Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Darba tirgus datos jūt izaugsmes bremzēšanās ietekmi, taču no algota darba veicēju viedokļa situācija joprojām ir visnotaļ patīkama. Galvenā sliktā ziņa — ir apstājies nodarbinātības pieaugums, otrajā ceturksnī strādāja par 0,4% cilvēku mazāk nekā pirms gada. Nodarbinātības līmenis tomēr pieauga, jo samazinājās ekonomiski aktīvo cilvēku skaits. Jūtami, par 0,9 stundām sarucis vidēji nostrādātais laiks, darba laika samazināšanās ir ilglaicīga tendence, taču ne tik strauja.
Neparasti ir arī tas, ka otrajā ceturksnī ir pieaudzis ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, tas kopš 2010. gada bija samazinājies. Ekonomiski aktīvo cilvēku skaits, par spīti kopskaita kritumam, iepriekšējos četros gados bija stabils, šogad tas atkal slīd lejup un otrajā ceturksnī sasniedza līdz šim zemāko līmeni.
