. Iepriekš vesels bars šūmējās – ne čiku, ne grabu, un pēkšņi – bāc – izvēlēts labākais risinājums, – ne rēķini, aprēķini, ne spriešanas un apspriešanas. Un kapēc ne, ja LP priekšniecībai tik ļoti vajag nopirkt labi zināmu uzņēmumu.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu