Rones, Brūtes un Silvas noslēpums

Z/s Ceriņi īpašnieks Aldis Kļaviņš un fermas vadītājs Austris Kļaviņš ar jaundzimušu teliņu. Foto — Ieva Salmane
Ieva Alberte
Print Friendly, PDF & Email

Visām Ceriņu govīm ir vārdi, un no viņu piena Igaunijā top siers un piena pulveris. Kļaviņu ģimene sāka ar vienu govi, bet tagad to ir 359 — vairākkārt kronētas par produktīvākajām Latvijā

Jaunais pāris fermas vidū, līgavas plīvuram plīvojot. Tāda bilde redzama Austra Kļaviņa Facebook profilā, tapusi pirms četriem gadiem, kad Austris apprecēja Lāsmu. Austris ir zemnieku saimniecības Ceriņi fermas vadītājs un īpašnieka Alda dēls. Ja arī tādas kāzu bildes nebūtu, vēl citi apstākļi liecina, ka govis šajā saimniecībā uztver nevis par naudas mašīnām, bet gan dzīvām būtnēm. Visiem lopiem ir vārdi. Ieva, Rīga, Parīze un citi. «Lai personiskāk,» saka Austris, kad tiekamies fermā aptuveni četrus kilometrus no Rūjienas. 

Kādai govij ausu krotālijā vīd vārds Vienotība. «Bija arī Saskaņa, taču nomira, vēl telīte būdama, turpat blakus Vienotībai dzīvodama,» atceras Austris. Iespējams, tieši personiskā attieksme ir tā, kāpēc gadiem ilgi Ceriņu govju tesmeņos piens plūst visraženāk Latvijā un saimniecība saņem produktīvākās titulu. Nekur citur pērn nav izdevies izslaukt tik daudz no vienas Holšteinas šķirnes govs: vidēji 15 111  kg piena. Labākās no labākajām ir Rone, Brūte un Silva.

Smalkais smalcinātājs

Jauno saimnieku Austri vēlos intervēt tāpēc, ka viņš 24 gados izvēlējās turpināt ģimenes biznesu un fermu vada nu jau piekto gadu. Daudz lasa par pienkopību pasaulē un bijis pieredzes apmaiņā Amerikā. «Mēs neesam liela saimniecība,» saka Austris, salīdzinot Ceriņus ar citām Latvijas fermām. Arī Vidzemē neesot lielākie, bet tieši viņu govīm ir labākie izslaukuma dati valstī. 

Kā to panākt? «Tie ir ļoti, ļoti daudzi faktori,» saka Austris. Piemēram, ģenētika nosaka ganāmpulka potenciālu: kāda būs auglība, izturība pret slimībām, kuņģa ietilpība. Ceriņos lielākoties ir Holšteinas melnraibās. Taču svarīga ir prasme ar šo ģenētisko potenciālu efektīvi strādāt un nodrošināt ar vajadzīgo. «Gaiss, ūdens, barība, guļvietas, personāls, iekārtas un vēl ļoti daudz kas,» Austris uzskaita. Nesen viņi iegādājušies pašgājēju smalcinātāju, par kādu sapņots gadiem: tas spēj kvalitatīvi sasmalcināt rupjo lopbarību — zāli, kukurūzu, miežu zaļo masu. Tas ir liels palīgs barības sagatavošanā. Rupjo lopbarību audzē Ceriņos, miltus un citas piedevas iepērk.

Kamēr runājam, Austris pamanījis kādas teles uzvedību. Atver telefonā lietotni, pieraksta vārdu un numuru, lai zinātu, kura izrādījusi vēlmi tapt par mammu. Lietotnē ievadītos datus viņš pārsūta uz datoru, kur glabājas arī katra dzīvnieka piena un asins analīžu dati. Tām govīm, kuras jau slaucamas, uzvedību vērot nevajag, jo hormonālais līmenis parādās piena analīzēs. Tās ik dienu apstrādā speciāla piena laboratorijas programma, kas pārvalda govju veselību, izslaukumu un barošanu.

Protams, svarīgi ir govju dzīves apstākļi. Komforta temperatūra govīm esot no -5 līdz +15 grādiem. Ja ziemā ir vēss, iespējams aizvilkt aizkarus un aiztaisīt vārtus. Pie fermas griestiem ir piestiprinātas ūdens sprauslas, kas karstā laikā izsmidzina ūdeni, savukārt ventilatori govis atdzesē nožāvējot. Apgaismojums ar LED spuldzēm tiek vadīts automātiski atbilstoši dienas, vakara un nakts režīmiem. Guļvietas ir iekārtotas kā pludmalē — smiltīs, jo tās nesablīvējas un tajās nevairojas baktērijas. Salmi kā pakaiši ir tikai vietā, kur govis atnesas jeb dzemdē.

Pērn rudenī fermā finišēja lielās pārvērtības — piektā modernizācijas kārta. Pirmajās divās tika uzbūvētas novietnes pa 120 govīm katrā, trešajā — novietne teļiem, ceturtajā — slaukšanas zāle. Pērn pabeidza lielāko fermu — 200 govīm. Vietas ir daudz, lai govīm būtu iespēja izstaigāties. Kopš 2014. gada pavasara darbojas arī moderna slaukšanas sistēma ar piena uzglabāšanas telpām: katrā no etapiem ap 60% bija Eiropas Savienības fondu finansējums. Austris aizved parādīt slaukšanas telpu, pie kuras govis drūzmējas barā. Pašas zina, kad jāiet. «Govs ir rutīnas dzīvnieks. Ja slaukšana aizkavēsies par pusstundu, te būs skaļi,» smaida Austris. Pirms viss piens pa caurulēm dodas glabāties cisternās, tas izplūst cauri mazai metāla kastītei, kura izdara lielo dzesēšanas darbu.

Cilvēka klātbūtne fermā tiek nodrošināta diennakti. Pa dienu, protams, ir vairāk darbinieku nekā naktī. Dienā Ceriņos izslauc 15 tonnas piena. Vecākā piena devēja ir 11 gadus vecā Zvārta, kurai ir devītā laktācija. Jaunā maiņa jau gatavojas, jo fermā ir 297 teles. Plānots, ka 2020. gadā varētu sasniegt 400 slaucamu govju ganāmpulku. Apjoms, kādam modernizētas visas trīs fermas ēkas, ir 400 liellopu.

Daļu govju apsēklo kaimiņu piena lopkopības saimniecības Tiltgaļi saimniece, daļu Austris pats, jo pērn rudenī ieguva vajadzīgo sertifikātu un līdz šim apsēklojis aptuveni 300 liellopu. Kopš dzimšanas teļi dzīvo atsevišķi no govīm — katrs savā boksā jeb plastmasas nojumē ar nelielu laukumiņu pastaigai. Ja teļš salīst, to ieliek speciālā žāvēšanas iekārtā, kas no apakšas pūš siltu gaisu.

Pieredze Amerikā

Govis fermā ir draudzīgas. Austris skaidro — tas tāpēc, ka neviens viņām pāri nedara. «Komanda mums ir laba. Lai strādātu pie govīm, cilvēkam jābūt mierīgam. Stresainu govis nevar izturēt, un otrādi — stresains neizturēs govis. Mums bijuši darbinieki, kuri deva pretī, kad govs kāju pacilāja. Tādiem te nav vietas. Atliek kolektīvā tādam būt kaut vienam, iebiedēs visas govis,» saka Austris. Darbā nav vietas arī alkoholam. Pēdējoreiz fermā iereibis cilvēks uz slaukšanu atnācis pirms pāris gadiem — tēvs pie govīm nelaida, lika viņam tīrīt fermu. Darbinieks no ģimenes ārsta dabūja slimības lapu ar atpakaļejošu datumu. Drīz vien viņu tāpat atlaida. 

«Mums netrūkst strādāt gribētāju. Nesen ieliku feisbukā sludinājumu, ka meklējam slaucēju, atsaucība bija liela. Laikam tāpēc, ka alga tūkstotis,» saka Austris. Daudzi atsijājas, jo pie slaukšanas vajag mierīgu un precīzu cilvēku, kurš spēj uzklausīt norādījumus, nevis uzskata, ka zina labāk, jo visu mūžu taču kolhozā strādājis. Labāk pieņemt jaunu cilvēku un apmācīt. Nianšu ir daudz: ja nepareizi noslauka tesmeni pirms slaukšanas, govs var nedot pienu: izdalās adrenalīns, kas bloķē oksitocīnu — hormonu, kas liek pienam plūst.

Agrāk Ceriņu vietā bija kolhoza fermas. Netālu no tām ir pašas Ceriņu mājas — tā 1992. gadā tika nosaukta zemnieku saimniecība. Māju Kļaviņi nopirka 1990. gada 22. maijā, kas ir ģimenes dzimšanas diena, bet ievācās Ziemassvētkos, kad Austrim bija 11 mēneši.

Govis Kļaviņi turēja jau pirms tam. Viss sākās ar sievas Leldes mammas govi, kuru viņa atdeva ar tekstu: «Te jums govs.» Kļaviņi arī slauca un pārdeva pienu, liekot uz steķa kannu, kur to savāca piena mašīna. Vēlāk nopirka teles, saime auga, un vajadzēja vairāk vietas.

Kad fermā parādās Austra tēvs Aldis, jautāju viņam, kāpēc patīk darboties tieši ar piena lopkopību. «Neesmu jau teicis, ka patīk, bet neteikšu arī, ka nepatīk,» viņš smejas. Pēc izglītības Aldis ir automehāniķis inženieris, taču pamazām piena lopkopība iepatikusies. «Ar katru dzīvnieku ir daudz darba. Nevaru iedomāties, kā mēs būtu attīstījušies, ja nebūtu uzticama cilvēka, kas satur to kopā, — sievas, kuras rokās ir dokumentācija un finanses,» saka Aldis. Jaunākais dēls darbojas Ceriņu birojā ar menedžmentu. Vecākajam ir savs celtniecības uzņēmums, bet meita dzīvo ārzemēs.

Vaicāti, kas noteicis to, ka ferma ir tāda kā patlaban un izslaukums tik augsts, Kļaviņi katrs min savus iemeslus. Austris stāsta, ka jebkuru biznesu virza personība, taču neviens bizness nevar pastāvēt bez partneriem. «Mums tie ir stabili. Nemeklējam lētākos, strādājam ar tiem, ar kuriem jau izveidojušās ilgtermiņa attiecības.» Aldis turpina: «Kad sākām, pieejamā informācija bija cita. Tagad tās ir daudz un ne visai var ticēt. Svarīgi atrast vajadzīgo un piemeklēt atbilstošākos risinājumus. Mums tas izdevies.» 

Ir atrasts veids, kā nodrošināt ar vajadzīgo — zemi, darbiniekiem un finansēm —, kredīta formā. Spēju sastrādāties ar banku Austris min kā ļoti būtisku, jo tā atvieglo dzīvi — pirms dot naudu, banka rūpīgi aprēķina, vai tas nebūs riskanti. «Izdzīvo tas, kurš runā ar banku, nevis iebāž galvu smiltīs. Par visām problēmām ir jārunā laikus,» Austris pastāsta, ka 1998. gadā fermas rekonstrukcijas laikā ticis nesamērīgi daudz ieguldīts no apgrozāmajiem līdzekļiem, bet saimniecību izglābusi tieši bankas atsaucība.

Piens uz Igauniju

Austris pabijis pieredzes apmaiņā Amerikā un raudzījies uz lielajām fermām, domādams — jā, tā gribētos, taču Eiropā nevarot īstenot to, ko Amerikā. Latvijā vienkārši nav vietas 36 000 govju fermai, kurā strādā 200 cilvēku. Kopumā pasaulē ir tendence fermām kļūt lielākām, jo tā ir vieglāk menedžēt darbus. Ceriņos lēmumus Aldis un Austris pieņem kopā. Par katru govi tie ir operatīvi, taču arī stratēģiskie — lēni un pārdomāti. 

«Grūtākie brīži? Kad veterinārārsts nesaprot, vai dzīvnieku vajag ārstēt vai nevajag. Nevis, kā ārstēt, bet — vai ārstēt,» saka Aldis. Viss gan tiek darīts, lai nenonāktu līdz slimošanai, jo tas samazina produktivitāti. Medikamentus nākas pielietot maz, jo profilaktiski stiprina ar vitamīniem un minerālvielām.

Austris jau bērnībā ganīja govis un baroja teliņus. Skolā viņam labi padevās matemātika, tāpēc apsvēra domu par aeronautikas studijām. Tomēr nolēma strādāt saimniecībā un nenožēlo, jo gūst prieku, kad īstenots kāds projekts, piemēram, uzbūvēta moderna slauktuve vai nopirkts smalcinātājs. Neieslīgt rutīnā palīdz nospraustie mērķi un arī tas, ka ikdiena ir ļoti dažāda. «Man patīk iekāpt traktorā, iekraut zāli, pieņemt dzemdības. Nav nevienas vienādas dienas!» saka Austris.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Austri dzen uz priekšu skaitļi — ražība, peļņa, darbinieku vidējās algas —, un tas paceļ pašapziņu. Visos skaitļos vēlas redzēt progresu un sacensties gan ar saviem rezultātiem, gan apkārtējo saimniecību.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Nesamērīga apgrozāmo līdzekļu investēšana attīstībā 1998. gadā, kas saimniecību gandrīz noveda līdz bankrotam.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Nesvārstīties un katru gadu nemainīt darbības stratēģiju, bet pieslīpēt esošo, jo tikai stabils virziens rada stabilus rezultātus. Sadalot uzmanību uz dažādiem darbības virzieniem, nebūsi labākais nevienā.

Saimniecībā ir 359 govis, 297 teles un septiņi vērši.
Foto — Ieva Salmane

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu