Žurnāls: OIK – lamuvārds vai sinonīms krāpniecības shēmām? 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Vai tā ir tikai sakritība, ka OIK jeb obligātās iepirkuma komponentes par elektroenerģijas ražošanu uzņēmēji kopš 2006.gada, kad tika ielikti pamati pašreizējai sistēmai, partijām ziedojuši 1,3 miljonus eiro, ceturtdien pēta žurnāls Ir.

Valsts atbalsts enerģijas ražošanā izpaužas divos veidos – viens ir maksa par noteiktas elektrības jaudas nodrošināšanu un to saņem pieci lieli koģenerācijas uzņēmumi, otrs – ikviena patērētāja rēķinā iekļautais OIK, kas nodrošina paaugstinātu elektrības tarifu gan mazajiem elektrības ražotājiem no atjaunojamiem resursiem, gan gāzes koģenerācijas stacijām.

Desmit gadu laikā no 2008. līdz 2017.gadam kopējie enerģijas ražošanas atbalsta maksājumi pārsnieguši 2,67 miljardus eiro, no kuriem subsīdijas – 1,8 miljardus. Tajā skaitā patērētāji no saviem maciņiem ir samaksājuši 1,5 miljardus eiro, raksta žurnāls.

Atbalsts enerģijas nozarei Latvijā ir ne tikai lielāks nekā kaimiņvalstīs, bet viens no augstākajiem visā Eiropā. Tas nozīmē augstas elektrības cenas patērētājiem, jo īpaši sāpīgi skarot uzņēmēju konkurētspēju. Maksa par elektrību mājsaimniecībām Latvijā ir augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, bet vidēji lieliem uzņēmumiem cena ir pat lielāka nekā Dānijā, Somijā, Polijā vai Norvēģijā.

Ja OIK sistēma netiktu mainīta, nākamo desmit gadu laikā atbalsts enerģētikas nozarei sasniegtu vēl 2,1 miljardu eiro un patērētājiem no tā būtu jāsedz 1,5 miljardi, liecina Ekonomikas ministrijas aplēses.

Pamatu šai sistēmai ielika Tautas partijas premjers Aigars Kalvītis, bet būtiskus lēmumus pieņēma arī premjerministra Ivara Godmaņa valdība, bet Valda Dombrovska valdībai šo sistēmu nācās jau bremzēt, secina žurnāls. Tomēr atbildību par to, kas sanācis ar OIK, nav uzņēmies neviens no premjerministriem, un, izsekojot konkrētiem lēmumiem, redzams, ka politiski atbildīgiem vajadzētu būt visiem.

Pētījumā Ir apkopoja arī informāciju par visu dabasgāzes koģenerācijas staciju, atjaunojamo resursu staciju īpašniekiem un amatpersonām, kuru ziedojumi atrodami KNAB publiskajā datubāzē. Lauvastiesu no 1,3 miljoniem eiro, kas ziedoti partijām no šiem uzņēmējiem, iekasējuši ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītie politiskie spēki. Tālu neatpaliek arī ZZS ar savām dalīborganizācijām, seko Jaunās Vienotības priekšteči, arī Nacionālā apvienība.

Pie OIK uzņēmēju ziedojumiem vairākus gadus tikusi arī Saskaņa, kas pēdējos gados sevi pozicionē kā OIK afēras atklājēju.

Ir apkopoto informāciju par ziedotājiem un partiju saņemtajām summām meklējiet šeit.

Ja esat žurnāla Ir abonents, visu rakstu lasiet šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Komentāri (1)

altinyildiz 27.06.2019. 13.13

1,3 miljoni ziedojumi partijām, tā ir tikai aisberga paša smaile, salīdzinājumā ar stipendijām Dombrovskim, viņa valdības ekonomikas ministriem: Kamparam, Pavļutam un Ašerādenam un valsts sekretāram, Pūcei, par OIK atļaujām koksnes koģenerācijas dabas gāzes stacijām. Ir apbrīnojama KNAB un ģenerālprokuratūras bezdarbība, lai apturētu šo nejēdzību, kas padara trūcīgākus iedzīvotājus un dod iespējas saraust desmitiem miljonu OIK beneficiāriem.
Ja iesākumā vajadzēja atbalstīt mazo hidroelektrostaciju (protams, kur netiek sagandēta daba), vēja un biogāzes elektrības ražošanu, tad tagad tās nozares jau sen tās ir nostājušās uz kājām un tam vairs nevajadzētu mammas pupu.
OIK par elektrību no koksnes un dabas gāzes, tas jau ir pāri veselam saprātam un to veicinātājiem vai nu līdz mūža galam būtu jāpavada dziednīcā, istabās ar mīkstām sienām un durvīm bez rokturiem, vai arī jāsapūst cietumā. Nevienā ES un NATO valstī nemaksā OIK par dabasgāzi un praktiski ikvienā saules enerģijas ieguve saņem valsts atbalstu. Pie mums, čekas un Krievijas organizētās noziedzības nopirkto un sakompromitēto izdzimteņu pārvaldītā valstī, ir otrādi.
Neliels atbalsts, varbūt, pienāktos enerģijai no sadzīves atkritumiem, kanalizācijas, lopkopības un pārtikas pārstrādes atliekām un, viennozīmīgi saules enerģijai.
Pilnībā ir jāpārtrauc elektrības ražošana no kukurūzas, pieļaujot šim nolūkam izmantot tikai tās stiebrus un obligāti katrai fermai ir jāuzliek par pienākumu visu kūtsmēslu pārstrādāšanā biogāzē, ko izmantot elektrības ražošanai, ja ir kur izmantot pāri palikušo siltumu vai ielaišanai kopējā gāzes vadā. Labs piemērs ir cūku komplekss Allažmuižā, kur ir biogāzes reaktors, kur nejūt sūdu smaku, kur vēl gadus 5 atpakaļ bija 750 KW elektrostacija.
Koksnes dedzināšana elektrībai, kur nav siltuma noņēmēja, jo koksne pati par sevi ir eksportprece, bet mežizstrādes un koksnes pārstrādes atliekas ir izejviela ūdeņraža, etanola un metanola un daudzu īpaši vērtīgu ķīmisko produktu ieguvei, ir noziegums. Vērojot vairākas “Rīgas enerģijas” elektrostacijas, ir pilnīgi skaidrs, ka viņiem nav kur izmantot pāri palikušo siltumu, ja vien viņi nav iemācījušies pildīt to konservos un tirgot attālinātiem siltuma patērētājiem, tāpēc nav jābrīnās, ka Kariņa valdība ir atļāvusi cirst pirkta resnuma kokus, jo sāk nepietikt šķeldu visiem OIK blēžiem.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu