Nav pamata apgalvot, ka juriskonsulta profesija nav nepieciešama

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Dana Rone
Print Friendly, PDF & Email

2021. gadā visi topošie juristi, neatkarīgi no izvēlētās augstskolas, pirmo reizi kārtos vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu. Tie būs studenti, kuri sākuši studijas 2019. gada rudenī. Lai gan valda liela neziņa par to, kā eksāmens izpaudīsies, tam noteikti nevajadzētu atturēt jauniešus izvēlēties jurista profesiju. Studentiem, kuri ir atbildīgi apmeklējuši nodarbības un mācījušies, nebūs pamata satraukumam.

Nav nepārvarams šķērslis

Šāda vienotā eksāmena izveide ir saprotama, jo Latvijā ir jānodrošinās, lai nebūtu vājas augstākās izglītības iestādes, kas sagatavotu nekonkurētspējīgus juridisko profesiju pārstāvjus. Turklāt eksāmena mērķis ir pārliecināties par studenta zināšanām visās juridiskajās jomās, ne tikai izvēlētā noslēguma darba tēmā.

Augstskolām, kurām ir labi izstrādāti un pārdomāti studiju kursi un profesionāli pasniedzēji, nav pamata satraukumam. Arī studentiem un studētgribētājiem vēlētos atgādināt, ka viss būs atkarīgs no katra paša – cik daudz laika tiks veltīts mācībām u.tml.

Eksāmens būs kā siets, caur kuru tiks atsijāta vājākā daļa no topošajiem juristiem. Līdzīga situācija ir arī ar konkurenci darba tirgū – savā profesionālajā karjerā nekad neesmu izjutusi juristu pārprodukciju. Spēcīgākie vienmēr atrod savu nišu – tā ir ikvienā profesijā. Turklāt, neraugoties uz izvēlēto profesiju, juridiskās zināšanas noder visu mūžu. Tās nepieciešamas arī ekonomistiem, uzņēmējiem un citu jomu pārstāvjiem, jo ir būtiski zināt savas tiesības, pienākumus un apzināties savas rīcības sekas. Cilvēks ar labām juridiskajām zināšanām spēs aizsargāt ne tikai savas, bet arī sava biznesa intereses, turklāt jaudīgāk orientēsies sabiedriskajos un politiskajos notikumos valstī.

Prestiža un nozīmīga profesija

Jurists ir viena no prestižākajām profesijām pasaulē, līdzās ārstiem un arhitektiem veidojot profesiju TOP3, turklāt profesionāli un kvalificēti šīs jomas pārstāvji saņem arī konkurētspējīgu atalgojumu. Kā tiesu varai piederīgas profesijas pārstāve varu teikt, ka Latvija ir valsts, kas jau vēsturiski var lepoties ar spēcīgiem juristiem, kas ieņēmuši ļoti augstus amatus. Pirmajiem Latvijas prezidentiem Jānim Čakstem, Gustavam Zemgalam un Albertam Kviesim bija juridiskā izglītība, arī Valsts prezidents Egils Levits ir šīs profesijas pārstāvis ar lielu starptautisko pieredzi. Arī Rainis savulaik studējis jurisprudenci un strādājis par jurista palīgu Viļņā un Jelgavā. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka latvieši pāri laikiem bijuši spēcīgi juristi.

Runājot par juridiskajām profesijām, noteikti jāpiemin arī juriskonsults, ap kuru patlaban virmo dažādas puspatiesības un neskaidrības. Medijos izskanējusi informācija, ka tiek plānots likvidēt profesionālās bakalaura studiju programmas, kuru beidzējiem piešķir juriskonsulta kvalifikāciju.

Gribētu kliedēt mītus, atgādinot, ka juriskonsulta profesija joprojām atrodas Profesiju klasifikatorā ar kodu 2619 01. Kā publiskā sektora iestādēs (piemēram, ministrijās, pašvaldību domēs, Valsts ieņēmumu dienestā), tā privātos uzņēmumos patlaban veiksmīgi strādā juriskonsulti un pastāvīgi tiek izsludinātas jaunas vakances uz juriskonsulta amata vietu.

Juriskonsulti Latvijā ir nepieciešami, un viedoklis, ka šī profesija būtu lieka, netiek balstīts uz pierādījumiem. Juriskonsulti ir Juridisko fakultāšu absolventi, kas ieguvuši gan teorētiskas zināšanas, gan arī spēcīgu prakses bāzi, sagatavojoties juriskonsulta darbam un papildus studijām izejot arī praksi.

 

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes docētāja, zvērināta advokāte

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu