Darba tirgus datos jūt izaugsmes bremzēšanās ietekmi, taču no algota darba veicēju viedokļa situācija joprojām ir visnotaļ patīkama. Galvenā sliktā ziņa — ir apstājies nodarbinātības pieaugums, otrajā ceturksnī strādāja par 0,4% cilvēku mazāk nekā pirms gada. Nodarbinātības līmenis tomēr pieauga, jo samazinājās ekonomiski aktīvo cilvēku skaits. Jūtami, par 0,9 stundām sarucis vidēji nostrādātais laiks, darba laika samazināšanās ir ilglaicīga tendence, taču ne tik strauja.

Neparasti ir arī tas, ka otrajā ceturksnī ir pieaudzis ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, tas kopš 2010. gada bija samazinājies. Ekonomiski aktīvo cilvēku skaits, par spīti kopskaita kritumam, iepriekšējos četros gados bija stabils, šogad tas atkal slīd lejup un otrajā ceturksnī sasniedza līdz šim zemāko līmeni.

Var teikt, ka kopš 2013. gada nodarbināto skaits nav nozīmīgi mainījies, svārstoties ap vienu punktu. Aizņemto darbavietu skaits turpretim audzis par apmēram 50 tūkstošiem, kas ir burvīga Latvijas statistikas iezīme.

Galvenā labā ziņa šodienas datos — bezdarba līmenis otrajā ceturksnī gada griezumā vēl samazinājās ļoti strauji, sarūkot par 1,3 procentpunktiem līdz 6,4%. Saimniecisko lietu kopējā stāvokļa uzlabošanos valstī atspoguļo arī mazo algu saņēmēju īpatsvara samazināšanās un pretēja virzība otrā algu skalas galā. Samazinās arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Darba meklētāju skaits ir otrais zemākais aiz 2007. gada ceturtā ceturkšņa, bet tad iedzīvotāju skaits bija lielāks.

Bezdarba kritums pa mēnešiem otrā ceturkšņa laikā bija lēnāks nekā parasti. Daļēji var būt vainojama lēnāka izaugsme, daļēji tas, ka līmenis jau ir diezgan zems. Reģistrētā bezdarba datos gada griezumā situācijas uzlabošanās ir apstājusies Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Zemgalē, kurā jau bija zemākais bezdarbs pārējo reģionu starpā. Domājams, ka 3.ceturksnī nebūs tāda bezdarba krituma, kāds parasti ir salīdzinājumā ar otro ceturksni, vidēji 0,4 procentpunkti pēdējos 10 gados. Bezdarba samazināšanās gada griezumā kļūs pakāpeniskāka.

Lielais jautājums par darba tirgus tuvāko nākotni ir — vai šobrīd jau ļoti ticamā recesija ASV un ES, kā arī Latvijas ekonomikas pieauguma tālāka piebremzēšanās var novest pie bezdarba pieauguma?

Visdrīzāk nē, bet darba tirgū varētu būt gadu vai divus ilgs “plato”, pēc kura bezdarba samazināšanās atsāksies jau lielā mērā strukturālu procesu, pirmkārt, iedzīvotāju izvietojuma maiņas rezultātā. Ir iespējamas nepatikšanas dažās eksporta nozarēs, kurās atsevišķi uzņēmumi atlaidīs strādājošos. Taču būs citi, kuri turpinās pieņemt darbā. Uzņēmumu vērtējumi par strādājošo skaita izmaiņām nākamā gada laikā joprojām diezgan optimistiski. Liela nozīme būs tam, cik lielā mērā uzņēmumi varēs absorbēt tirgus svārstības, to rentabilitāte pēc ilgstoša kāpuma sāka samazināties pērn rudenī, taču joprojām ir pieklājīga. Krīzes riskam visvairāk pakļautajā meža nozarē pērnais gads uzņēmumiem bija izcils, tie tika brīdināti par nepieciešamību veidot rezerves. Atlaižot cilvēkus tagad, tos vēlāk dabūt atpakaļ var būt grūti.

Svarīgi ir arī tas, ka būs lielas atšķirības reģionos un nozarēs. Rīgā, kuras galvenais eksports ir strauji augošie biznesa un IT pakalpojumi, un kuras mājokļu tirgus ir augšupejas fāzē, ko var apturēt tikai ļoti liels ārējais šoks, situācija no darbinieku viedokļa joprojām būs visnotaļ patīkama. Preču ražošana un transports ir izvietots galvenokārt pārējā Latvijā, kur darba tirgū tuvākajā nākotnē var parādīties kontrasti, kurus noteiks to eksporta specializācija.

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists