37 pašvaldībās trūkst naudas bērnunamu slēgšanas projektam

Foto: Ieva Čīka, LETA
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Gandrīz pusei pašvaldību, kas pērn pieteicās piedalīties 92 miljonus eiro vērtajā deinstitucionalizācijas projektā, trūkst naudas līdzmaksājumiem

Sirsnīgu vēstuli ar lūgumu rast iespēju atbalstīt sociāli mazaizsargātākās grupas jūlija beigās Valsts prezidentam, premjeram un citām valsts amatpersonām izsūtīja 11 Jelgavas nevalstiskās organizācijas, kas apvieno cilvēkus ar dažādiem funkcionāliem, arī veselības traucējumiem, kā arī viņu tuviniekus. Pērn Labklājības ministrijas paspārnē sāktajā deinstitucionalizācijas (turpmāk tekstā — DI) projektā Jelgavā, Stacijas ielā 13, sāka remontdarbus, kur bija paredzēts izveidot dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un smagiem funkcionāliem traucējumiem. Namā bija paredzēts arī sniegt sociālo rehabilitāciju un izveidot dienas aprūpes centru bērniem, kuriem viņu veselības stāvokļa dēļ vajadzīga nemitīga aprūpe. Taču to visu pašvaldība bija cerējusi izdarīt ne tikai par ERAF piešķirto naudu, bet arī par Valsts kases aizdevumu. Tagad kļuvis zināms, ka tas nav pieejams, un pašvaldība celtniecības darbus apturējusi.

Jelgava nav vienīgā — puse no 78 pašvaldībām, kas iesaistījušās DI projektā, naudu līdzmaksājumam bija cerējušas aizņemties no valsts, Ir uzzināja Labklājības ministrijā. 37 pašvaldībām kopumā vajadzīgi papildus 15 miljoni eiro. Labklājības ministrija (LM) Finanšu ministrijai (FM) lūgusi aizdot naudu, un 6,5 miljoniem aizdevuma ir atradusi finansējuma avotu. Taču FM norāda, ka vairākumā pašvaldību DI plānu īstenošanai nav izdarīti pat pirmie darbi, bet uz valsts aizdevumu var pretendēt tikai tad, kad jau noslēgts līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru un izsludināti iepirkumu konkursi. Līdz ar to par pašvaldību iespējām tikt pie valsts aizdevuma visdrīzāk valsts un Latvijas Pašvaldību savienība spriedīs, lemjot par 2020. gada valsts budžetu.

Ir pirms gada rakstīja par LM paspārnē sākto projektu, kas paredzēja, izmantojot Eiropas fondu atvēlētos 92 miljonus eiro, reorganizētu lielos sociālās aprūpes centrus un dažādos veidos palīdzēt trim sabiedrības grupām – bērniem, kuri ir palikuši bez ģimenes un atrodas bērnunamos; bērniem ar funkcionāliem veselības sarežģījumiem, kādu Latvijā ir vairāk nekā astoņi tūkstoši; pieaugušajiem ar garīgiem traucējumiem — to kopskaits valstī ir gandrīz 22 tūkstoši. Projekts paredz līdz 2022.gadam Latvijā izveidot 282 jaunas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas gandrīz 80 pašvaldībās.

Jelgavas pilsēta DI projektā plāno Stacijas ielā 13 izveidot daudzfunkcionālu ēku, taču tā rekonstrukcijai vajadzīgi 3,2 miljoni eiro, Ir pastāstīja Zemgales plānošanas reģiona sociālo jautājumu speciāliste Dace Strautkalne. Kopumā Jelgavas pilsētai DI plānam vajadzīgi 7,5 miljoni. Nedaudz vairāk par diviem miljoniem DI plānā būtu pieejami no ERAF, atlikušo naudu — vairāk nekā piecus miljonus — Jelgavas pilsēta esot gribējusi aizņemties no Valsts kases. Taču, pēc Strautkalnes vārdiem, šovasar kļuvis zināms, ka aizdevums nav pieejams un projekts Stacijas ielā 13 iesaldēts. «Jelgavas pilsētai šis projekts ir ļoti būtisks, jo paredzēts vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām: bērniem ar invaliditāti, pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Ja cilvēki nesaņems gaidītos pakalpojumus, viņi būs ļoti vīlušies,» teica Strautkalne.

«Tajā mājā bija iecerēts izveidot grupu dzīvokļus gan cilvēkiem ar garīgās veselības, gan funkcionāliem traucējumiem. Viņi dzīvotu dzīvokļos pa divi, trīs vai četri, un kopā ar viņiem arī asistents, kas augu diennakti būtu tuvumā un nepieciešamības gadījumā palīdzētu,» stāsta Inga Baļe no Oranžais stars, kurā apvienojušies vecāki, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām. Arī šī organizācija uztraukumā par Stacijas ielas 13 nama nākotni parakstījusi atklāto vēstuli ar aicinājumu dot aizdevumu pašvaldībai. «Mūsu bērni reiz būs lieli, un mums jādomā, kas ar viņiem notiks,» saka Inga. DI plānā bija paredzēts, ka ēkā būs arī darbnīcas, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām atbilstoši viņu spējām būtu nodarbināti.

Vēl viens jelgavniekiem nepieciešams sociālais pakalpojums būtu tā dēvētais «atelpas brīdis», kas dod iespēju uz dažām stundām vai dienu uzticēt bērnu, kuram nepieciešama nemitīga aprūpe, profesionāļiem. «Šis pakalpojums jau nav radīts tik daudz, lai vecāki atpūstos, cik tiešām akūtām vajadzībām, piemēram, kad mammai jāaiziet pie ārsta vai jādodas uz slimnīcu uz izmeklējumiem. Pagaidām pērkam šo pakalpojumu Siguldā vai Elejā,» stāsta Inga. Situāciju, kad iesāktie rekonstrukcijas darbi jāaptur, viņa nosauca par bezjēdzību.

Jelgavas domes pārstāve Egita Veinberga precizēja, ka iepriekš Stacijas ielā 13 atradās pašvaldības 82 īres dzīvokļi maznodrošinātajiem un cilvēkiem, kas atbrīvoti no ieslodzījuma. Visi īrnieki izmitināti citā Jelgavas sociālajā mājā vai pagaidu mitekļos. Tāpat ēkā atradās dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar psihiskām slimībām, atkarību profilakses centrs, sociālās un medicīnas aprūpes centrs, vairākās telpās strādāja nevalstiskās organizācijas. Taču ēka bijusi «kritiskā stāvoklī», tāpēc, saņemot uzaicinājumu piedalīties DI plānā, pašvaldība bija nolēmusi to rekonstruēt, lai ēkā izveidotu dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīgiem un funkcionāliem traucējumiem, mācību virtuvi, socializēšanās telpu, kā arī ģimeniskai videi pietuvinātus dzīvokļus bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes. Tāpat tajā tiktu saglabāts atkarību profilakses centrs, kā arī sociālās un medicīnas aprūpes centrs.

Taču uzzinot, ka no valsts nav iespējams aizņemties piecus miljonus, iesāktie darbi ir apturēti un pašvaldība ar remontdarbu veicēju — firmu Delta Construction — noslēdza vienošanos par būvlaukuma uzturēšanu. Pašvaldība plāno lauzt līgumu, kas nozīmē, ka tai nāksies firmai samaksāt 124 387 eiro zaudējumu segšanai, turklāt ēkas konservācija izmaksāšot ap 5000 eiro mēnesī.

Finanšu ministrijā Ir precizēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība 2019.gadā nav iesniegusi pieprasījumu aizņēmumam DI plāna īstenošanai. Aizņēmumu pieprasījumu rindā esot tikai viens LM pārziņā esošais DI plāns, un tas esot no Jelgavas novada domes.

Taču, kā secināms no LM skaidrojuma, Jelgavas pilsēta tāpat kā 36 citas pašvaldības ir ņēmušas vērā šā gada 11.jūnija valdības rīkojumu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai no Valsts kases dod tikai tādu aizdevuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu. Tas nozīmē, ka Jelgavas pilsēta nevar saņemt aizņēmumu, kas lielāks par diviem miljoniem. Pēc Labklājības ministrijā stāstītā, tagad Jelgavas pilsētas pašvaldība apņēmusies maksimāli mazināt neattiecināmās izmaksas.

«Jelgavas pilsētas DI plāna īstenošanā lielākās problēmas ir lielās neattiecināmās izmaksas, kas rada jautājumu, kāpēc tās ir tik lielas. Vai, izmantojot Eiropas fondu naudu, nav iecerēts kas vairāk par DI plānā paredzēto?» skaidro Kristīne Kapteine-Miezere no Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un analīzes nodaļas. ES finansētajos projektos par tiešajām attiecināmajām izmaksām uzskata tās, kas vajadzīgas projekta īstenošanai un ir tieši saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu. Piemēram, DI projektā izbūvēt grupu dzīvokļus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bet neattiecināmās izmaksas ir visas izmaksas, kas nav tieši saistītas ar šiem mērķiem un līdz ar to nav finansējamas no ES fondu līdzekļiem. Līdz ar to DI projektā par neattiecināmām izmaksām būtu tās, kas vajadzīgas, piemēram, atkarību profilakses centra izveidei vai tādu dzīvokļu remontam, kas nav paredzēti ne cilvēkiem ar veselības vai funkcionāliem traucējumiem, ne bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Apzinot visas 78 pašvaldības, kas plānoja īstenot 92 miljonus vērto projektu, LM noskaidroja, ka 41 pašvaldība iekļaujas DI plānos noteiktajā finansējumā, savukārt 37 pašvaldībām izmaksas būs lielākas.

Izmaksu pieaugums attiecināmām izmaksām  esot apmēram 15 miljoni eiro, ko vairumā gadījumu pašvaldības ir gatavas segt, pretendējot uz Valsts kases aizdevumu. Tāpēc LM iesniegusi FM priekšlikumus dot šādu aizdevumu, norādot konkrētu finanšu avotu 6,5 miljonu eiro apmērā. Pagaidām esot tikai viena pašvaldība — Apes novads —, kas atteicies piedalīties DI projektā līdzfinansējuma trūkuma dēļ. Pārējās pašvaldības meklējot iespējas mainīt DI plānus, lai mazinātu izmaksas. LM apgalvo, ka pagaidām nav pamata satraukumam, ka DI plānos paredzētie pakalpojumi nebūs pieejami.

Pēc Kapteines-Miezeres skaidrotā, lielākajā daļā pašvaldību DI plāni ir tik agrīnā izpildes stadijā, ka tie šogad nemaz nevar pretendēt uz valsts aizdevumu. To var prasīt tikai tad, kad pašvaldība jau ir noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru un kad ir beigušies iepirkumi. Jelgavas novads esot daudz izdarījis, lūdzis valsts aizdevumu un, visdrīzāk, to saņemšot jau šogad. Savukārt pārējām pašvaldībām tas vēl jāizdara, tāpēc aizdevumu tās varēs lūgt no 2020. gada valsts budžeta.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu