Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija maldināšanas ēnā

Kopš būvfirmas RERE izplatītās preses relīzes par VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izziņoto Jaunā Rīgas teātra (JRT) kompleksa rekonstrukcijas līguma laušanu, mēs – JRT rekonstrukcijas projekta būvkonstrukciju sadaļas autori no inženieru grupas Kurbads – no kolēģiem un citiem ar būvniecību saistītiem profesionāļiem esam saņēmuši daudz jautājumu, publiskajā telpā ir bijis daudz dažādu apgalvojumu un spekulāciju. Mums neatliek nekas cits, kā publiski pastāstīt – kā mēs redzam notikušo. Tas samazina iespējas turpināt ar būvniekiem sākto dialogu, tomēr saprotam, ka arī mums ir jāatbild uz izteiktajiem apgalvojumiem.

Padarīti 3%
Kopumā JRT kompleksa rekonstrukcijas projektā ir izstrādātas 43 sadaļas, kuru risinājumi apkopoti 62 sējumos. Visi risinājumi izstrādāti atbilstoši pasūtītāja VNĪ projektēšanas uzdevumam, kas formulēts kopā ar lietotāju – JRT komandu. Nešaubīgi – projektētais ēku komplekss ietver mūsdienīga Eiropas līmeņa teātra funkcionālās un estētiskās īpašības, izsvērti saudzējot vēsturisko mantojumu. Risinājumi ir daudzkārt pārbaudīti atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām, kā arī vērtēti dažādos rakursos papildus tam, ko prasa likumdošana.

Pašlaik būvlaukumā ir iesākti demontāžas un pāļu pamatu risinājumi. No kopējā būvdarbu apjoma kopš darba sākšanas pagājušajā vasarā padarīti ~3%.

Nav gluži tiesa
Kas nogāja greizi? Būvfirmas RERE preses relīzē ir teikts: ‘’Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama. Piemēram, šādas: teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos.’’

Maldīgi varētu rasties priekšstats, ka ēkai nebija izprojektēti pāļi, ka pēc ilgas prasīšanas projektētāji pāļus beidzot esot izprojektējuši, bet… ‘’tieši sadales tīkla kabeļos“. Tomēr tas nav gluži tiesa.

1) Būvfirma RERE acīmredzot runā par pagaidu konstrukciju, kas atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem bija jāizstrādā būvniekiem atbilstoši savām tehnoloģiskajām iespējām – runa ir par būvniecības darbu gaitā nepieciešamiem pagaidu stiprinājumiem fasādei, kurus var uzstādīt gan no ielas, gan no ēkas puses, turklāt bez tiem varētu arī iztikt, pakāpeniskāku pārbūvējot ēku. Pagaidu stiprinājumi, tāpat kā betonēšanas veidņi un turas, sastatnes un daudzas citas lietas, kas ir būvprocesa sastāvdaļa un kas netiek iebūvētas ēkā, ir būvnieku izvēle un atbildība. Latvijas būvnormatīva LBN 310-14 “Darbu veikšanas projekts” 7.8.punktā ir noteikts: “Darbu veikšanas projektā iekļauj pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus.” Darbu veikšanas projektu, tajā skaitā pagaidu tehnoloģiskās konstrukcijas, ir jāizstrādā būvniekam.

2) Lai palīdzētu būvniekiem, projektētāji fasādes pagaidu balstīšanai ir devuši rekomendācijas un konkrētus risinājumus projektā. Taču būvnieks nevis pielāgoja šos risinājumus savām tehnoloģijām, bet gan izmantoja katru iespēju uzdot dažādus jautājumus un bremzēt darbus.

3) Vēl vairāk – arī fasādes rāmju pagaidu enkuriem, kas šeit tiek dēvēti par pāļiem, atbilstoši standartiem tehniskās prasības bija uzdotas, vajadzēja tikai izvēlēties izpildītāju un precizēt ar izpildi saistītas detaļas. Un apgalvojums preses relīzē “izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos”, ir meli.

Minhauzena pārspīlējumi
Lai raiti varētu sākt darbus, projektētāji iesaistījās pagaidu tehnoloģisko risinājumu tālākā detalizācijā. Tomēr tā bija mūsu kļūda – būvnieki izmantoja katru iespēju darbus bremzēt, un tie tika pabeigti tikai šī gada pavasarī.

No RERE preses relīzes: ‘’Projekta sadaļu saderība netika nodrošināta saskaņā ar būvnormatīvu prasībām. Piemēram, arhitektūras un būvkonstrukciju rasējumu savstarpēja nesaderība – vienā projektā sienas ir uzzīmētas, citā nav.’’

Ja atrodas kādas kļūdas, esam gatavi tās atzīt, esam gatavi arī visas nesaistes maksimāli ātri atkoriģēt. Projekts tiešām ir liels, ļoti komplicēts, bija arī atsevišķas nesaistes starp sadaļām. Tomēr apgalvojumi, ka ‘’projekta sadaļu saderība netika nodrošināta’’ un ‘’līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas’’, ir tiešām Minhauzena cienīgs pārspīlējums.

Mēs uzskatām, ka šajā projektā nesaistes ir mazāk nekā citos tikpat komplicētos būvprojektos un nav nevienas tik būtiskas, kas varētu ietekmēt projekta izpildi. Normālā situācijā būvnieks norāda projektētājiem uz nesaisti, saņem atbildi un darbus turpina. Šajā objektā būvnieks par katru pamanīto nesaisti pasūtītājam sūtīja ierakstītas vēstules, atbildes tika gaidītas no pasūtītāja, un šķita, ka nevienu būvnieka pusē neuztrauc termiņi. Mēs uzskatām, ka process šādi tika organizēts, jo jau sākotnēji bija plānoti smagi termiņu kavējumi un ierakstīto vēstuļu apritei nepieciešamais laiks tiktu izmantots termiņu kavējumu attaisnošanai.

Vienlaikus RERE nepārtraukti iesniedza kļūdainus darbu veikšanas projektus un kļūdainas detalizācijas. Mums tie kopīgi ar detalizētājiem un darbu veikšanas projektu (DVP) autoriem bija jālabo, bieži arī atkārtoti. Šī nudien atbilst situācijai, kad “redz skabargu otra acī”…

Bezatbildīgs izpildījums
No RERE preses relīzes: ‘’Izpildot būvdarbus saskaņā ar Zaigas Gailes projektētajiem risinājumiem, tika novērota apkārtējo ēku sēšanās. Zaiga Gaile projektā nav veikusi novērtējumu uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.’’

Detalizētāks skaidrojums par ietekmi uz blakus esošajām būvēm lasāms tālāk, bet īsumā varam atbildēt – nebija ņemts vērā vienīgi tas, ka būvnieki neņems vērā projekta prasības, tostarp, ka būvnieki neizraks vecos pamatus, strauji urbs un nekontrolēs vibrācijas pretrunā projekta prasībām. Nebijām rēķinājušies ar tādu bezatbildīgu izpildījumu no būvnieku puses.

No RERE preses relīzes: ‘’Būvnieks pastāvīgi ir demonstrējis savu gatavību sniegt nepieciešamos risinājumus, piesaistot pasaules līmeņa ģeotehnikas ekspertus “Witteveen+Bos” no Nīderlandes.’’

Tā sauktie “pasaules līmeņa eksperti” ir deklarējuši apšaubāmus aprēķina rezultātus, pašus aprēķinus viņi nerāda. Pēdējā tikšanās reizē atkārtoti solīja savus aprēķinus atsūtīt, bet tie vēl arvien nav saņemti. Rodas iespaids, ka konkrētajiem nīderlandiešu ekspertiem mērķis bija piesegt būvnieku kļūdas, nevis noteikt cēloņus un meklēt risinājumu, kā iziet no situācijas pēc būtības.

Būvnieku nīderlandiešu konsultanti visām nedienām ar blakus ēku deformāciju iemeslu ir atraduši projekta prasībā pirms būvdarbu uzsākšanas veikt būvlaukuma planēšanu uz vienas atzīmes. Mums ar viņiem ir izdevies tikties tikai vienu reizi – 16.jūlijā. Viņi skaidro – blakus ēkas nosēdās un saplaisāja tādēļ, ka vienā 10 metru platā zonā tika norakts 1,5m biezs zemes slānis, nevis tehnoloģisku kļūdu vai projekta prasību pārkāpšanas dēļ. Sarunā ar mums viņi atzina, ka par pāļu urbšanu pie veciem neizraktiem pamatiem, kas izrādījās sasaistīti ar kaimiņu ēku pamatiem, viņi neko nezin. Un viņi paliek pie tā, ka paaugstinātas vibrācijas būvdarbu laikā nav bijušas, jo tādas neuzrāda pašu būvnieku organizētā vibrāciju monitoringa atskaites.

Par kaimiņu ēku pamatu stiprināšanu un pāļiem
Būvnieki arvien skaļāk publiskajā telpā izplata paziņojumus, ka kaimiņu ēku bojājumu galvenais cēlonis ir šāds – projektētāji nav novērtējuši kaimiņu ēku tehnisko stāvokli un nav paredzējuši tām pamatu pastiprināšanu. Tie atkal ir meli. Projektētāji savu iespēju robežās ir novērtējuši kaimiņu ēku tehnisko stāvokli. Uz kaimiņu ēku fasādēm ir redzamas dažāda vecuma plaisas, un zem pamatiem ieguļ neblīvas smiltis – ir skaidrs, ka nav pieļaujams rēķināties ar kaimiņu ēku pamatu rezervēm, bet nepieciešami droši risinājumi

Tādēļ projektēšanas laikā tika pieņemts lēmums pagrabu nebūvēt tuvu kaimiņu ēkām – nolēmām samazināt teātrim tik ļoti nepieciešamās pagrabu telpas. Tika izvēlētas ne lētākās, bet drošākās tehnoloģijas. Projektā ir dotas skaidras norādes, brīdinājumi un prasības būvdarbu izpildei, daudzas no tām būvdarbu laikā ir pārkāptas. Piemēram, netika izrakti veci pamati, kas saistās ar blakus ēkām, kā tas ir prasīts projektā. Tas būtiski pastiprināja vibrāciju nodošanu no pāļu urbšanas mašīnas uz blakus ēku, kas netika fiksētas. Planējot būvlaukumu, netika saglabāta zemes nogāze gar blakus mājām atbilstoši projekta prasībām, netika ņemti vērā brīdinājumi par īpašu rūpību kaimiņu ēku tuvumā u.c.

Nav pieļaujams konkrētā būvprojektā paredzēt kaimiņu ēku pamatu pastiprināšanu – tādiem darbiem ir vajadzīgs atsevišķs būvprojekts. Tas saistīts ar īpašumtiesību jautājumu – viens kaimiņš nevar ierosināt pamatu pastiprināšanu otram kaimiņam. Turklāt šādu ēku pamatu pastiprināšana ir ļoti atbildīgs pasākums – nav pieļaujams pastiprināt tikai tās sienas pamatus, gar kurām plānoti būvdarbi. Ja blakus ēkas tiks sasvārstītas ar urbšanas tehnikas vibrācijām, tam var sekot grunts sablīvēšanās zem to pamatiem. Vai arī – ja tiks pazemināts gruntsūdens līmenis zem pamatiem, tas var izsaukt visas ēkas vienmērīgu sēšanos. Ja būs pastiprināta tikai viena siena, tā nesēdīsies un notiks nevienmērīga pamatu sēšanās. Nevienmērīga pamatu sēšanās ir bīstama – ja visu kaimiņu ēku pamati sēžas līdzīgi vienmērīgi, salīdzinoši nelielas deformācijas parasti problēmas neizsauc. Taču, ja notiek nevienmērīga pamatu sēšanās, tas izsauc plaisas sienās, sienu salaidumu vietās, durvju ieķīlēšanos jau pie dažu milimetru deformāciju starpības.

Pašlaik būtu jānoskaidro – vai pāļu urbšanas laikā nav pārkāpta pāļu izbūves tehnoloģija. Šim projektam tika paredzēta maksimāli visdrošākā pāļu izbūves tehnoloģija – urbšana ar tā saucamo dubulto rotoru (double rotary piles). Vispirms apvalkcaurule rotējot tiek iespiesta zemē, aiz tās apvalkcaurules iekšpusē, rotējot pretējā virzienā, seko gliemežurbis, ar ko tiek izgrābta apvalkcaurulē esošā grunts. Šāda urbšana ir degvielas ietilpīga. Tādēļ dažkārt pāļu urbējiem var rasties kārdinājums procesa tehnoloģiskās prasības pārkāpt – vispirms palaist gliemežurbi, kas būtu pieļaujams vienīgi cietos mālos un šeit tādu nav, un ar apvalkcauruli urbties jau izbrīvētā vietā. Minētā secība nav pieļaujama smilšainās gruntīs, kāda ir Lāčplēša ielā 25. Tā var novest pie grunts izgrābšanas vairāk nekā drīkst, veidojot urbumu ar diametru, kas ir lielāks par apvalkcaurules ārējo diametru. Tādā gadījumā grunts pāļu sienas tuvumā tiek neatgriezeniski vājināta – kļūst ievērojami irdenāka nekā līdz šim. Tas izsauc blakus ēku tuvāko pamatu sēšanos. Ir virkne pazīmju, kas rada aizdomas par tieši šādu scenāriju. Ja plānotas papildu ģeotehniskās pārbaudes rezultātā tiek noskaidrots, ka šis ir blakus ēku deformācijas iemesls, ir pamats pastiprināt grunti tieši tajās zonās, kur varēja notikt grunts uzirdināšanās. Tā gan būs grunts labošana tiešā pāļu sienas tuvumā, nevis kaimiņu ēku pamatu stiprināšana.

Galvenā problēma
Lai varētu turpināt darbus, ir jāsaprot patiesie iemesli. Būvnieki tūlīt pēc plaisu konstatēšanas un darbu pārtraukšanas Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) inspektoram un pasūtītājam apgalvoja, ka būvdarbu laikā vibrācijas nav bijušas. No iesniegtajiem datiem bija noprotams, ka būvdarbu laikā vibrācijas nav pārsniegušas pilsētas dabīgo vibrāciju fonu. Vēstulē pasūtītājam un pēc tam arī BVKB viņi rakstīja: “Pāļu urbšanas laikā nav konstatētas īpašas bīstamas vibrācijas, būvuzņēmējs nav saņēmis sūdzības no blakus stāvošajām ēkām.” Visticamāk, domāti blakus ēku iedzīvotāji. Sākumā pat mēs tam noticējām. Vēlāk tika saņemtas ziņas no kaimiņu ēku iedzīvotājiem, ka bija nevis vienkārši paaugstināts vibrāciju fons, bet tādas vibrācijas, kas māju kārtīgi drebināja. Ir fiksētas blakus ēku iedzīvotāju liecības, piemēram, televīzijas sižetā. Šādi tika maldināti gan pasūtītājs un kontrolējošās institūcijas, gan arī pārējie būvniecības dalībnieki. Vēl 16.jūlijā ģenerāluzņēmēja piesaistītais nīderlandiešu speciālists sapulcē apgalvoja, ka par vibrācijām viņam ziņu nav. No tā secinām, ka arī viņš tika maldināts.

Uzdodams jautājums par to, vai ir izrakti vecie pamati pirms betonēšanas, kā tas tika prasīts projektā. Sākotnēji mums tika apgalvots, ka viss ir izraksts. Pēc tam, nedaudz parokot, atklājās vēsturiski pamati, kas cieši piekļaujas blakus ēkām un var tām tieši nodot visas gadījuma vibrācijas. Atklājās, ka uz vēsturiskajiem pamatiem ir uzbetonēta pāļu vadkonstrukcija. Tomēr arī šis fakts ilgi tika noliegts. Visbeidzot, mēģinot parakstīt kopīgu fakta konstatācijas aktu, no RERE darbinieku puses tika pieprasīti vairāki labojumi, piemēram, vārdus ‘’veci pamati“ aizstāt ar ‘’vēsturiska konstrukcija“, (projektā prasīts izrakt “vecus pamatus”, nevis “vēsturiskas konstrukcijas”). ‘’Uzbetonēta vadkonstrukcija“ bija jāaizstāj ar ‘’vienā vietā bija uzbetonēta vadkonstrukcija“. Arī pēc šāda, jau martā parakstīta fakta konstatācijas akta nīderlandiešu pārstāvim nebija ziņu par urbto pamatu vadkonstrukcijas sasaisti ar kaimiņu ēkas pamatiem, to viņš atzina sapulcē 16.jūlijā.

Mūsuprāt, ļaunākais ir tas, ka tika traucēts saprast notikušā cēloņus. Maldināšanas rezultātā var nonākt pie nepareiziem secinājumiem, pieņemt nepareizus un bīstamus lēmumus par turpmāko rīcību. Visbeidzot – mēs redzam, ka publiskajā telpā caur preses relīzēm un paziņojumiem maldināšana turpinās.

Būvinženieris Normunds Tirāns, Dr. sc. ing., pārstāv inženieru grupu Kurbads, JRT rekonstrukcijas projekta būvkonstrukciju sadaļas autorus.