Skolotājs Aldis Lauzis: Valodu vajag mācīt kā praktisko loģiku 2

Aldis Lauzis. Foto: Lauris Aizupietis
Print Friendly, PDF & Email

Angļu «drona» latviskošanai viņš piedāvājis lietot «lidrobotu», arī «lidene», «lidnis», «skrūvspārnis», «trans», «dūcenis». Savukārt angļu park & ride latviskošanai viņš ieteicis «stadula», kā reiz sauca zirgu un pajūgu novietni. «Tviterī šis vārds dažiem ļoti patika, bet komisija to nepieņēma,» intervijā žurnālam Ir saka latviešu valodas skolotājs Aldis Lauzis, kurš kļuvis populārs ar valodas konsultācijām tviterī. Pirms nedēļas Lauzis atzīmēja 80. dzimšanas dienu.

Viņa pūrā ir arī vairāki jau iedzīvojušies jaunvārdi – Lauzis pirmais sāka lietot vārdu «dzīvotne», viņš ieviesis svešvārdu «efektivizēt» — «efektivitātes paaugstināšanas» vietā, savukārt vārdu salikuma «izšķiršanas spēja» vietā viņš ieteicis «izšķirtspēja». Alda Lauža jaunvārdi ir arī «tautskaite» un «rīcībpolitika».

Intervijā žurnālam Ir Lauzis teic, ka vispārējā aina latviešu rakstu valodā tomēr neiepriecina. Sevišķi viņu apbēdina neprasme latviski veidot sintaktiski sarežģītus tekstus.

Viņš arī atzīst, ka nelieto saīsinājumus un tagad populārās emocijzīmes sociālajos tīklos – «lielākā nelaime — šādi saīsinājumi pieradina nevīžīgi izturēties pret sintaksi, jo saīsinājumus visos locījumos rakstām vienādi. Tā rodas ne visai labi saprotami teksti».

Vaicāts, kā vajadzētu mācīt latviešu valodu skolā, Lauzis atbild, ka ar pamatskolā iegūtajām zināšanām vajadzētu pietikt, lai vēlāk cilvēks varētu sakarīgi uzrakstīt paziņojumu presei. «Manuprāt, pareiza ir arī funkcionālā pieeja. (..) Esmu teicis, ka valodu vajag mācīt kā praktisko loģiku. Tas varbūt ir mazliet pārspīlēti, tomēr aptuveni izsaka funkcionālās pieejas būtību,» teic Lauzis.

Ja esat žurnāla Ir abonents, visu interviju lasiet šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Komentāri (2)

Drosma 18.07.2019. 16.34

vai nav tā – naivi tomēr?
Kas tad to valodu runās, ja izmirstam?
Francūži vismaz iebraucējiem ir piespieduši runāt franciski, bet mēs – ja tik nenormāli sevi necienam, noniecinam, ka pat te dzimušie krievi negrasās mācīties latviešu valodu – kas tad runās latviski , kad mūsu vairs nebūs ?

Pavļuts – tas no Attīstībai /PAR -brēca kā briedis riesta laikā, ka mums jāizrāda sapratne un lojalitāte ebreju kopienai Latvijā.
Bet – aiziejiet uz ebreju skolu Rīgā – to, kura uz Klusās ielas – cik skolotāji tur runā latviski, par bērniem nemaz nerunājot …. mums – latviešiem visu laiku pieprasa, prasa, mūs par visu kaunina – bet kā pret mums?

Vispār pat lasīt negribas – gandrīz tas pats, kas nelaiķim dzeju skaitīt – SKAISTA VALODA ….

Un tā NA kultivētā un padziļinātā aiza starp sabiedrību – to lumpenizēto un inteliģenci – ai nu labi
šodien gaudot pietiks – kā ir tā jādzīvo

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sogad-pirmaja-puse-iedzivotaju-skaits-latvija-sarucis-straujak.a326051/

0
0
Atbildēt

1

    J.šveiks > Drosma 23.07.2019. 21.05

    mīļā piespiest runāt valsts valodā var tikai lielvalstis , Francija pat neatzīzst nedz vācu nedz angļu mēli ,kad es būdams ASV bodē uzsāku sarunu vācu valodā , mani noturēja par jocīgo , atbildi pat uz paldies nesaņēmu , toties Vācijā , sevišķi Bavārijā , izrādīja lielu interesi no kurienes esmu te ieradies , protams Latviju viņi nezināja , bet Rīgu gan. Amerikā bija vēl interesantāk , kad nacionālā parka reindžers iebraucot izdzirdēja mūsu valodu , pavaicāja no kurienes esam , teicām Eiropa Latvija , viņam bilde bija tumša , man iešāvās prātā , pateikt no kurienes un kas ir Porzingis , ar to pietika , viņam tūlīt viss bija skaidrs , izrādījās Kniks fans. tā lūk ar tām valodām pasaulē . Mums cīnīties ar krievvalodīgajiem nāksies ļoti ilgi. Jaunie saprot ļoti labi bet nerunā . vēl pāris paaudzes, ja izglītības reforma tiks tendēta tikai uz izglītību valsts valodā , ceru ka būs pārmaiņas ,

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu