Eduards Vilks un Elīna Cēsniece ir tik ļoti pārliecināti par smiltsērkšķu ogu produktu vērtīgumu, ka izveidojuši vienu no lielākajiem smiltsērkšķu dārziem Zemgalē

Jūlija spožās saules stari pielējuši Zeltleju dārzu ar saulainu gaismu. Pagaidām, kamēr nav sācies ražas novākšanas laiks, te Platones pagasta 24 hektāru platībā valda pastorāla laimība — ogas briest, starp kokiem ziedošajiem pelašķiem un citām pļavas puķēm sisina, zum un lidinās kukaiņi, bērzu birzī kaļ dzenis. 

Elīna un Eduards šo dārzu izveidoja tikai pirms četriem gadiem uz zemes, kur saimniekots jau no 1857. gada. No pirmās saimniecības Platkāji līdz mūsdienām saglabājies tikai pagrabs, ko Eduards ir atjaunojis un ierīkojis tajā eļļas spiedi. Jau stādot kokus, saimniekiem bija skaidrs, ka viņu produkcija būs nevis smiltsērkšķu ogas, bet no tām iegūtā eļļa un sula, arī pulveris. Šiem produktiem viņi izveidoja zīmolu Zelt, kas vēsta par uzņēmuma galveno mērķi — zelt un plaukt.

Dārzs visveselīgākajām ogām

Eduards un Elīna ir tērvetnieki, kas 2015. gadā zemi Platones pagastā, dažus kilometrus no Jelgavas, nopirka ar skaidru mērķi iekopt tajā smiltsērkšķu dārzu. Viņi pat nelūkojās pēc zemes Tērvetes novadā — tā, pēc Elīnas vārdiem, ir graudu klēts. To Elīna saka ar agronomes pārliecību, jo pati piecus gadus ir nostrādājusi vienā no lielākajām zemnieku saimniecībām Zemgalē, kas specializējas graudkopībā.

Smiltsērkšķu dārzu viņi nolēma ierīkot, izlasot kādu rakstu, kas viņus abus pilnīgi pārliecināja — no visiem Latvijas augļiem smiltsērkšķu ogas ir visveselīgākās. Tajās ir 14 vitamīni, 18 aminoskābes, 11 minerālvielas un vēl provitamīni (vielas, kas organismā pārveidojas par vitamīniem), karotinoīdi un lipīdi. Zelta ogas! Jau nākamajā rītā viņi sameklēja Andreju Brūveli no Latvijas Smiltsērkšķu apvienības, lai konsultētos par koku šķirņu izvēli un audzēšanu. Abi bija droši, ka no tik vērtīgajām ogām būs jāspiež eļļa, jo tajā visaugstākajā koncentrācijā saglabājas visa dabas bagātība. Lai sāktu smiltsērkšķu biznesu, pāris izstrādāja biznesa plānu.  

Bet, lai sāktu ražot smiltsērkšķu produktus, vispirms jāsagaida pirmā raža. Tā ienākas tikai trīs četrus gadus pēc koku iestādīšanas. Tāpēc Elīna līdz pat šī gada sākumam strādāja algotu darbu zemnieku saimniecībā, bet Eduards vēl joprojām apvieno divus darbus — Zeltlejās un paša izveidotajā metālapstrādes uzņēmumā. Pērn dārzs deva pirmo «starpražu», bet pirmā lielā komercraža gaidāma tieši šovasar.

Pie ogām caur ērkšķiem

Pirmos 15 tūkstošus stādu Zeltlejās iestādīja 2016. gadā. Andrejs Brūvelis ieteica šķirni, kuras ogās eļļa ir īpaši augstā koncentrācijā — tā ir Tatjana. Bet tās apputeksnēšanai vislabākā šķirne esot Lords. Tā nu dārzā uz katrām astoņām Tatjanām ir viens Lords. Pērn pāris iestādīja smiltsērkšķu kokus vēl 14 hektāros zemes, un tagad tie zeļ kopumā 24 hektārus lielā platībā.

Pērn pirmajā ražā, ko sauc par starpražu, Zeltlejas ievāca 10 tonnas ogas. «Tas nav daudz, godīgi sakot — maz. Šogad gaidām trīs četras reizes vairāk,» saka Eduards. 

Lai gan pērn raža nebija liela, gandrīz mēnesi smiltsērkšķu dārzā strādāja kopumā ap 80 sezonas lauksaimniecības strādnieku. Ogas nobriest ātri, tāpēc, lai tās neietu zudībā, ražas novākšana var ilgt tikai pārdesmit, labākajā gadījumā 30 dienas. Vākt ogas ar rokām ir grūti — koku ērkšķi savaino rokas līdz asinīm. «Bija cilvēki, kuriem pietika ar desmit minūtēm, lai saprastu — nē, šo darbiņu viņi nedarīs. Vismotivētākie bija jaunieši, kuri izturēja no ražas novākšanas sākuma līdz pat beigām,» stāsta Elīna. Lai pasargātu rokas no ērkšķiem, strādnieki strādāja lateksa cimdos.

Šogad, kad raža paredzama daudzkārt lielāka, Eduards iecerējis divas novākšanas metodes — nolasīt ogas ar rokām un griezt ražojošos zarus. «Zari, uz kuriem bijušas ogas, vairs nekad neražo. Nekad! Tāpēc katram kokam pienāks laiks, kad mēs ražojušos zarus griezīsim nost,» paskaidro Eduards. Griezt visus zarus nost nav iespējams vienkārša iemesla dēļ — katram kokam vajadzīga lapotne gaismas un barības vielu uzņemšanai.

Jautāti, kā ogas izmantoja, Eduards un Elīna atbild vienā vārdā: «Eksperimentējām!» Kā ārpakalpojumu izmantojot cita Jelgavas novada uzņēmuma sulu spiedes, no ogām iegūta sula. Spiedpaliekas izkaltētas, lai Eduards no tām izspiestu eļļu. No ogām izspiest eļļu nav iespējams, tikai no kaltētām. Katrā izkaltētā ogas spiedpaliekā ir 5—10% eļļas. To Bauskas uzņēmums Gusto Kosmētika izmanto dabīgās kosmētikas ražošanai. Sadarbībā ar šī uzņēmuma tehnologiem Elīna radījusi pirmos skaistumkopšanas produktus ar zīmolu Zelt: roku krēmu, sejas fluīdu ar hialuronskābi, ziepes bez krāsvielām un smaržvielām, kā arī smiltsērkšķu un alvejas želeju, kas noder saules apdedzinātas ādas dziedināšanai un mazina kukaiņu kodumu radītu pampumu un niezi. 

Daļa spiedpalieku pārstrādātas arī pulverī, ko izmantot kulinārijā. Sadarbībā ar pavāriem Elīna izstrādā receptes, kurās viena no sastāvdaļām ir šāds pulveris. Smiltsērkšķu sulu, eļļu un pulveri Eduards un Elīna apņēmušies reģistrēt kā uztura bagātinātājus. Tādi izplatāmi ne tikai ar veikalu, bet arī ar aptieku starpniecību. Par visvērtīgāko no visa saražotā Elīna un Eduards uzskata simtprocentīgo eļļu. «Pētot piedāvājumu, atklājām, ka Latvijā nopērkama smiltsērkšķu eļļa, kas sajaukta ar citu eļļu. Ļoti labi, bet mēs gribam piedāvāt simtprocentīgu produktu. Mūsu eļļas pircēji paši var noteikt lietošanas veidu: kulinārijā, ārstniecībā vai skaistumkopšanā,» skaidro Elīna. Taču, lietojot smiltsērkšķu eļļu, jāievēro ieteicamā dienas deva, kas ir daži pilieni. Šajā eļļā lielā koncentrācijā ir A vitamīns, kas pārdozējot var būt kaitīgs.

«Tagad aldari mēģina radīt smiltsērkšķu alu, meklējam arī vīndari,» saka Eduards. Elīna skaidro — kopš Zeltlejas uzņem tūristus, viņi abi ir sapratuši, ka vajadzīgs daudzveidīgs piedāvājums un arvien kaut kas jauns un interesants.

Pārdodot pirmos Zelt produktus gan pašmāju, gan starptautiskos virtuālajos veikalos, Elīna pagaidām nav nonākusi pie skaidras atbildes, kurš no tiem ir komerciāli visizdevīgākais. Vienlīdz daudz pērkot gan sulu, gan eļļu un pulveri, gan skaistumkopšanas līdzekļus. Eduards saka — pie secinājumiem, kurš pārstrādes veids un produkts ir visienesīgākais, varēs nonākt tikai pēc 3—5 gadiem.

Cels Smiltsērkšķu māju

Eduards un Elīna tikai meklē ceļus, pa kuriem nogādāt pirmos Zelt smiltsērkšķu produktus līdz pircējiem. No kā Zeltlejām peļņa? Zinot, ka smiltsērkšķu biznesa sākšanai būs vajadzīgi vairāki gadi, abi astoņos hektāros audzē ķiplokus, bet siltumnīcās — zemenes. Šogad Zeltlejas zemenes sāka tirgot jau maija vidū. Tas arī ir nelielās peļņas avots. Pērn piedzīvotā sausuma dēļ ieņēmumi bija mazāki nekā 2017. gadā.

«Bet mēs nekādi nevarētu konkurēt ar lielajiem zemeņu audzētājiem. Nolasījām tonnu zemeņu, kas ir nieks salīdzinājumā ar 25 tonnām ražas lielajos zemeņu dārzos,» saka Elīna. Zemenes viņa audzē bioloģiski, un, jautāta, vai ir pietiekami daudz pircēju, kas to novērtē, pārliecinoši saka: «Jā!»

Tomēr, vai nokārtot bioloģiskās saimniecības ražošanas sertifikāciju, pāris vēl nav pārliecināts. Nelieto ne pesticīdus, ne insekticīdus, bet nesteidzas. Latvijā dzīvo smiltsērkšķu raibspārnmuša, kas iedēj ogās kāpurus. Tie izēd ogas, tās sačervelējas un sabrūnē. Mušu kāpuri var sabojāt līdz pat 90% ražas. Valsts augu aizsardzības dienestā pašlaik tiekot pārbaudīta kāda bioloģiska preparāta efektivitāte cīņā ar šo kaitēkli. Ja tā būs pierādīta, Zeltlejas kļūs par bioloģisko saimniecība. Ja ne — Eduards nevēlas riskēt zaudēt visu dārzu.

Pāris apņēmies meklēt eksporta iespējas, tomēr grib, lai lielākā daļa Zelt produkcijas paliek Latvijā. Jo ir ļoti pārliecināti par ogu vērtīgumu. Ceļojot Eduards un Elīna labprāt iegriežas vīna darītavās, kur, kā likums, ir īpaši ierīkota vieta apmeklētāju uzņemšanai, vīna degustācijai un svētkiem. Pagaidām Elīna tūristus uzņem bērzu birzī, kas atrodas pie smiltsērkšķu dārza, bet rudenī Eduards plāno sākt celt Smiltsērkšķu māju. Kad stiklotā ēka, aiz kuras sienām varēs vērot gadalaiku maiņu dārzā, nākamgad būs pabeigta, tajā būšot semināru zāle, virtuve meistardarbnīcām un telpa tūristu uzņemšanai.

Bet pirmos smiltsērkšķu dārza svētkus Eduards un Elīna rīkos jau šogad 17. augustā, tajos Andrejs Brūvelis stāstīs par smiltsērkšķu audzēšanu, uztura speciāliste Lolita Neimane — par vērtīgāko Latvijas produktos, bet pavārs Ingmārs Ladigs — kā tos likt lietā gatavojot. Tā Elīna un Eduards grib popularizēt smiltsērkšķu ogas un visu, ko vien no tām var iegūt. «Katrā dārzā vajadzētu būt pa diviem smiltsērkšķu kokiem,» pārliecināts ir Eduards.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Neatkarības un pašnoteikšanās sajūta, kā arī paveiktā pozitīvais efekts uz sabiedrību un iesaistītajiem, to novērtējums un cieņa,» saka Eduards. Elīnu gandarī pilnveidošanās un iespēja piedzīvot, kā īstenojas ideja.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Eduards un Elīna stāsta, ka ir daudz mazu kļūdu, no kurām abi mācījušies. Nevienu neizceļ kā īpaši sāpīgu.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Pašlaik ir tik daudz iespēju un dažādu atbalsta programmu uzņēmējdarbības sākšanai — ja ir kaut vismazākā vēlme, jāmetas iekšā. Grēks to neizmantot,» saka Eduards, piebilstot, ka arī Zeltlejas izmantoja gan Lauku atbalsta dienesta programmas, gan ņēma Altum aizdevumu. Elīnas ieteikums ir nebaidīties uzrunāt cilvēkus sadarbībai. Lielākoties cilvēki atsaucas.