Rones, Brūtes un Silvas noslēpums • IR.lv

Rones, Brūtes un Silvas noslēpums

Z/s Ceriņi īpašnieks Aldis Kļaviņš un fermas vadītājs Austris Kļaviņš ar jaundzimušu teliņu. Foto — Ieva Salmane
Ieva Alberte

Visām Ceriņu govīm ir vārdi, un no viņu piena Igaunijā top siers un piena pulveris. Kļaviņu ģimene sāka ar vienu govi, bet tagad to ir 359 — vairākkārt kronētas par produktīvākajām Latvijā

Jaunais pāris fermas vidū, līgavas plīvuram plīvojot. Tāda bilde redzama Austra Kļaviņa Facebook profilā, tapusi pirms četriem gadiem, kad Austris apprecēja Lāsmu. Austris ir zemnieku saimniecības Ceriņi fermas vadītājs un īpašnieka Alda dēls. Ja arī tādas kāzu bildes nebūtu, vēl citi apstākļi liecina, ka govis šajā saimniecībā uztver nevis par naudas mašīnām, bet gan dzīvām būtnēm. Visiem lopiem ir vārdi. Ieva, Rīga, Parīze un citi. «Lai personiskāk,» saka Austris, kad tiekamies fermā aptuveni četrus kilometrus no Rūjienas. 

Kādai govij ausu krotālijā vīd vārds Vienotība. «Bija arī Saskaņa, taču nomira, vēl telīte būdama, turpat blakus Vienotībai dzīvodama,» atceras Austris. Iespējams, tieši personiskā attieksme ir tā, kāpēc gadiem ilgi Ceriņu govju tesmeņos piens plūst visraženāk Latvijā un saimniecība saņem produktīvākās titulu. Nekur citur pērn nav izdevies izslaukt tik daudz no vienas Holšteinas šķirnes govs: vidēji 15 111  kg piena. Labākās no labākajām ir Rone, Brūte un Silva.

Smalkais smalcinātājs

Jauno saimnieku Austri vēlos intervēt tāpēc, ka viņš 24 gados izvēlējās turpināt ģimenes biznesu un fermu vada nu jau piekto gadu. Daudz lasa par pienkopību pasaulē un bijis pieredzes apmaiņā Amerikā. «Mēs neesam liela saimniecība,» saka Austris, salīdzinot Ceriņus ar citām Latvijas fermām. Arī Vidzemē neesot lielākie, bet tieši viņu govīm ir labākie izslaukuma dati valstī. 

Kā to panākt? «Tie ir ļoti, ļoti daudzi faktori,» saka Austris. Piemēram, ģenētika nosaka ganāmpulka potenciālu: kāda būs auglība, izturība pret slimībām, kuņģa ietilpība. Ceriņos lielākoties ir Holšteinas melnraibās. Taču svarīga ir prasme ar šo ģenētisko potenciālu efektīvi strādāt un nodrošināt ar vajadzīgo. «Gaiss, ūdens, barība, guļvietas, personāls, iekārtas un vēl ļoti daudz kas,» Austris uzskaita. Nesen viņi iegādājušies pašgājēju smalcinātāju, par kādu sapņots gadiem: tas spēj kvalitatīvi sasmalcināt rupjo lopbarību — zāli, kukurūzu, miežu zaļo masu. Tas ir liels palīgs barības sagatavošanā. Rupjo lopbarību audzē Ceriņos, miltus un citas piedevas iepērk.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu