Fizikas zinātne par 5G mobilo tehnoloģiju drošību

Ilustratīvs foto.
Kristaps Bergfelds
Print Friendly, PDF & Email

Diskusija par 5G mobilo tehnoloģiju drošību sabiedrībā raisījusi dažādu viedokļu un minējumu saduri. Tomēr pašreizējā fizikas zinātnes izpratne par elektromagnētiskā starojuma darbību vēsta, ka mobilajos sakaros izmantotajam mazas jaudas nejonizējošajam elektromagnētiskajam starojumam nav ietekmes uz cilvēka veselību.

Kopsavilkums un galvenās tēzes

  • Mobilo sakaru attīstība, pielietojot 5G tehnoloģijas, saistītas ar virkni potenciālu ieguvumu dažādu viedu un noderīgu tehnoloģiju ieviešanā. Daži no šiem ieguvumiem ir: lielāks datu apraides ātrums un iespēja nodrošināt stabilu datu savienojumu lielam bezvadu iekārtu blīvumam.
  • Pirms katras jaunas tehnoloģijas ieviešanas zinātniekiem, inženieriem un atbildīgajām institūcijām nepieciešams pēc iespējas precīzi saprast tās ietekmi uz cilvēku, lai padarītu tās ieviešanu drošu. Pieejamu nopietnu zinātnisko publikāciju klāsts, apjoms un metodika liecina, ka šādi soļi sperti arī mobilās apraides drošības sakarā, tai skaitā 5G tehnoloģijām.
  • Pašreizējā fizikas zinātnes izpratne par elektromagnētiskā starojuma darbību vēsta, ka mobilajos sakaros izmantotajam mazas jaudas nejonizējošajam elektromagnētiskajam starojumam nav ietekmes uz cilvēka veselību. Mobilo sakaru apraidē izmantotie elektromagnētiskie viļņi spektra diapazonā, kas ir nejonizējošais starojums, nespēj izjaukt ķīmiskās saites vielās un radīt šūnu bojājumus mūsu organismā.
  • Vispārēju fizikālu izpratni par mobilās apraides ietekmi uz cilvēka organismu papildina plašs klāsts ar neatkarīgiem zinātniskiem pētījumiem par elektromagnētiskā starojuma iedarbību uz veselību. Tie vēsta, ka mobilo sakaru iekārtas, tai skaitā 5G tehnoloģijas, nav tieši saistītas ar negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību. Sasniegta tikpat augsta līmeņa pārliecība par 5G tehnoloģiju drošību kā par daudzām citām ikdienā lietotām precēm un pakalpojumiem.

Vispārējā situācija un 5G tehnoloģijas raksturojums

5G (fifth generation) ir piektās paaudzes mobilo tīklu attīstības paaudze – dažādu tehnoloģisku risinājumu un to lietošanas standartu kopums, kas nodrošina vairākas bezvadu saziņas priekšrocības, salīdzinot ar līdz šim lietotajiem 4G risinājumiem. Daži no tiem ir: lielāks datu apraides ātrums un iespēja nodrošināt stabilu datu savienojumu lielam bezvadu iekārtu blīvumam.

Nodrošinot iespēju uzturēt stabilu bezvadu datu savienojumu ar lielu skaitu ierīču, tiek atbalstīta šobrīd aktuālas viedo tehnoloģiju attīstības tendences – lietu interneta (IoT, internet of things) attīstība un sensoru tīklu ieviešana. Šīs tehnoloģiskās attīstības tendences nosaka, ka papildinot ikdienā, ražošanā, medicīnā u.c. jomās sastopamas ierīces ar sensoru tehnoloģijām un interneta savienojumu, ir iespēja palielināt šo ierīču lietojamību un veiktspēju.

Bažas par ietekmi uz veselību

Lai nodrošinātu aprakstītās priekšrocības, 5G tehnoloģijas pielieto radioviļņus ar augstāku frekvenci kā 4G tīklos, t.i. 5G pielietos nesējfrekvenci 3-300 GHz diapazonā iepriekš lietoto 0.7-2.6 GHz vietā 4G gadījumā.

Šī frekvenču diapazona elektromagnētiskie viļņi daudz ātrāk absorbējas atmosfērā un priekšmetos, tā rezultātā 5G bāzes stacijas nepieciešams uzstādīt relatīvi tuvāk vienu otrai kā 4G tīkla gadījumā. Tā tiek saglabāts tīkla pārklājums ar mazas raidīšanas intensitātes antenām.

Par spīti aprakstītajiem tehnoloģiskajiem ieguvumiem, sabiedrībā pastāv bažas par šo tehnoloģiju ietekmi uz cilvēka veselību, ko rada vairāki faktori:

  • Palielinātais apraides antenu skaits un blīvums, ko nosaka augstākminētie absorbcijas apsvērumi, rada priekšstatu, ka tiek palielināts elektromagnētiskā starojuma intensitātes fons.
  • Pastāv vispārēja emocionāla pretreakciju pret visu, kas saistīts ar jēdzienu “radiācija” (radiation – starojums), nepamatoti saistot to ar kaitīgu jonizējošā starojuma avotu ietekmi, kas sastopama, piemēram, kodolreaktoru avārijās un kodolieroču pielietošanā.
  • Pastāv mērķtiecīgas antireklāmas, kas izplata pseidozinātnisku rakstu apkopojumus, mēģinot radīt cilvēku neuzticību dažādām institūcijām, lai destabilizētu politisko situāciju.

Neviens no minētajiem faktoriem nav saistīts ar patiesiem fizikāliem apsvērumiem un pastāvošo zinātnisko atziņu kopumu, kā arī aktuālajiem zinātniskajiem pētījumiem. Šis raksts sniedz ieskatu abos šajos aspektos.

Vispārēji fizikālie apsvērumi mobilo sakaru apraidē

Elektromagnētiskais starojums sastopams daudz un dažādos veidos. Tie atšķiras tikai ar viļņa garumu – radioviļņu garums ir vairāki kilometri, bet Rentgena un gamma starojumam viļņa garums ir mazāks par atoma izmēru. Kaut arī šo atšķirību ir tik vienkārši raksturot, starojuma mijiedarbība ar vielām un ķermeņiem ir ļoti dažāda. Siltuma starojums sasilda, ultravioletais starojums izbalina drēbes, redzamā gaisma rada mūsu acīm redzes sajūtu utt.

Taču mobilo sakaru apraidē tiek izmantoti tieši radioviļņi: šis starojums ir tā sauktais nejonizējošais starojums. Tas nespēj izjaukt ķīmiskās saites vielās un radīt šūnu bojājumus mūsu organismā. Vienīgais veids kā šis starojums mijiedarbojas ar cilvēka ķermeni – tas tiek absorbēts audos un rada īslaicīgu audu temperatūras paaugstināšanos. Cik lielā mērā šis efekts izpaužas, ir atkarīgs no starojuma intensitātes. 5G datu apraides iekārtās izmantotā starojuma jaudas ir tik mazas, ka temperatūras paaugstināšanās ir nenovērojami maza. Tādēļ var apgalvot, ka balstoties uz vispārējiem fizikāliem apsvērumiem nav pamata bažām par 5G tīkla izmantošanas ietekmi uz cilvēka veselību.

Aktuālo zinātnisko pētījumu apkopojums

Kaut arī vispārēji fizikāli principi vēsta par mobilo apraides iekārtu nekaitīgumu, zinātnieku un dažādu institūciju pienākums ir veikt pētījumus šo un citu tehnoloģiju drošību. Šo pētījumu rezultātā ir nepieciešams:

  1. Izstrādāt ierobežojumus zināmo fizikālo mijiedarbību ierobežojošiem parametriem. Piemēram, noteikt pēc iespējas precīzi kāda tieši ir apraides intensitāte, kas rada nevēlami lielu audu temperatūras paaugstināšanos.
  2. Rīkot vispārējus klīniskus pētījumus, kas parādītu kādu iespējamu iedarbību uz cilvēka veselību, ko sākotnējais priekšstats par fizikālo mijiedarbību nemaz neparedz.

Mobilo sakaru apraides kontekstā ir veikta un turpina notikt virkne ar dažādu starptautisku, neatkarīgu ekspertu grupu pētījumiem, kas kalpo par pamatu noteiktajiem apraides iekārtu standartiem. Kopš 2001.gada neatkarīgo ekspertu darba grupas no visas pasaules ir publicējušas ievērojamu skaitu ziņojumu un pārskatu par mobilo ierīču, bāzes staciju darbības ietekmi uz veselību.

Tālāk sniegts apraksts ar nozīmīgākajiem materiāliem un pētījumiem mobilās apraides drošības kontekstā. Par spīti plašajam pētījumu lokam un tipam, neviens no pētījumiem neparāda tiešu un nepārprotamu saistību mobilo sakaru apraidei ar veselības problēmām.

Pasaules Veselības organizācija (PVO)

Vada un koordinē starptautiskos veselības jautājumus Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā. PVO izveidoja Starptautisko Elektromagnētisko lauku projektu 1996.gadā, lai novērtētu zinātniskos pierādījumus par iespējām kaitīgām sekām uz veselību.

2014.gada oktobris: Faktu lapa Nr.193, Elektromagnētiskie lauki un sabiedrības veselība: mobilie tālruņi. (https://www.who.int/en/news-room/fact-sheets/detail/electromagnetic-fields-and-public-health-mobile-phones)Sniedz novērtējumu starojuma iedarbības līmeņiem saistībā ar mobilajiem tālruņiem un to ietekmi uz veselību un iezīmē vadlīnijas iedarbības ierobežošanai. Tajā ir ietverta arī PVO atbilde uz sabiedrības un valdības paustajām bažām.

2011.gada jūlijs: CEFALO (https://www.emf-portal.org/en/glossary/3613) ir starptautisks pētījums, kurā tiek pārbaudīta saistība starp mobilo tālruņu izmantošanu un smadzeņu audzēju risku bērniem un pieaugušajiem. Pētījums notika Šveicē, Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, un tā galvenie rezultāti publicēti Valsts vēža izpētes institūta žurnālā 2011.gada jūlijā (Aydin et al., JNCI, 2011.gads).

2010.gada oktobris: Sistemātisks apskats par sekām uz veselību, ko rada tās pakļaušana mobilo tālruņu bāzes staciju radiofrekvences lauku iedarbībai. (https://www.who.int/bulletin/volumes/88/12/09-071852/en/) Sagatavoja Šveices Tropisko slimību un sabiedrības veselības institūts un Bāzeles universitāte pēc PVO pieprasījuma. Tā mērķis ir veidot sistemātisku zinātniskās literatūras pārskatu par visām līdz šim izpētītajām sekām uz veselību, ko rada mobilo tālruņu bāzes staciju starojums.

2006.gada maijs: Raksturojums: bāzes stacijas un bezvadu tehnoloģijas. (https://www.who.int/peh-emf/publications/facts/fs304/en/) Apskata zinātniskos pētījumus par sekām uz veselību, ko rada nepārtraukta, zema līmeņa cilvēka pakļautība bāzes staciju un citu vietēju bezvadu tīklu iedarbībai. Iezīmē aizsardzības standartus un ietver saistīto PVO iniciatīvu kopsavilkumu.

2005.gada decembris: Raksturojums: elektromagnētiskā hipersensitivitāte. (https://www.who.int/peh-emf/publications/facts/fs296/en/) Apraksta esošās zināšanas par elektromagnētiskās hipersensitivitātes parādību un sniedz informāciju, lai palīdzētu cilvēkiem ar šādiem simptomiem.

Starptautiskā Vēža pētījumu aģentūra (IARC)

IARC ir specializēta, starpdisciplināra vēža izpētes aģentūra, kas darbojas PVO. Tās mērķis ir sekmēt starptautisko sadarbību, apvienojot prasmes epidemioloģijā, laboratoriskajos izmeklējumos un biostatistikā.

2013.gada aprīlis: IARC monogrāfiju 102.sējums. Nejonizējošais starojums, 2.daļa: radiofrekvences elektromagnētiskie lauki. (https://monographs.iarc.fr/wp-content/uploads/2018/06/mono102.pdf) Ietver kancerogēnā riska cilvēkiem novērtējumu – 30 kHz līdz 300 GHz. Nepēta īpaši vai tikai mobilos tālruņus, bet gan mobilo tālruņu un dažādu citu avotu izstarotās radiācijas veidu, preses relīzē publicēts kopsavilkums IARC sanāksmes noslēgumā 2011.gada maijā. (https://www.iarc.fr/wp-content/uploads/2018/07/pr208_E.pdf)

2012.gada februāris: Interphone pētījuma ziņojumi par mobilo tālruņu lietošanu un smadzeņu vēža risku. (http://interphone.iarc.fr/) Interphone pētījums par iespējamu mobilo ierīču ietekmi uz veselību.

Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP)

Bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir aizsargāt cilvēkus un vidi pret nejonizējošā starojuma kaitīgo ietekmi, izstrādājot un izplatot zinātniski pamatotus ieteikumus par iedarbības ierobežošanu.

2018.gada jūlijs: Publicēts vadlīniju projekts par mainīgu elektrisko, magnētisko un elektromagnētisko lauku iedarbības ierobežošanu – 100 kHz – 300 GHz. (https://www.icnirp.org/en/activities/public-consultation/consultation-1.html) Konsultācijas noslēdzās 2018.gada oktobrī. Galīgās publikācijas termiņš 2019.gads.

2011.gada jūlijs: ICNIRP zinātniskais apskats. Mobilie tālruņi, smadzeņu audzēji un Interphone pētījums: kur mēs esam pašlaik? (http://www.icnirp.org/cms/upload/publications/ICNIRPSCIreview2011.pdf) Pierādījumu apskats par to, vai mobilā tālruņa izmantošana palielina risku saslimt ar galvenajiem smadzeņu audzēju veidiem gliomu un meningiomu, jo īpaši koncentrējoties uz neseno publikāciju līdz šim lielākajam epidemioloģiskajam pētījumam – Interphone pētījumam 13 valstīs. Pakļaušana augstas frekvences elektromagnētiskā lauka iedarbībai, bioloģiskā ietekme un sekas uz veselību – 100 kHz-300 GHz.

2009.gada jūlijs: Pierādījumu apskats par pakļaušanu iedarbībai, lai sniegtu ieguldījumu attiecīgajā PVO veselības riska novērtējumā. Kopā ar līdzīgu apskatu par statiskajiem un zemas frekvences laukiem, kuru ICNIRP publicēja 2003.gadā, veido pamatu visaptverošai ICNIRP zinātniski pamatoto ieteikumu par pakļaušanas ierobežošanu pārvērtēšanai.

2004.gada decembris: Pakļaušanas radiofrekvences iedarbībai seku uz veselību epidemioloģija. (http://www.icnirp.org/cms/upload/publications/ICNIRPepireview2004.pdf)

2001.gada decembris: ICNIRP zinātniskais apskats. Pakļaušanas radiofrekvences iedarbībai seku uz veselību epidemioloģija. (http://www.icnirp.org/cms/upload/publications/ICNIRPepireview2001.pdf) Visaptverošs epidemioloģisko pētījumu apskats par radiofrekvenču (RF) lauku iedarbību uz cilvēka veselību, lai apkopotu pašlaik iegūtās zināšanas, izskaidrotu metodoloģiskos jautājumus, kas tiek ņemti vērā un palīdz plānot turpmākos pētījumus.

1998.gada aprīlis: ICNIRP vadlīnijas par pakļaušanas mainīga laika elektrisko, magnētisko un elektromagnētisko lauku iedarbībai līdz 300 GHz ierobežošanu. (http://www.icnirp.org/cms/upload/publications/ICNIRPemfgdl.pdf) Publikācijas galvenais mērķis ir noteikt vadlīnijas pakļaušanas elektromagnētisko lauku iedarbībai ierobežošanai, lai nodrošinātu aizsardzību pret zināmo kaitīgo ietekmi uz veselību.

Veselības, vides un jaunā riska zinātniskā komiteja (SCHEER)

SCHEER izveidota 2016.gadā, atsaucoties uz Eiropas Komisijas lūgumu sniegt atzinumus par veselības, vides un citiem riskiem. Tā aizstāj 2004.gadā izveidoto Eiropas Komisijas iespējamo un jaunatklāto veselības apdraudējumu zinātnisko komiteju (SCENIHR).

2015.gada janvāris: Atzinums par iespējamo elektromagnētisko lauku (EML) iedarbību uz veselību. (https://ec.europa.eu/health/scientific_committees/emerging/docs/scenihr_o_041.pdf) Iepriekšējo SCENIHR ziņojumu precizējumi, kas zināmi kā atzinumi 2009.gada 19.janvārī (https://ec.europa.eu/health/archive/ph_risk/committees/04_scenihr/docs/scenihr_o_022.pdf) un 2009.gada 6.jūlijā (https://ec.europa.eu/health/archive/ph_risk/committees/04_scenihr/docs/scenihr_o_024.pdf), pievēršot uzmanību jomām, kurās ir zināšanu nepilnības. Iztirzā biofiziskās mijiedarbības mehānismus un iespējamo vides stresa faktoru blakus iedarbību.

2009.gada janvāris: Sekas veselībai, ko rada pakļaušana EML iedarbībai. (https://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/04_scenihr/docs/scenihr_o_022.pdf) Atzinuma mērķis ir precizēt 2007.gada 21.marta SCENIHR atzinumu, ņemot vērā jauno informāciju, un izveidot metodisko regulējumu un vadlīnijas, lai novērtētu pieejamos zinātniskos pierādījumus vislabākās iespējamās kvalitātes riska novērtējuma nodrošināšanai.

2007.gada marts: Elektromagnētisko lauku (EML) iespējamā ietekme uz cilvēka veselību. (https://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/04_scenihr/docs/scenihr_o_007.pdf) Precizē 2001.gada SCENIHR ziņojumu, toksiskuma, ekotoksiskuma un vides zinātniskās komitejas atzinumu par elektromagnētisko lauku (EML), radiofrekvenču lauku (RF) un mikroviļņu radiācijas iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību. (https://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/sct/documents/out128_en.pdf)

Valstu pētījumi

Austrālijas Radiācijas aizsardzības un kodoldrošības aģentūra (ARPANSA)

Austrālijas valdības galvenā radiācijas aizsardzības un kodoldrošības institūcija ARPANSA pēta, sniedz pakalpojumus, uzlabo valsts vienādību un īsteno starptautisko paraugpraksi.

2002.gada maijs: Radiācijas aizsardzības standarts. Maksimālas pakļaušanas radiofrekvences lauku iedarbībai līmenis no 3 kHz līdz 300 GHz. () Īpaši izstrādātas tā, lai attiektos arī uz bērniem, noteikto robežu pamatā ir 1998.gada ICNIRP vadlīnijas. (https://www.arpansa.gov.au/sites/g/files/net3086/f/legacy/pubs/rps/rps3.pdf)

Health Canada

Federālās valdības institūcija, kas atbild par palīdzības sniegšanu kanādiešiem veselības uzturēšanā un uzlabošanā, cienot indivīda izvēli un apstākļus. Vairāk nekā 20 gadus Health Canada pēta EML bioloģisko iedarbību.

2015.gada jūnijs: Pieļaujamā cilvēka pakļaušana radiofrekvenču elektromagnētiskajai enerģijai ir frekvenču robežās no 3 kHz līdz 300 GHz. (https://www.canada.ca/en/health-canada/services/environmental-workplace-health/consultations/limits-human-exposure-radiofrequency-electromagnetic-energy-frequency-range-3-300.html) Vadlīnijas nosaka prasības drošai radiāciju izstarojošu ierīču lietošanai un iedarbībai. Pārskatītā versija aizstāj iepriekšējo 6.vadlīniju versiju no 2009.gada.

2015.gada aprīlis: 6.drošības vadlīnijas no 2013.gada izskatīšana: Health Canada pakļautības radiofrekvenču lauku iedarbībai drošuma ierobežojums. (https://www.canada.ca/en/health-canada/services/environmental-workplace-health/reports-publications/radiation/safety-code-6-health-canada-radiofrequency-exposure-guidelines-environmental-workplace-health-health-canada.html) Pēc Health Canada pieprasījuma Kanādas Karaliskā biedrība ir sapulcējusi ekspertu darba grupu 6.drošības vadlīnijas pārskatīšanai par iespējamo veselības apdraudējumu no bezvadu telekomunikāciju ierīču radiofrekvenču laukiem.

2013.gada februāris: Radiofrekvenču enerģijas un veselības izpēte. (https://www.canada.ca/en/health-canada/services/environmental-workplace-health/radiation/consumer-radiation/radiofrequency-fields/research-radiofrequency-energy-health.html) Vairāk nekā 20 gadus Health Canada pēta radiofrekvenču (RF) bioloģisko iedarbību.

2009.gada aprīlis: Jaunākie sasniegumi radiofrekvenču lauku un veselības izpētē, 2004.–2007.gads. (https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/10937400903094125) Ziņojums ir viens no precizējumiem Kanādas Karaliskās biedrības sākotnējam ziņojumam 1999.gadā (https://rsc-src.ca/en), tas attiecas uz 2004.–2007.gadu.

2007.gada jūnijs: Jaunākie sasniegumi radiofrekvenču lauku un veselības izpētē 2001.-2003.gadā. (https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/15287390600974973) Ziņojums ir viens no precizējumiem Kanādas Karaliskās biedrības sākotnējam ziņojumam 1999.gadā, tas attiecas uz 2001.–2003.gadu.

2001.gada februāris: Iespējamā veselības apdraudējuma, ko rada bezvadu telekomunikāciju ierīču radiofrekvenču lauki, apskats. (https://rsc-src.ca/sites/default/files/pdf/RFreport-en.pdf) Kanādas Karaliskās biedrības radiofrekvenču (RF) lauku ekspertu darba grupas apskats par RF lauku radītajām iespējamām bioloģiskajām un veselības sekām, lai pārskatītu Kanādas 6.drošības vadlīnijas, pēc kurām nosaka principus ierobežojumam.

2001.gada februāris: Jaunākie sasniegumi radiofrekvenču lauku un veselības izpētē. (https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/10937400121019) Sniegts kopsavilkums zinātniskajiem pētījumiem par iespējamo radiofrekvenču lauku iedarbību uz veselību, kas notikuši kopš sākotnējā Karaliskās biedrības ziņojuma publicēšanas 1999.gadā.

Somija

Mobilo komunikāciju radītā veselības riska novērtējums (HERMO). Daļa no Somijas valsts izpētes programmas notika 1994.-2007.gadā. Ziņojumu plānošanas pamatā bija PVO izpētes grafikā uzskaitītās izpētes vajadzības un literatūras izskatīšana.

2007.gada decembris: Galīgais ziņojums ieskicē izpētes projektu rezultātus HERMO programmu atbalstam.

Francijas Pārtikas nekaitīguma, vides un darba aizsardzības aģentūra (ANSES)

ANSES izveidota 2010.gada 1.jūlijā. Tā ir administratīva valsts iestāde, kura ir atbildīga pret Francijas Veselības ministriju, Lauksaimniecības ministriju, Vides ministriju, Darba un patērētāju lietu ministriju. ANSES ir veikusi vairākus ekspertu novērtējumus EML ietekmei veselību jomā. Tā ir publicējusi atzinumus un kolektīvos ekspertu novērtējuma ziņojumus 2003. un 2005.gadā par mobilajām telekomunikācijām un 2009.gadā par visām tehnoloģijām, kuras izmanto radiofrekvences.

  1. gada februāris: Téléphonie mobile et santé (2004.–2005. gada redakcija). (https://solidarites-sante.gouv.fr/IMG/pdf/AFSSET_-_rapport_telephonie_mobile_2005-2.pdf) Otrais ANSES ziņojums par mobilā tālruņa tehnoloģiju. Tajā ir izvērtētas veselības riska sekas, pamatojoties uz Nīderlandes TNO institūta pētījumu par universālo mobilo telefonu sistēmu (UMTS) pārraides antenām 3G. (https://www.gezondheidsraad.nl/sites/default/files/GSMenUMTSengels.pdf) Tajā ņemtas vērā arī jaunās tehnoloģijas, kuras ir izstrādātās kopš pirmā apskata.

Īrijas Komunikāciju, jūras un dabas resursu ministrija

Valdības departaments, kurš atbalsta nostādnes un izstrādā tiesību aktus interneta, fiksēto tīklu, konverģences, radio spektra, pārraides tīklu, satelītu, mobilo sakaru un līgumu pārvaldības jomām.

2007.gada marts: Elektromagnētisko lauku ietekme uz veselību. Ziņojumā ir sniegti secinājumi no zinātniskās literatūras apskata, ir pievērsta uzmanība galvenajiem jautājumiem un sniegti ieteikumi.

Nīderlandes Veselības padome (HCN)

1902.gadā dibinātā HCN ir neatkarīga, zinātniska, konsultatīva institūcija ar misiju konsultēt valdību un parlamentu par zināšanu līmeni sabiedrības veselībā un veselības pakalpojumu izpēti. HCN Elektromagnētisko lauku komitejas uzdevums ir vērot notikumus zinātnē, periodiski ziņot par tiem un atbildēt uz pieprasījumiem.

2009.gada marts: Elektromagnētiskie lauki: ikgadējais precizējums 2001.–2009.gads. no HCN Elektromagnētisko lauku komitejas. (https://www.gezondheidsraad.nl/sites/default/files/200902_1.pdf) Sniedz pārskatu pār konsultatīvajiem ziņojumiem, kas publicēti izskatīšanas laikā, ir izklāstīta pieeja, metodes un iztirzātas attiecības starp EML, smadzeņu aktivitāti un veselības simptomiem. Precizējumi no 2001., 2003., 2005., 2006. un 2009.gada.

2004.gada janvāris: Mobilie tālruņi un bērni: vai piesardzība ir garantēta? (https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/bem.10200) Pētījumā aplūkots, vai pastāv faktori, kuru dēļ bērniem būtu ieteicams ierobežot mobilo tālruņu izmantošanu. Secināts, ka pēc otrā dzīves gada galvas attīstībā nenotiek nekādas būtiskas izmaiņas, kas varētu norādīt uz atšķirīgu elektromagnētisko jutīgumu bērniem un pieaugušajiem.

2002.gada janvāris: Mobilie tālruņi: veselības seku novērtējums. (https://www.gezondheidsraad.nl/sites/default/files/0201E_0.PDF) Pamatojoties uz zinātnisko literatūru, konsultatīvajā ziņojumā ir sniegts dažādu nozīmīgu aspektu pārskats.

2000.gada jūnijs: GSM bāzes stacijas. (https://www.gezondheidsraad.nl/sites/default/files/0016e.pdf) Konsultatīvajā ziņojumā iztirzāta bāzes stacijas būvniecība un tās elektromagnētiskie lauki. Lauka spēks salīdzināts ar HCN Elektromagnētisko lauku komitejas ierosināto iedarbības ierobežojumu, kura pamatā ir zinātniskās literatūras apskats.

Jaunzēlande

Oklendas Universitāte ir Jaunzēlandes lielākā un prestižākā izpētes organizācija.

2015.gada maijs: Saslimstības ar primāru smadzeņu audzēju tendences Jaunzēlandē 1995.–2010.gadā. (https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/1753-6405.12338) Gadījumu kontroles pētījumos ir konstatēta saikne starp mobilā tālruņa lietošanu un paaugstinātu gliomas risku iedarbībai visvairāk pakļautajās smadzeņu daļās, lai gan tas ir nekonsekventi. Pētījumā Oklendas Universitātes zinātnieki Stella J.-H. Kim, Sally J. Ioannides un J. Mark Elwood pētīja laika tendences saslimstības proporcijās, un tas tika publicēts Australian and New Zealand Journal of Public Health (Austrālijas un Jaunzēlandes sabiedrības veselības žurnāls).

Zviedrijas Radiācijas drošības pārvalde

2002.gadā Zviedrijas Radiācijas drošības pārvalde SSI (Statens strålskyddsinstitut) izveidoja starptautisku neatkarīgu ekspertu grupu elektromagnētisko lauku (EML) un veselības jomā. Zviedrijas valdība radiācijas aizsardzību nodeva jaunizveidotās Zviedrijas Starojuma drošības pārvaldes (SSM) pārziņā.

2019.gada jūnijs: Jaunākie pētījumi par EML un veselības risku — 13.ziņojums no SSM Elektromagnētisko lauku zinātniskās padomes, 2018.gads. (https://www.stralsakerhetsmyndigheten.se/contentassets/ea182ee131d049f1b3b1140dd0fbc0f8/201908-recent-research-on-emf-and-health-risk-thirteenth-report-from-ssms-scientific-council-on-electromagnetic-fields-2018.pdf)

2018.gada maijs: 12.ziņojums no SSM Elektromagnētisko lauku zinātniskās padomes, 2017.gads. (https://www.stralsakerhetsmyndigheten.se/en/publications/reports/radiation-protection/2018/201809/)

2016.gada maijs: 11.ziņojums no SSM Elektromagnētisko lauku zinātniskās padomes, 2016.gads. (https://www.stralsakerhetsmyndigheten.se/en/publications/reports/radiation-protection/2016/201615/)

2015.gada marts: 10.ziņojums no SSM Elektromagnētisko lauku zinātniskās padomes, 2015.gads. (https://www.stralsakerhetsmyndigheten.se/contentassets/ee7b28e0fee04e80bcaf84c24663a004/201519-recent-research-on-emf-and-health-risk—tenth-report-from-ssms-scientific-council-on-electromagnetic-fields-2015)

2014.gada maijs: 9.ziņojums no SSM Elektromagnētisko lauku zinātniskās padomes, 2014.gads. (https://www.stralsakerhetsmyndigheten.se/en/publications/reports/radiation-protection/2014/201416/)

2013.gada maijs: 8.ziņojums no SSM Elektromagnētisko lauku zinātniskās padomes. (https://www.stralsakerhetsmyndigheten.se/en/publications/reports/radiation-protection/2013/201319/)

2006.gada decembris — 2013.gada marts: SSI neatkarīgo ekspertu grupas pētījumus par elektromagnētiskajiem laukiem publicē katru gadu. (https://www.stralsakerhetsmyndigheten.se/en/publications/?q=EMF)

Katrs ikgadējais pētījums aptver iepriekšējā gada izpēti par EML, sniedz pārskatu un veido nozīmīgu pamatu riska novērtējumam. Tajā ir aprakstīti dažādi EML aspekti – statiskie, zemas, vidējas radiofrekvences lauki, ietverti dažādi pētījumu veidi, tostarp bioloģiskie, cilvēku un epidemioloģiskie.

Apvienotā Karaliste

Nejonizējošās radiācijas konsultatīvā grupa (AGNIR) ir neatkarīga konsultatīva organizācija, kas sniedz atskaites Anglijas sabiedriskās veselības sektoram. Uz AGNIR ziņojumiem atsaucas britu valdība, Ziemeļīrijas, Skotijas un Velsas administrācija, tie ir izmantoti pakļaušanas iedarbībai vadlīniju izstrādē.

2012.gada aprīlis: Radiofrekvences elektromagnētisko lauku ietekme uz veselību. (https://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20140714055845/http://www.hpa.org.uk/webc/HPAwebFile/HPAweb_C/1317133827077) Pievēršas zinātniskajai izpētei par iespējamām sekām uz veselību, kas var rasties no pakļaušanas elektromagnētisko lauku iedarbībai, koncentrējoties uz jauniem pierādījumiem kopš 2003.gada.

Mobilo telekomunikāciju un veselības izpētes programma (MTHR) izveidota 2001.gadā, reaģējot uz Stjuarta ziņojuma ieteikumiem (https://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20100910162959/http://www.iegmp.org.uk/report/text.htm), to finansē valdība un telekomunikāciju nozare. Lai nodrošinātu izpētes neatkarību, zinātniskā vadība tika uzticēta neatkarīgai komitejai, kurā bija lielākoties universitāšu galvenie zinātnieki. Galīgais ziņojums publicēts 2013.gadā. (https://www.gov.uk/government/organisations/public-health-england)

2007.gada septembris: MTHR 2007.gada ziņojums. (https://www.gov.uk/government/organisations/public-health-england) Sešu gadu izpētes programmas rezultāti, kas ietvēra ‘’vislielākos un robustākos elektriskās hipersensitivitātes pētījumus, kādi jebkad notikuši pasaulē’’.

Nacionālā radioloģiskās aizsardzības padome (NRPB) – valdības institūcija kļuva par daļu no Veselības aizsardzības aģentūras 2005.gadā un par daļu no Anglijas sabiedrības veselības sektora 2013.gadā. Vairākas NRPB publikācijas nav zaudējušas nozīmi un pieprasītas valsts arhīva tīmekļa vietnē.

2005.gada janvāris: Mobilie tālruņi un veselība, 2004.gads. (https://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20140714112740/http://www.hpa.org.uk/webc/HPAwebFile/HPAweb_C/1194947333240) Sniedz papildu ieteikumus, kā reaģēt uz sabiedrības bažām par mobilajiem tālruņiem un tehnoloģiskajiem jaunievedumiem. Tajā aplūkots progress, kā tiek īstenoti Stjuarta ziņojuma ieteikumi.

2004.gada decembris: Zinātnisko pierādījumu apskats par pakļaušanas elektromagnētisko lauku iedarbībai ierobežošanu (0–300 GHz). (https://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20140722213201/http://www.hpa.org.uk/webc/HPAwebFile/HPAweb_C/1194947383619) Izskata zinātniskos pierādījumus par nevēlamām sekām uz veselību, sniedz pamatojumu NRPB ieteikumiem par kvantitatīvajiem pakļaušanas ierobežojumiem nevēlamo seku novēršanai, pēta jaunākos pierādījumus par jutīguma variāciju iespējamību dažādās iedzīvotāju grupās.

Neatkarīgo ekspertu grupa par mobilajiem tālruņiem (IEGMP) izveidota 1999.gadā pēc valdības pieprasījuma ar misiju izskatīt bažas par iespējamām sekām veselībai, rūpīgi novērtēt līdzšinējo izpēti un sniegt ieteikumus, pamatojoties uz pašreizējām zināšanām. Grupas ziņojums publicēts 2000.gada maijā.

2000.gada maijs: Mobilie tālruņi un veselība. (https://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20100910162959/http://www.iegmp.org.uk/report/text.htm) Vērtē tehnoloģijas un ietekmi radiofrekvenču laukiem, ko rada rokas tālruņi un bāzes stacijas. Tas sniedz eksperimentālās un teorētiskās atziņas, kurām ir nozīme cilvēka veselībā, kā arī sniedz ieteikumus valdībai.

ASV

Pētījumi par mobilo tālruņu radiofrekvences radiāciju (https://www.niehs.nih.gov/health/materials/cell_phone_radiofrequency_radiation_studies_508.pdf)

Nacionālā toksikoloģijas programma (NTP) (https://ntp.niehs.nih.gov/results/areas/cellphones/index.html). Daļa no ASV Veselības un sociālo pakalpojumu departamenta, rīko toksikoloģijas pētījumus ar žurkām un pelēm, kas var palīdzēt noskaidrot iespējamo veselības apdraudējumu, tostarp risku saslimt ar vēzi no pakļaušanas radiofrekvences radiācijas (RFR) iedarbībai 2G un 3G mobilajos tālruņos.

2018.gada novembris: NTP tehniskais ziņojums par toksikoloģijas un kancerogēnajiem pētījumiem B6C3F1/N ar pelēm, kas pakļautas mobilo telefonu radiofrekvenču starojumam atbilstošajā nesējfrekvencē 1900 MHz un modulācijā GSM un CDMA. (https://ntp.niehs.nih.gov/ntp/htdocs/lt_rpts/tr596_508.pdf) Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības organizācijas (ICNIRP) ziņojums. (https://www.icnirp.org/cms/upload/publications/ICNIRPnote2018.pdf)

Autors Kristaps Bergfelds, Mg. phys., ir Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētnieks, ārējās komunikācijas speciālists LU Fizikas nodaļas valdē, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu