Trauksmes vai kapu zvans?

Ilustratīvs foto: Ieva Čīka, LETA
Baiba Kļava
Print Friendly, PDF & Email

Izdevēji brīdina — ja Latvijas Pasts nesaņems valdības dotāciju un vairākkārt paaugstinās piegādes tarifus, ir apdraudēta preses pastāvēšana

Pirms došanās vasaras atvaļinājumā valdība jūlija vidū nepieņēma lēmumu par finansējuma piešķiršanu Latvijas Pastam, lai nākamgad, tāpat kā līdz šim, kompensētu abonētās preses piegādes izmaksas. Jautājumu atlika uz rudeni, taču jau līdz 23. augustam preses izdevējiem jāslēdz jaunie līgumi ar Latvijas Pastu. 

Neskaidrās situācijas dēļ pasts paredzējis tik būtiski celt cenas, ka Preses izdevēju asociācija jau paziņojusi — ar šādiem noteikumiem līgumus neslēgs. Izdevēji cer, ka valdība atgriezīsies pie steidzamā jautājuma jau pirmajā sēdē pēc atvaļinājuma 13. augustā un novērsīs pašu radītos preses kraha draudus. 

Jautājums skar plašu sabiedrību, jo šogad visā Latvijā ir pasūtīts 431 tūkstotis preses izdevumu abonementu.

Sola, bet nedod

Atbilstoši Pasta likumam līdzšinējā preses piegādes izdevumu kompensēšana darbojas tikai līdz šā gada beigām, taču jau aprīlī ierēdņi un izdevēji sāka sarunu par šīs kārtības pagarināšanu vēl uz gadu. Mērķis bija likuma izmaiņas apstiprināt līdz jūlija beigām, lai netraucēti rudenī sāktu abonēšanas kampaņu.

Latvijas Pasts aprēķinājis, ka 2020. gadā tā zaudējumi abonētās preses piegādē būs 5,9 miljoni eiro. To segšanai vidējā termiņa budžetā jau bija ieplānoti divi miljoni, taču valdībai jāpieņem lēmums par atlikušās summas piešķiršanu. Tomēr 16. jūlijā valdība gala lēmumu nepieņēma — projektu nolēma skatīt kopā ar pārējiem 2020. gada budžeta pieprasījumiem rudenī.

Rezultātā Latvijas Pasts, nesaņemot skaidrību par kompensāciju, izsūtījis izdevējiem jaunu cenu piedāvājumu 2020. gadam, kas paredz ļoti būtisku sadārdzinājumu. Piemēram, Rīgā un citās lielajās pilsētās preses piegāde sadārdzinātos aptuveni 1,6 reizes, bet laukos — 3,5 reizes. Tādējādi «ir radīti būtiski draudi drukātās preses pastāvēšanai», un ar šādiem nosacījumiem «līgumu slēgšana par preses piegādi 2020. gadam nav iespējama», Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) paudusi vēstulē augstākajām valsts amatpersonām, aicinot steidzami atrisināt kompensācijas jautājumu.

Asociācija prognozē — palielinoties piegādes izmaksām, iespējams abonentu skaita sarukums līdz pat 50 procentiem, bet tas veicinās atsevišķu reģionālo izdevumu slēgšanu un darbavietu likvidēšanu izdevniecībās. Darbavietu zaudējumu līdz pat 600 cilvēkiem prognozējis arī Latvijas Pasts.

Ātri meklēs miljonus

Par satiksmes jomu atbildīgais ministrs Tālis Linkaits (JKP) apliecināja Ir, ka vēlas, lai lēmums par pasta zaudējumu kompensēšanu tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk. Par to jau pirms 16. jūlija valdības sēdes bijusi politiska vienošanās, un neviens nav iebildis pret risinājumu, kas paredzēts gan valdības deklarācijā, gan konkrētajos jau sagatavotajos dokumentos. Taču valdības sēdē, kurā nav bijis klāt ne satiksmes, ne finanšu ministrs, jautājuma izskatīšana atlikta, jo to lūdzis kāds Finanšu ministrijas ierēdnis. «Tagad visiem ministriem kopā jāmēģina taisnoties, ka neesam kaut kādi preses kaprači,» komentēja Linkaits.

Pašlaik Finanšu ministrija meklējot nepieciešamo naudu — viens no variantiem esot izmantot līdzekļus, kas ietaupīti dzelzceļa projektos. Tiklīdz naudas avots būs atrasts, jautājumu skatīs valdībā, sola Linkaits.

Vienlaikus ministrs pauž, ka par mediju nozari atbildīgajai Kultūras ministrijai vēlākos gados būtu jāizvērtē, kuru izdevumu piegādei piešķirt budžeta kompensāciju — vai tikai tiem, kas iznāk valsts valodā, vai tikai reģionālajiem laikrakstiem. «Ir daudzas un dažādas iespējas tomēr kaut kā to nošķirt.» Piemēram, jautājums par dārgu glancētu žurnālu piegādes dotēšanu — ja kāds var atļauties abonēt izdevumu par 20 eiro mēnesī, tad papildu izmaksām nevajadzētu sagādāt problēmas. «Situācijā, kad mums ir līdzekļu deficīts, katrā nozarē racionāli jāpaskatās, vai visi līdzekļi tiek izlietoti tam leģitīmajam mērķim, ar kādu nauda tiek piešķirta. Tas ir Kultūras ministrijas mediju politikas jautājums,» sacīja Linkaits.

Jāpiebilst, ka ministra piesauktās abonēšanas cenas neraksturo Latvijā izdotos žurnālus — tik dārgi izdevumi, kuru cena mēnesī pārsniedz 20 eiro, pasta katalogā ir tikai daži ārzemju žurnāli, piemēram, New Scientist vai Der Spiegel, kuriem Latvijā nav plašs lasītāju loks un tie neietekmē kopējo pasta situāciju. Vietējie žurnāli ir daudz lētāki par ministra piesaukto summu, piemēram, Ir mēneša abonements, kas ir starp dārgākajiem Latvijā, šobrīd maksā 6,56 eiro.

Demokrātijas kvalitāte

Kompensāciju no valsts budžeta Latvijas Pasts saņem jau gadiem, lai segtu zaudējumus, ko rada atšķirība starp faktiskajām pasta izmaksām un preses piegādes cenām, kuras spēj samaksāt izdevēji un abonētāji. Īpaši būtiska šī kompensācija ir lauku reģionos, kur iedzīvotāji ir izkliedēti plašākā teritorijā un pakalpojumu izmaksas ir augstas. Šis valsts atbalsts abonētās preses piegādēm ir pieticīgs, salīdzinot ar to, kā preses pieejamību atbalsta citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, ar ļoti zemu vai pat nulles PVN likmi, tiešajām dotācijām medijiem un samazinātām piegāžu cenām. Pēdējos trijos gados Latvijas valsts gan arī sniedz papildu atspaidu — darbojas īpaša grantu programma žurnālistikas atbalstam, tajā skaitā drukātajos un interneta medijos.

8. augustā izdevējus klātienē uzklausīs arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš atzinis — mediju politikas kvalitāte ir būtiska demokrātijas stiprināšanai, tāpēc tā būs starp viņa prezidentūras prioritātēm.

Viedokļi


Guntars Kļavinskis,
Latvijas preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Avīzes izdevniecība
Mēs būtu spiesti dramatiski palielināt cenas vai samazināt avīzes periodiskumu, jo iedzīvotāju pirktspēja nav bezizmēra. Ja tarifs kāpj no divām līdz četrām reizēm — kurš bizness to spēj pacelt? Līdz abonēšanas līgumu slēgšanai ir palikušas tikai dažas nedēļas, tāpēc nav cita risinājuma, kā pagarināt esošo situāciju vēl vismaz uz gadu, ja vien valdība negrib kardināli izmainīt Latvijas preses informatīvo lauku un sagraut preses tirgu.


Guntars Līcis,
Latvijas preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, avīzes Zemgale izdevniecība
Tarifu paaugstināšana ietekmētu mūs kritiski — sadārdzinājums ir apmēram 24 eiro gadā. Mēs diezin vai paziņotu par abonēšanas kampaņas sākšanu. Vai arī, paceļot cenu un sagaidot abonēšanas rezultātu, kas ir zem mūsu minimālā iespēju līmeņa, mēs atdotu naudu atpakaļ un izbeigtu darboties. Mums nav citu finansējuma avotu.


Māris Ančs,
Latvijas preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, izdevniecība Žurnāls Santa
Žurnālam Ieva, kam daudzus gadus ir lielākais abonentu skaits valstī, abonementa cena pilsētās pieaugtu par 13%, laukos — par 43%. Ceļot cenu, vismaz par trešdaļu kritīsies tirāža, līdzīgi arī pārējiem 22 izdevumiem. Tas nozīmē — lielākajai un stiprākajai žurnālu izdevniecībai ar 120 darbiniekiem un 300 ārštata autoriem, kas dibināta 1991. gadā, strauji tuvosies gals. LPIA apkopotajā abonēto žurnālu sarakstā šogad ir tikai 71 nosaukums. Pirms 2008. gada krīzes bija vairāk nekā 270. Valsts vadītājiem skaidri jānoformulē, vai Latvijā ir nepieciešami drukātie mediji. Ja atbilde ir pozitīva, tad ilgtermiņā jāparedz valsts atbalsts abonētās preses piegādei.


Ivonna Plaude,
avīzes Neatkarīgās Tukuma Ziņas izdevniecība
Mēs nevaram pastāvēt ne ar divkāršu, ne četrkāršu tarifa palielinājumu. Tad tā arī jāpasaka, ka šo kultūrvides parādību kā reģionālos laikrakstus — kur vēl ir dzīva žurnālistika, latviešu valoda, kopienas saieta vieta — vienkārši likvidējam, ka mūsu valstī tie nav vajadzīgi. Mēs jau tagad nespējam konkurēt ar pašvaldību laikrakstu izstrādājumiem, to ieguldījumiem un darbinieku armiju. Ja vēl zaudējam ienākumus, mums ir jāklapējas ciet.


Edgars Arnītis,
žurnāla Ir izdevniecība
Jaunais pasta tarifs nostāda izdevējus ļoti neparedzamā situācijā. Mūsu gadījumā, lai segtu izmaksu pieaugumu, Ir gada abonementa cenu nāktos celt pat par 12 eiro jeb vismaz 18%. Grūti prognozēt, cik daudzi būs gatavi turpināt abonēšanu. Iespējams, tas var izraisīt domino efektu, kā rezultātā ievērojami kritīsies abonētās preses apjoms.

Latvijas Pasta plānotais preses piegādes sadārdzinājums

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu