fbpx

Ir daudz dziļāki un nozīmīgāki jautājumi, ko mediji Latvijā nepilda 13

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Skaidrīte Lasmane. Foto: Zane Bitere, LETA
Sigita Roķe
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas Universitātes emeritētā profesore, vadošā ētikas jautājumu pētniece Skaidrīte Lasmane ir Latvijas Žurnālistu asociācijas izvirzītā Mediju ētikas padomes locekle. Skaidrīte Lasmane profesionālo mūžu ir veltījusi ētikas pētījumiem, tai skaitā komunikācijas ētikai. Runājot par mediju ētiku, viņas viedoklis ir būtisks un nozīmīgs. Aicinājām profesori uz sarunu par būtiskākajiem mediju ētikas jautājumiem.

 

Šogad ir nodibināta Mediju ētikas padome un jūs esat padomes locekle. Kāds vērtējums padomes darbam, kā un vai tas ietekmēs situāciju medijētikas jomā?

Tur visi strādā. Pašlaik ir pāris sūdzības izskatītas. Vienmēr esmu teikusi, ka man ļoti negribas, ka ētikas padomes ir sodīšanai, bet tā gan pašlaik sanāk. Taču nav tik ļauni. Pati esmu padomē un varu arī pozitīvas lietas darīt – ne tikai sliktu teikt, bet arī iedvesmot, atgādināt. Un mediju ētikas padomei ir jāatgādina mediju atbildība, godīgums. Tieši atbildība pret audioriju.

Medijiem daudziem ir izdzīvošanas jautājums un komercintereses. Lai izdzīvotu, kaut kas ir jādara, lai piesaistītu auditoriju. Saka – jāņem vērā auditorijas pieprasījums. Bet auditorijas pieprasījums ir ļoti dažāds – kuras auditorijas pieprasījums tad ir svarīgs?

Es diskutēju ar kaimiņieni par vienu no mediju stereotipiem – ka jaunais prezidents nemāk sarunāties ar tautu. Bet tautai jāprot sarunāties ar prezidentu. Tautai ir jāizglītojas, lai saprastu, ko saka Egils Levits. Prezidentam nav jārunā „vieglajā valodā”. Un te arī ir mediju loma – ar performanci likt auditorijai domāt dziļāk, citādi. Ko tiem ierēdņiem skrien pakaļ – nesaku, ka viņi ir slikti cilvēki, bet ierēdnis runās savu, viņš nerunās par dzīvības un nāves filosofisko kopsakaru. Viņi runās par savu šauro lauciņu. Medijiem ir jāskatās plašāk.

Jūs pirms daudziem gadiem esat uzdevusi jautājumu – kā panākt, lai ētika ir atslēgvārds komunikācijas profesionāļu domāšanā? Vai par ētiku mediji domā vairāk, mazāk?

Kvantitatīvi ētiku izmērīt nevar. Tas, ko mēs parasti mācām studentiem, ir elementāras lietas – prasījums pēc precizitātes, arī būtisku lietu pārzināšana sabiedrībā. Bet galvenais ētikā ir kvalitatīva žurnālistika.

Žurnālistikas kvalitāte ir gandrīz sinonīms ētikai. Ja nav izglītības kvalitātes, nav žurnālistikas kvalitātes, arī tur ir savas sakarības.

No žurnālistikas funkciju viedokļa ir jautājums – cik tās ir šauras vai plašas. Un jārunā ne tikai no precizitātes viedokļa, interesantuma, sabiedriski nozīmīgas tematikas viedokļa. Parasti mēs saucam trīs funkcijas – izglītojošā, informējošā un izklaidējošā. Šobrīd visvairāk redzam informējošo funkciju, kur žurnālistam ir jābūt objektīvam. Es šo vārdu sen esmu svītrojusi no sava repertuāra.

Es pat domāju, ka mūsdienās, kad mediju vara ir tik acīmredzama un milzīga, varbūt jāpārskata arī šīs funkcijas, jāpaplašina žurnālistikas jēdziens. Būtībā žurnālisti veido mediju kultūru.

Un mediju kultūra patlaban ir dominējošā. Mediji ir galvenais, no kā iegūst ne tikai informāciju, bet arī visas nozīmes, jēgu un vērtējumus. Arī sociālie tīkli, kas ar žurnālistiku vai publicistiku saistīti. Viss ir mediēts. Tas viss ir mediju rokās – mediji nosaka kultūru. Tāpēc mediju atbildība ir milzīga, to tikai parasti neuzsver.

Mediju vide pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Kādas šobrīd ir mediju ētikas būtiskākās problēmas?

Arī mediju pieprasījums ir mainījies. Televīzija atstāta vecākajai paaudzei, jaunie vairāk ietekmējas cits no cita interneta medijos. Tā kā tas ir milzīgs apvērsums – digitālā revolūcija. Un maz izpētīta. Arī tur ir ētikas nosacījumi. Tas, ko visu laiku saka, bet grūti īstenot – atbildēt par to, ko tu dari. Tāpēc jau arī prasījums, ka arī interneta medijos ir vajadzīgs kvalitatīva, profesionāla žurnālistika.

Bet viss ir atkarīgs no pieprasījuma. Es nezinu, vai ētika ir daudz pieprasīta sabiedrībā, jaunatnē. Šobrīd pieprasa vieglumu, izklaidi. Sabiedrībai nepatīk nopietnas, sarežģītas lietas. Un tas būtu ētiski, ja tiešām sabiedrībai ļoti svarīgus jautājumus, pasniegtu skaistā, interesantā performances līmenī. Nevis garlaicīgi, vienaldzīgi,  nevis objektīvi, bet kvalitatīvi. Lai rezultāti būtu ētiski. Bet ētiski rezultāti nozīmē, ka cilvēka darbībai, dzīvei, devumam valstij, Eiropai, pasaulei būtu kāds liels svars un jēga, nevis viss tikai sev – savai ērtībai, savam labumam, savai izklaidei.

Kultūra prasa, lai piešķirtu visam kaut kādu saprātīgu jēgu. Ja mediji ir galvenie kultūras veidotāji,  tad viņu atbildība ir šīs saprātīgās jēgas piedāvāšana. Kā tad to auditoriju paņemt, pievilināt, celt līmeni, atbildību.

Tātad, ja auditorija vēlas vieglumu, mēs to dodam?

Performance jau būtu tikai forma. Lai kaut ko ietekmētu, svarīgi temati, ko izvēlas. Es saukšu piemērus, ko esmu sapratusi, bet varbūt nevajag tā saprast. Domāju, ka radio ir ārkārtīgi daudz ierēdņu infrmācijas. Nebaidos no šī vārda un nepārspīlēju. No rītiem kādi tik ierēdņi tur runā, es nevaru pat nosaukt visus tos amatus. Manuprāt, par tik maziem, nebūtiskiem jautājumiem. Piemēram, par mediciīnu ir daudz tematu un ierēdņu. Mums nevajadzētu to visu zināt. Ir tik daudz sīku jautājumu, piemēram, par zāļu iegādi. Uz veselu cilvēku vispār tas neattiecas. Ir viena ļoti maza sabiedrības daļa, kurai adresē veselu sadaļu par valsts apmaksāto zāļu kārtību. Un informē, un informē. Nav brīnums, ka jaunatne to bieži vien neklausās. Tas pats attiecas uz ministriem.

Tā kā no ētikas viedokļa mans galvenais iebildums būtu pret šo ierēdniecības informēšanas lavīnu. Ļoti maz ir refleksijas, pārdomu raidījumu, jo arī par mākslu bieži vien vairāk ir informācijas, nevis patiešām diskusiju par to, kādas ir galvenās tendences.

Ja tematika ir ļoti vienveidīga, kas skar mazu auditorijas daļiņu, tad es nedomāju, ka tā ir kvalitatīva žurnālistika.

Piemēram, Dombura raidījumus „Delfos” var klausīties ar baudu. Tur ir asums, pozīcija, tur nav vienkārši – es esmu informators un es dodu, kā Domburs teiktu, da jebko. Liekas, ka šobrīd ir ļoti jārevidē arī izglītībā prasītais – informēt objektīvi, dot faktus. Ja medijs ir kultūras veidotājs, tad viņam ir daudz daudz dziļākas funkcijas.

Es diezgan regulāri klausos BBC, un tur par katru informāciju ir komentātrs, un komentē profesionāļi. Bet pateikt tikai ziņu… Uzreiz teiks – bet mums nav līdzekļu – nu tad nav nekādas izejas. Tā kā man nav iebildumu pret neprecizitāti, piemēram, jo es labi saprotu, ka vajag ātri dot ziņu, un steigā ir nenovēršami, ka kļūdas būs. Bet ir daudz dziļāki un nozīmīgāki jautājumi, ko mediji Latvijā nevis pilda, bet nepilda.

Tas ir mans viedoklis, ka medijs ir kultūras galvenais veidotājs. Tam ir milzīga atbildība, bet tas joprojām uzturas 19., 20. gadsimtā.

Es runāju ar raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” autoru Gunti Bojāru, kurš atzina, ka, viņaprāt, mēdz balansēt „uz ētikas robežas”. Kā vērtējat jūs?

Es vērtēju tā – ja ir labums auditorijai, tad esmu pret sīkumainām iebildēm. Ja žurnālists nav drosmīgs, ne viss izdosies. Un es te nedomāju tikai pētniecisko žurnālistiku, kas atklāj korupciju, ko ļoti labi dara „de facto”, „Nekā personīga”.

„Aizliegtais paņēmiens”  ir viens no atsķirīgiem raidījumiem, kas palielina daudzveidību. Nav ko sūdzēties par ētikas pārkāpumiem, ja ir rezultāts. Piemēram, par [restorāniem] „Gan Bei”, „Tokija” – ļoti daudz atklāja. „Aizliegtais paņēmiens” atsvaidzina to televīzijas rituālu – tik pierastu.

Kultūrā ļoti svarīgi ir savām acīm redzēt ko jaunu, kam ir jāpiešķir nozīme. „Aizliegtais paņēmiens” redz savām acīm. Bojāram ir divi lieli uzdevumi. Arī diskusija trešdienā ir viņam. Un tur jābūt pārcilvēkam, lai izdarītu kvalitatīvi abus darbus.

Kādi ir ētiskas žurnālistikas kritēriji? Vai sabiedrība atšķir ētisku no neētiskas žurnālistikas?

Par ko es pēdējā laikā daudz esmu uzstājusies un kur es saskatu ļoti dziļus ētikas pārkāpumus – tā bija intervija LTV ar Jāni Zuzānu. Kā viens žurnālists var reklamēt, nebaidos šī vārda, azartspēļu īpašnieku! Kā žurnālists var tik nekritiski runāt par lietām, saistītām ar azartspēlēm Latvijā!

Kāpēc žurnālisti tik maz runā par to, ka Latvijā pārmērīgi lieto alkoholu, kas arī ir saistīts ar azartspēlēm. Es šodien dzirdēju ziņas, un sekoja reklāma ar nebanku aizdevēju – un tagad man katru rītu vajadzēs desmit reizes klausīties par šo nebanku aizdevēju. Parunājiet ar taksometru šoferiem, ko viņi stāsta! Ne jau pārtikai aizņemas un ne jau nabagi. Aizņemas azartspēļu spēlētāji, kad visa nauda ir nospēlēta. Šie ir tie jautājumi, ko žurnālisti tik maz cilā.

Piemēram, tagad samazinās alkoholam cenu konkurences dēļ ar Igauniju – vai tā nav tuvredzība, kāpēc žurnālisti par to nekliedz skaļi, ka tas vairos alkoholismu? Un tā nav viena ierēdņa lieta, bet visas sabiedrības milzīga sociāla trauma un nejēdzība. Kāpēc par to tik maz runā? Es saprotu, ka vieglāk ir izlasīt relīzi, atsaukt ierēdni, kurš atskaitīsies, ka bija medijā. Visiem izdevīgi. Bet sabiedrība no tā neiegūs. Man galvenais kritērijs ētikai ir, kādu labumu medijs dod sabiedrībai. Vairāk man neko nevajag.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Žurnālistu asociācija.

Komentāri (13)

Atis Priedītis 02.07.2019. 11.35

Reizēm šķiet, ka gandrīz visi Latvijas mediji ir nozombēti. Tas pats “čekas maisu” jautājums tiek risināts absurdā variantā un visiem šķiet, ka tā arī vajag darīt. Bet bija taču jāsāk no otra gala. Vispirms vajāto cilvēku atmiņas un liecības, pēc tam pretējās puses viedokļi. Šobrīd viss izskatās pēc farsa. Stukaču ziņojumi ir bijuši lai muļķotu čekistus un nekādu vajāto vai cietušo vispār nav bijis (80.tajos gados).

+4
0
Atbildēt

1

    Drosma97 > Atis Priedītis 02.07.2019. 14.39

    takšu jau norunājām – pie varas ir čekisti un čekas klaudzinātāji – nu cik vari raudāt – nu ir tāda tā dzīve – divkosīga līdz kaulu smadzenēm –
    skaties – cik čekas klaudzinātājiem ordeņus – Latvijas valsts ordeņus nesadeva un nedod – ka viens būtu atdevis atpakaļ un pateicis- negribu – man nevajag

    nu kā tādā cūku barā – jo lielāka cūka , jo dziļāku sakni rok – lasi – jo nekaunīgāks

    Klau – es joprojām apgalvoju – mums nav kaut cik nopietns mākslas darbs par šo laiku – čekas klaudzinātāju darbus es neskaitu – viņiem nav morālas tiesības liekuļot – kaut gan – kā reiz viņiem ir visas tiesības un man ar Tevi – nav

    0
    -2
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Drosma 02.07.2019. 15.31

    Es esmu diezgan liels optimists un ceru, ka tēlaini sakot tie ļaunie burvji, kuri mūs visus šobrīd tur zem melu hipnozes, kādreiz paši aizmuks prom. Ir pazīmes, ka cilvēki un arī žurnālisti sāk pamazām atmosties. Un vispirms jau tieši žurnālistiem būtu jāsāk rakstīt patiesību. Mūsdienu “Daiņa Īvāna” bet var jau arī teikt “Antiņa” loma ir brīva.

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma97 > Atis Priedītis 02.07.2019. 16.33

    Ati, nemāniet nu sevi …. mani nepiemānīsiet , bet nu sevi nemāniet …

    0
    -2
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Drosma 02.07.2019. 18.32

    Cilvēkus muļķot var ilgi, bet ne bezgalīgi.

    +4
    0
    Atbildēt

    1

    PukitisLaunitis > Atis Priedītis 15.07.2019. 17.57

    Aprakstiet pats vienu konkrētu lietu. Tukšvārdīga klaigāšana patiesību neatklaj.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Drosma97 02.07.2019. 09.11

Es uzskatu , ka tas, kas notiek SABIEDRISKAJĀ TV uzskatāmi demonstrē, ka Latviju kontrolē kremlis. Nē – ne tieši pa sarkano līniju – pa tiešo telefonu, bet ar mūsu varas elites mutēm un rokām.

Lūk, šārīta ltv1 ziņu raidījums – TV RĪTA PANORĀMA.
90 % ētera laiku aizņēma vārda tiešā nozīmē debīlas ziņas , piemēram, ko teikusi un kā jutusies Greisa Džonsa. Pat ne mūsu Kombuļu Inese, vai Kivičliene – kas būtu vismaz patriotiski – bet tieši tā – ārzemnieki.

Kas notiek LATVIJĀ – neuzzinu ne rīta TV ziņās, ne vakara TV ziņās, ja neskaita to, ka lūk, šādi un šitādi mūziķi, rakstnieki un aktieri ir teikuši to un izdarījuši šitā.

Gribēju precīzi nocitēt šārīta TV intervijā, kā Vējonis – valsts prezidents – aizstāv ģenerālprokuroru – to pašu, kura amata laikā ir notikušas viņa daudzās medības kopā ar čekas virsniekiem un visādiem citiem kremļa cilvēkiem, bet nav iesēdināts, notiesāts neviens korumpants, neviens valsts naudas izšķērdētājs.

Vienkārši gribēju precīzi parādīt, ka sabiedriskā TV ziņas lobē kremļa spēku Latvijā.
Kā žurnālisti nespēj uzdot visai sabiedrībai akutālus jautājumus, tam vienam valsts pārstāvim, kurš tiek aicināts ēterā.

Bet – atveriet LTV1 mājas lapu – ka prezidents bijis studijā – jūs vispār neuzzināsiet – kas ir viens sasoīts sūda vējonis – vājonis – salīdzinājumā ar džeza imprivizatoriem , salīdzinājumā ar tenoru trio un OSKARU VIZBULI – patiešām mazvērtīgāks ka sūds uz puļķa – lūk, tāds vēstījums no sabiedriskā LTV

Nun un tad jums tepat turpinājumā programma –
mīlas viesulis,
atmaksa,

tv šop,
un protams, kur nu bez tā – ēšanas šovs – kā saka – pilna debilizācijas programma

Kremļa puiši vēderus izgāzuši skrullē ūsas – šiem dzīve izdevusies – pakusitni pirkstiņus, pavicini naudiņu – un Latvijā viss notiek pēc viņu prāta.

Kā saka tie paši brāļi krievi – vot i prijehaļi ….

https://ltv.lsm.lv/lv/zinas/
Ziņas
Jaunākie

Improvizācijas, džeza un pasaules mūzikas festivāls «Rīgas Ritmi»
Rīta Panorāma
Šodien

«Pēcjēzus vecuma sviests»- Oskara Vizbuļa debija literatūrā
Rīta Panorāma
Šodien

Tenoru Trio koncerts «Arrivederci Roma» Rojas brīvdabas estrādē
Rīta Panorāma
Šodien
Skaties

Panorāma

De Facto

Dienas ziņas

Rīta Panorāma

Kultūras ziņas

Sporta ziņas

Laika ziņas

Nakts ziņas

Partija fokusā

Pasaules panorāma

1:1

Tieša runa

Valsts Prezidenta vēlēšanas

Izvēlies nākotni!

Tautas panorāma

Aculiecinieks

Aizliegtais paņēmiens

Pelēkā zona

Lielais jautājums

Skats no malas

Viedokļu telpa

Sastrēgumstunda

Gada notikumu apskats
Programma
LTV1
LTV7
VISIEMLTV.LV
06:02
Province *
06:30
Rīta Panorāma
08:35
Mīlas viesulis 14. Vācijas seriāls (oriģinālvalodas izvēle)
09:35
Atmaksa. Portugāļu seriāls (oriģinālvalodas izvēle)
10:35
Televeikala skatlogs “Top Shop” piedāvā
10:50
Labu apetīti no Žerāra Depardjē! Portugāle. Dokumentālu filmu cikls (oriģinālvalodas izvēle)
11:50
Deviņdesmitie *
12:45
Televeikala skatlogs “Top Shop” piedāvā
13:05
Citādi latviskais (Cytaidi latviskais) *
13:35
Aculiecinieks *
13:50
Lēna, mana mūža mīlestība. Seriāls
14:40
Televeikala skatlogs “Top Shop” piedāvā
15:00
Krustpunktā
16:00
Atmaksa. Portugāļu seriāls (oriģinālvalodas izvēle)
Skatīt vairāk

+2
-3
Atbildēt

1

    Kamielis > Drosma 03.07.2019. 20.17

    Precīzi uzķerts!

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Drosma97 04.07.2019. 10.39

nav jau laika ne visu rakstīt, ne visu klausīties

Bet – vakrrīt Rīta PANORĀMĀ stāsta, ka Līvbērzē cels vēja parku. Ka tas būšot videi draudzīgs, cilvēkiem draudzīgs, ka visiem būsot labi – gan investoriem, gan vietējiem.
Kārtējā de ja vu sajūta – kā Brežņeva laikos – drāž smadzenes bez žēlastības

Pirmoreizi dzirdu, ka vējaparki ir cilvēja veselībai draudzīgi. Būtu vērts šo superjaunumu pamatot – kā tad tā – visu laiku teica , ka nav līdz galam izpētīts , ka droši nevar apgalvot, bet te pēkšņi – gandrīz veselībai vajadzīgi tie vēja parki.

Un tad par investoriem – tātad Līvbērzes dabu pietaisīs ar šo vēja parku – bet kas naudiņu ar to pelnīs – mums debīlajiem Latvijas iedzīvotājiem tas nav jāzin. LIELIE DŽEKI – VECIE KOMUNISTI tur augšā Saeimā un VALDĪBĀ paši labāk zinās – kam atkal mūsu zemi un mūsu cilvēku veselību nopārdot

NU KO – LAIPNI GAIDĪTI ATPAKAĻ PADOMIJĀ – PADUMJAJĀ LATVIJĀ

Neaizmirstiet lielāko paldies pateikt mediju kuratoriem un galvenajiem suteneriem – NA

0
-2
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu