fbpx

Latvijas Universitātē nepieciešamas nākotnē vērstas pārmaiņas 1

Latvijas Universitātes centrālās ēkas fasāde. Foto: Zane Bitere, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Organizācijas “Vecāki par labāku izglītību” un atbalstītāju atklātā vēstule valdībai par situāciju Latvijas Universitātē

Tieši šogad rit LU 100. jubilejas gads. Mūsu universitātes mūžs ir tikpat ilgs, cik Latvijas valstij. Ar šīm vēsturiskajām saknēm, vērtībām un pieredzi LU veido Latvijas cilvēku un Latvijas valsts nākotni, konkurētspēju un veiksmes stāstu. Vienlaikus LU ar šo īpašo statusu būtu jākalpo par izcilības paraugu visām citām Latvijas augstākās izglītības iestādēm.

Nenoliedzami, šajos gados daudz ir sasniegts. Tomēr izglītības konkurences cīņā LU arvien vairāk atpaliek, kas tiešā veidā negatīvi ietekmē izglītības kvalitāti. Tam ir vairāki iemesli, bet primāri – neefektīvā, nesaprotamā, necaurspīdīgā, uzblīdusī un, visticamāk, apzināti pēdējos gados šādi radītā pārvaldes kārtība. Un tie rada grūti labojamas sekas.

Pirmkārt, publiskās diskusijas neesamība par LU stratēģiskajiem mērķiem ir radījusi situāciju, kurā labi iecerētais studiju vidi motivējošais LU infrastruktūras attīstības projekts ir aizēnojis mērķi – rūpes par studentiem, nodrošinot viņiem saturiski kvalitatīvu izglītību. Pašlaik publiskajā telpā LU vārds galvenokārt izskan saistībā ar dārgiem būvniecības projektiem, kam līdzās par pierastu kļuvusi neglaimojoša izglītības kvalitātes kritika, lejupslīde reitingos un ziņas par studentiem, kas aizvien biežāk izvēlas ārvalstu augstskolas. Izbrīna rada LU kuluāros teiktais, ka šiem reitingiem neesot nozīmes.

Otrkārt, gluži svaigā atmiņā esošie notikumi: iespējamais korupcijas skandāls, kurā LU vadība demonstrēja nespēju adekvāti reaģēt un atkārtoti aicināja darbā aizdomās esošu personu. Un kurš gan nemanīja necaurspīdīgās, samocītās un informatīvo dubļu bagātās rektora vēlēšanas. Abi šie notikumi acīmredzami grauj LU un tās esošās vadības reputāciju un uzticamību.

Latvijas valdības deklarācijā pausts nepārprotams atbalsts studentiem un augstākajai izglītībai kopumā, tai skaitā izvirzot mērķi augstāko izglītību Latvijā padarīt par starptautiski konkurētspējīgu, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā, kā arī nodrošināt plašas reformas augstākās izglītības jomā, t.sk. veicot plašus pasākumus nolūkā panākt maksimālu augstskolu darbības efektivizāciju (Deklarācijas 129. – 132.punkts).

Notiekošais LU ir klajā pretrunā ar Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas mērķi. LU esošajā kapacitātē un prioritātēs negatīvi ietekmē mūsu studentu un visas valsts nākotni! Tāpēc mūsu ieskatā LU ir pienācis laiks straujām pārmaiņām.

Latvijas “pārmaiņu valdībai” ir iespēja rīkoties, dodot uzdevumu atbildīgajām iestādēm izstrādāt un ieviest jaunu LU pārvaldības kārtību, kura kalpotu atklāti izvirzītiem stratēģiskajiem mērķiem un pār kuru netiktu mesta nekāda šaubu ēna.

Latvijā nesen ar Pasaules Bankas un Latvijas Bankas līdzdalību tika veikts apjomīgs pētījums par situāciju augstākajā izglītībā Latvijā. Pētījums veikts par 2016.-2018. gadu, trīs posmos, sagatavojot sešus ziņojums.

Vēršam valdības uzmanību uz atsevišķiem ziņojuma “Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējā finansēšana un pārvaldība: Ieteikumi” noslēguma rekomendācijās ietvertajiem Pasaules Bankas ekspertu ieteikumiem, kur citstarp ieteikumā P12 norādīts, ka “valdība var veicināt iestādes kvalitātes kultūras attīstību, paaugstinot kvalitātes nodrošināšanas pasākumu svarīgumu augstākās izglītības politikas darba kārtībā, atbalstot Latvijas augstākās izglītības iestādēs šādu kultūru attīstību, piemēram, stiprinot saikni un labas prakses apmaiņu starp iestādēm, nodrošinot atbalstu ciešāku attiecību sekmēšanai ieinteresēto pušu starpā ar mērķi uzlabot snieguma kvalitāti (skatīt G12 un G13 ieteikumu), izmantojot institucionālās vadības un pārējo darbinieku mērķtiecīgu apmācību (skatīt arī G14 un G15 ieteikumu) un “iestādes vai ārējos darbiniekus, kuri uzņemas izmaiņu veikšanas iniciatora lomu (change agents)”, tas ir, institucionālās kvalitātes līderus”.

Esam pārliecināti, ka ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī LU ietvaros ir pietiekami daudz progresīvi domājošu akadēmiskās vides pārstāvju, kuri ir par steidzamu pārmaiņu nepieciešamību un uz kuriem sabiedrība var likt pamatotas cerības, ka LU reputācija un izglītības kvalitātes latiņa var tikt pacelta pasaules līmenī jau pārskatāmā nākotnē.

Aicinām Latvijas valdību nopietni pievērsties LU pārvaldības kvalitātes uzlabošanai. Šajā kontekstā arī nav pieļaujama apšaubāmo rektora vēlēšanu rezultātu apstiprināšana.

Organizācija “Vecāki par labāku izglītību”:

Normunds Bergs, Gundars Āboliņš, Andris Ambainis, Māris Simanovičs, Ansis Egle, Kārlis Krastiņš, Līva Pērkone, Ralfs Vīlands, Inga Akmentina-Smildziņa, Elīna Lazdāne, Baiba Rubesa, Ieva Sala, Liene Brizga-Kalniņa, Mārtiņš Vaivars, Jānis Kreilis

Komentāri (1)

Drosma97 13.08.2019. 11.46

“Izbrīna rada LU kuluāros teiktais, ka šiem reitingiem neesot nozīmes.” – intervijā NRA nevis kuluāros to teica bēdīgi slavenā druviete

“Latvijā nesen ar Pasaules Bankas un Latvijas Bankas līdzdalību tika veikts apjomīgs pētījums par situāciju augstākajā izglītībā Latvijā. Pētījums veikts par 2016.-2018. gadu, trīs posmos, sagatavojot sešus ziņojums.” – šo jau gan vajadzēja publicēt vai vismaz ielikt atsauci, kur to izlasīt – ļoti interesē

+2
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu