Nepārstāvētais studentu viedoklis par notikumiem LU 4

Foto: Zane Bitere, LETA
Dagnija Strīķe
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējo nedēļu notikumi Latvijas Universitātē (LU) daudzviet medijos un publiskajā telpā ir labi dokumentēti, un šo skandālu virkne nešaubīgi grauj LU reputāciju. Tik lielai institūcijai kā LU reputācija ir ļoti nozīmīga, lai piesaistītu studentus, lai spētu sekmīgi veidot partnerattiecības ar citām organizācijām un lai nodrošinātu tās darbinieku un studentu pārliecību un identificēšanos ar LU kā savu Alma Mater.

Universitātei ir jātiecas uz izcilību un šo centienu panākumi jādefinē ar izmērāmiem rezultātiem, piemēram, iekļūšanu TOP-500 pasaules universitāšu vidū. Tā patlaban nav viennozīmīgi atbalstīta prioritāte LU un LU Studentu padomes (LUSP) publiskajos izteikumos. Tāpat arī universitātei vajadzīgs caurspīdīgs un uzticams pārvaldības modelis. Svarīga ir tajā iesaistīto personu izvēle – tas šķiet apdraudēts laikā, kad Baibai Brokai, kura turēta aizdomās par korupciju, tiek piedāvāts vai pat īpaši radīts augsts amats LU.

Šo LU problēmu laikā vēl jo vairāk kā citkārt ir nepieciešama demokrātiska, stipra un neatkarīga studentu pārstāvniecība ar spējām kvalitatīvi pārstāvēt visu studentu viedokli rektora vēlēšanās un arī adekvāti reaģēt uz LU reputāciju apdraudošiem notikumiem.

Es vēlos paust viedokli, kuram ir grūti ieraudzīt pārstāvniecību publiski, lai sabiedrība, kas sekojusi līdzi nesenajiem notikumiem LU, zinātu, ka eksistē arī tādi studenti, kuriem šie notikumi, to cēloņi un reakcija neatbilst vīzijai par to, kā Latvijas Universitātei ir jāattīstās.

Neslavu guvuši dažu personu izteikumi par LU mērķi iekļūt TOP-500 pasaules labāko universitāšu rangā. LU prorektore Ina Druviete NRA intervijā, taujāta par pašreizējo stāvokli universitātē, noslēdzot garāku atbildi, teica šādi: “Mums ir visas iespējas iekļūt pasaules universitāšu TOP-500, ja nu kādam tas šķiet tik svarīgi.” Šāds formulējums ir nepieņemams, jo signalizē par LU vadības vienaldzīgo attieksmi pret konkrētu pierādījumu noteiktas attīstības pakāpes sasniegšanai. Organizācijas THE veidotais augstskolu rangs ir viens no apjomīgākajiem universitāšu vērtējumiem, kas plaši atzīts visā pasaulē. Tas tiek veidots, ņemot vērā mācību kvalitāti, zinātnisko ietekmi, sadarbību ar industriju un starptautisko vidi, tāpēc kalpo par objektīvu indikatoru universitātes līmenim. Nievājošā attieksme no Druvietes puses, kādu var just NRA intervijā, ir nepamatota un satraucoša.

Vēlāk par situāciju universitātē NRA intervēja arī LUSP priekšsēdētāju Alisi Paulu Zīverti, kura sacīja: “Mums ļoti nepatika ideja par maģisko jēdzienu TOP-500 – Latvijas Universitātei it kā jābūt šajā topā. (..) Ja universitāte iekļūtu šajā topā, tas mums dotu tādus pienākumus, kurus mēs nespētu pildīt, un pieprasītu lielu atbildību pret trešajām personām. Mums vairāk jākoncentrējas uz to, ko mēs varam labot pašā universitātē, nevis ar finansējumu, kas saņemts no ārpuses, mākslīgi mēģināt piemēroties ārējām prasībām, iekšēji neko nemainot.” Jāatzīmē, ka LUSP priekšsēdētāja savus komentārus pēc tam skaidroja plašāk savā Facebook profilā, uzsverot, ka progresam pretī TOP-500 jānotiek, uzlabojot studiju kvalitāti, nevis principiāli tiecoties iekļūt šajā topā.

Manuprāt, tieksmei progresēt būtu jābūt pašsaprotamai un uzlabojumiem jābūt pēc būtības, nevis kā virknei ar formāliem ķeksīšiem, kas jāaizpilda, lai iekļūtu topā. Tāpēc, lai arī LUSP priekšsēdētājas precizētajiem izteikumiem var piekrist, mani satrauc publiskajos medijos izskanējušie neviennozīmīgie komentāri par LU attīstību. Man šķiet, ka iekļūšana TOP-500 faktiski ir veids, kā uzticami mērīt progresu, balstoties uz starptautiski pieņemtu metodoloģiju.

Paužu cerību, ka gan LUSP vadībai, gan universitātes vadībai ir skaidrs, ka studiju kvalitātes celšana ir prioritāte un ka iekļūšana starptautiskā topā ir veids, kā panākumus šajā jomā mērīt.

Izteikumi par TOP-500 nav vienīgie, kas ir problemātiski – tāpat grūti atbalstāmi ir LUSP vadītājas izteikumi par LU rektora biroja un iepirkumu komisijas vadītājas Baibas Brokas īslaicīgu aizturēšanu un aizdomām par kukuļošanu vismaz 20 000 eiro apmērā. Brokai ir piemēroti vairāki drošības līdzekļi, tai skaitā aizliegums ieņemt amatu LU iepirkumu komisijā. Tomēr, par spīti apdraudētajai reputācijai un drošības līdzeklim, Brokai tika piedāvāts vai viņa pati lūdza (līdz šim brīdim nav skaidri pateikts no universitātes pārstāvjiem) ekspertes amatu LU juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā. Iepriekšminētajā intervijā ar NRA Zīverte komentēja: “…vai tas skar mūs, studējošos, un mūsu intereses? (..) Piedodiet, bet mēs vēl neesam lēmuši par šo jautājumu. Un mums arī nav jāskrien pakaļ visiem komentētājiem, kuri kliedz, ka tas un tas cilvēks ir slikts. Turklāt mēs, studenti, neesam nedz pieņēmuši, nedz atbrīvojuši Baibu Broku no darba. Studentu padomei jādomā par daudzām citām lietām, nevis par to, kurš universitātē tiek pieņemts vai atlaists.”

Diemžēl arī vēlāk sasauktajā LUSP preses konferencē netika ieņemta kategoriskāka pozīcija, vien bilsts, ka par šo jautājumu tuvākajā laikā tiks diskutēts. Manā redzējumā šāds viedoklis nedemonstrē gana skaidru nostāju.

Par korupciju aizdomās turētas amatpersonas iecelšana citā amatā ir acīmredzami neētiska un kaitē universitātes reputācijai. Šīs patiesības konstatēšanai, manuprāt, diskusijas nav vajadzīgas.

Savukārt diskusijas bija vajadzīgas rektora vēlēšanu procesā. Pēc vairākām debatēm ar abiem rektora amata kandidātiem, LUSP priekšsēdētāja pirms pirmās Satversmes sapulces izsūtīja paziņojumu, ka LUSP Kopsapulce lēmusi atbalstīt profesoru Indriķi Muižnieku rektora amatā. Tika paziņots, ka visiem studējošo pārstāvjiem un delegātiem jāveido vienota pozīcija un Kopsapulces lēmums ir tiem saistošs. Tik neviennozīmīgā situācijā, kāda izveidojās ap rektora vēlēšanām, vajadzība pēc šādas vienotas pozīcijas nav skaidra.

Pēc nepilnībām (vai pārkāpumiem) pirmajā Satversmes sapulcē 25. maijā un pirms otrās Satversmes sapulces sasaukšanas 6. jūnijā nenotika LUSP pozīcijas pārskatīšana Muižnieka atbalstam, lai gan nenoliedzami bija notikumi, kurus vajadzētu apspriest un izvērtēt. Vai tas, ka šāda diskusija un pozīcijas pārskatīšana nenotika, ko LUSP pārstāvji apstiprināja 9. augusta preses konferencē, ir pieredzes un kompetences trūkums, nespēja ātri reaģēt krīzes situācijās, vai vēl kaut kas cits, patlaban nav skaidrs. Skaidrs ir studentu atbalsta nozīmīgums rektora atkārtotā pārvēlēšanā, jo 75 no 300 Satversmes sapulces dalībnieku balsīm pieder studentiem.

LUSP tagad piedzīvo sarežģītus izaicinājumus, kuriem tā nav labi sagatavota. Tas saistīts ar organizācijas kapacitāti un kopējo raksturu, kas arī ļauj saprast un piedot pieļautās kļūdas vai kompetences trūkumu. Iesaiste pašpārvaldē ir ļoti vērtīgs papildinājums akadēmiski gūtajām zināšanām un treniņlaukums, kas dod vērtīgas prasmes tālākajā dzīvē. Vienlaikus pašpārvalde ir arī vieta, kur cilvēki savu darbu – studentu interešu pārstāvniecību – iemācās, to darot. Jāatzīst, ka organizācijas pieejamie cilvēkresursi ir ierobežoti, kas ir sekas zemajai studentu iesaistei – vairums strādā studiju laikā, kas krietni mazina spējas un vēlmi iesaistīties universitāti ietekmējošajos procesos. Man ir saprotami šie iemesli un cēloņi kļūdām vai kompetences trūkumam, vienlaikus augstu vērtēju iniciatīvu un iesaisti brīvprātīgās organizācijās. Tādēļ būtiski, lai pēc iespējas vairāk studentu aktīvi piedalās pārstāvniecības veidošanā – tas ļautu attīstīties gan studentiem pašiem, gan uzlabotu studiju vidi.

Šobrīd diemžēl LU un LUSP pārstāvju paustie izteikumi neliecina par spēju atbilstoši reaģēt uz LU reputāciju graujošajiem notikumiem un pārliecinošu iestāšanos par universitāti, kas tiecas uz globāli atzītu izcilību un caurskatāmu universitātes pārvaldību. Vēlos uzsvērt, ka pašreizējie apgalvojumi vai to trūkums nepārstāv visu universitātes studentu viedokli, un tie jo sevišķi neatbilst maniem uzskatiem. Es gribu ticēt un cerēt, ka šāds studentu viedoklis nav margināls un nosauktie mērķi un darbības rezonē ar vēl lielu daļu studentiem, kuri nav gana aktīvi pauduši savu viedokli vai arī novērsušies no organizācijas, kas to viņu vārdā pauž. Man ir svarīga izcila universitāte, kuru veido cilvēki ar patiesi labiem nolūkiem universitātes izaugsmē un kuriem ir svarīgi akadēmiskie sasniegumi un ētikas principi. Es spēju saredzēt Latvijas Universitāti pasaules labāko 500 universitāšu vidū un vēlos, lai LU to sasniedz ar pēc būtības izciliem rezultātiem.

 

Autore ir 2019. gada LU FMOF absolvente, Satversmes sapulces dalībniece

Komentāri (4)

vitalisvita 13.08.2019. 03.02

“Kamēr nenotiks pašlustrācija , kamēr neatkāpsies tādi cilvēki kā….”
_________________________________________________________
Gribu vien palsvītrot šo “sabiedriskās domas veidotāju” (diemžēl!) pausto aplamību, ka valsts pārvaldes attīrīšanai jānotiek pašlustrācijas ceļā un ar”vainīgo” atkāpšanos no saviem amatiem….Nekad tas nav bijis un nebūs!
Jānotiek ir lustrācijai (!) jo tā “pašlustrācija” jau ir notikusi un patreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tāda vairs nav pieļaujama.
Un paldies Dievam, ka nu beidzot arī tas Rietumu liberālais apolitiskums sāk iet mazumā! Un lai tā būt _Āmen.

+3
0
Atbildēt

0

jurists 12.08.2019. 19.12

Ministrijas un ministres neadekvātā piekasīšanās Universitātes rektora vēlēšanām nu jau sašķēlusi arī studentus. Šodien Šuplinskai valdības sēdē vēl neizdevās izgāzt Muižnieku, jo divi neatkarīgi ārvalstu juridiskie biroji, atšķirībā no ministrijas viduvējām juristēm, atzinuši, ka vēlēšanu laikā ir pieļautas tikai tehniskas kļūdas.Šuplinska apzinās, ka viņai nedraud materiāla atbildība par savu, iespējams, nelikumīgo rīcību, tikai politiskā, tiesa zaudējumus piedzīs ne jau no viņas kabatas. Domājams, ka rektoram neapstiprināšanas gadījumā principa pēc jāiesniedz pieteikums tiesā.
Visnepatīkamākais ir tas, ka vairāku mēnešu garumā no ministres puses sabiedrībai ir uzspiests viedoklis, ka Universitātē ” viss ir slikti” , kaut gan citu augstskolu darbībā ir daudz vairāk trūkumu nekā LU, taču minisrei par to galva nesāp.

+4
-2
Atbildēt

0

Drosma 12.08.2019. 12.00

Paldies. Guvu vēl vienu apliecinājumu tam, ka vēl viens Latvijas simbols – LU ir vārda tiešā un vārda pārnestā nozīmē sapuvis.

Es tiešām visu vainu lieku uz čekisma garu , čekisma labāko tradīciju turpināšanos LU.

Kamēr nenotiks pašlustrācija , kamēr neatkāpsies tādi cilvēki kā Muižnieks un Druviete – un vel daži tād no maniem studiju gadiem, kuriem cilvēknicināšana sejās spīdēja spilgtāk kā lustras griestos – jā tikmēr nekā nebūs.

Studentiem būtu jābūt prasībās konkrētākiem un tiešākiem.
Te darīšana tomēr ar rūdītiem cilvēkiem, nevis lauku tantiņām , uz kurām sabrēks un kuras raudādamas aizlaidīsies atpakaļneskatoties

+2
-4
Atbildēt

1

    altinyildiz > Drosma 12.08.2019. 22.11

    “Studentiem būtu jābūt prasībās konkrētākiem un tiešākiem.”
    —————-
    Pilnīgi piekrītu. studentiem ir jānēsa līdzi banānu mizas, ko mest zem kājām čekistiem, kuri grib sagrābt varu universitātē un ministrienei, ja viņa tur parādīsies. Ja čekas projektu, Jauno Komparķiju, neapmierina Muižnieks, tad tā noteikti ir labākā kandidatūra.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu