Pilnībā pārveidots, tas vairs nebūtu AB dambis

Ar dalītām jūtām izlasīju rakstu Sapnis par koncertzāli žurnālā Ir un vēlos izteikt savu viedokli. Īsumā tas ir tāds, ka jauna akustiskā koncertzāle Rīgai vispār nav vajadzīga, pilnīgi pietiek ar Filharmonijas zāli, Kongresu namu un Arēnu Rīga, jo simfonisko koncertu apmeklētāju skaits nav mērāms tūkstošos. Pamatā tos apmeklē vecāka gada gājuma ļaudis. Varētu uzlabot Filharmonijas zāles akustiku, ja nepieciešams.

Daudz vairāk vajadzīgs ir Operetes teātris. Operete tiek plaši apmeklēta, taču pastāvīgas mājvietas tai nav. Uz krāšņajām muzikālajām izrādēm jābrauc uz Ziemeļblāzmu un citām vietām.

Taču pieļauju manam pretēju viedokli. Tādā gadījumā AB dambis, manuprāt, ir vissliktākais variants. Pirmkārt,  arhitekta Anda Sīļa projekts (atmiņā ir haotiski izvietotu melnu kastu krāvums) bojās skatu uz Daugavu. Otrkārt, vāja zāles pieejamība (pretēji tam, kas atzīmēts žurnāla 13.lpp. tabulā). Treškārt, pats dambis ir par mazu, tas ir pakļauts plūdiem, ledus iešanai. Ceturtkārt, 23 miljoni eiro ERAF naudas nebūt nav domāti koncertzāles celtniecībai, bet gan kultūras mantojuma un vides saglabāšanai. Latvijai var nākties šo naudu atmaksāt kā neattiecināmas izmaksas.

Visvairāk iebildumu ir pret publicētās tabulas daudzajiem zaļajiem aplīšiem AB dambja variantam, kas neliecina par tās sastādītāju objektīvu pieeju. Par labu pieejamību jau runāju. Nestādos priekšā, kā uz koncertu 1000 cilvēku tiks pa to šauro eju no Akmens tilta. Pats tilts jau tā ir pārslogots, tādu papildplūsmu tas nevar nodrošināt. Pie koncertzāles nav redzama vieta automašīnām. Tātad ļaužu plūsmai jānāk pa tiltu neatkarīgi no laikapstākļiem. Tabulā atzīmēts, ka uz AB dambja esot inženiertīkli. Kur tad ir elektrības kabeļi, ūdensvads un kanalizācija? Nekad neesmu redzējis. To tur nav, jo nav vajadzīgi.

Publiskā ārtelpa un arhitektoniskās izaugsmes potenciāls? Tikai ne arhitekta Sīļa melno kastu variantā! Daudz labāk tur būtu pilnveidot zaļo zonu.

No raksta  ir skaidri redzams, ka AB dambja projekta bīdītājiem trūkst pārliecinošu argumentu 23 miljonu variantam. Protams, var veikt kardinālu AB dambja pārbūvi, to paceļot, paplašinot un ierīkojot papildus tiltus uz viesnīcas Radisson SAS Daugava Hotel Riga  un Ķīpsalas pusi, ievelkot visas komunikācijas utt. Taču tādā gadījumā ir jārēķinās ar daudz lielākām izmaksām – vismaz 100 miljonu eiro apmērā pēc mana ļoti aptuvena novērtējuma. Un tad celtniecības piemineklis – AB dambis – tiktu pilnībā pārveidots, tas vairs nebūtu AB dambis.

Paldies Ir par izcilā arhitektūras eksperta, RTU profesora akadēmiķa Jāņa Krastiņa viedokli, kam pilnībā pievienojos.

Ar cieņu

Andris Ozols, LZA īstenais loceklis

Ja esat žurnāla Ir abonents, komentētāja Paula Raudsepa komentāru par tēmu lasiet šeit.