Pierādījumos balstīta… tautas medicīna 1

Inga Sīle. Foto — Gints Ivuškāns
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Latviešu ticējumos pieminēts vairāk nekā 200 ārstniecisko augu, bet cik daudzu iedarbība ir zinātniski pierādīta? Topošā zinātniece Inga Sīle to ir pārbaudījusi — ceturtdaļas! Un daudzu citu ārstnieciskais efekts vienkārši nav vēl pētīts

Jau vairākus gadus Inga Sīle vasarās vāc ārstniecības augus: gaiļbiksītes, pelašķa un mārsila ziedus, arī Islandes ķērpi. Gada drēgnajos mēnešos, kad apkārt klīst dažādi vīrusi, viņas ģimenē dzer zāļu tēju. Tāpat kā daudzi citi, jo aptuveni  80% cilvēku ir pārliecināti par augu zāļu pozitīvo iedarbību, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.

Bet Inga ir Latvijā pirmā, kas nolēma izpētīt, vai un kuru ārstniecības augu izmantojums ir zinātniski pamatots. Viņa ir RSU Farmācijas fakultātes lektore un doktorante, kas izanalizējusi 40 tūkstošus latviešu tautas ticējumu un atklājusi, ka tajos minēti 216 dažādi ārstniecības augi. Tikai 56 augu ārstnieciskā iedarbība ir jau pierādīta, pārējie vēl ir pētāmi. Pagaidām Inga laboratorijā ir skatījusi ievas drogas un atklājusi — ziedi un augļi ir bagātīgi bioloģiski aktīvo vielu avoti un patiešām der drudža, iekaisuma un sāpju mazināšanai. Bet, lai laboratorijā izpētītu ievu, bija vajadzīgs vesels gads! Tātad ar vienu Ingu un viņas mūžu nepietiks, lai izpētītu pusotra simta augu ārstniecisko iedarbību. Tāpēc Ingas zinātniskā darba vadītāja profesore Maija Dambrova uzskata, ka jaunās pētnieces datubāze par 216 augiem ir pamats daudziem pētījumiem.

Tikmēr Inga, gatavojot savu doktora darbu nodošanai, mājas drogu krājumus papildina ar zemeņu lapām, kurās ir daudz C vitamīna, tātad noder imunitātei. Ko vēl Inga atklāja?

Ko meklēt folklorā?

Kad pirms pieciem gadiem Inga pabeidza Rīgas Stradiņa universitāti un ieguva farmaceites diplomu, viņa sāka strādāt aptiekā un kā pieaicinātā pasniedzēja savā augstskolā lasīja lekcijas par augu un dzīvnieku bioloģiju. Iepatikās! Bet, ja reiz grib saistīt karjeru ar augstskolu, jāstājas doktorantūrā. Ko pētīt, gan Inga nezināja, bet kolēģe ieteica vērsties pie RSU profesores Maijas Dambrovas, kura sen lolojusi domu izpētīt zinātnisko pamatojumu folklorā minēto ārstniecisko augu izmantošanai. Ingai ideja iepatikās, viņa uzņēmās to pētīt.

«Iestāšanās doktorantūrā gan nebija vienkārša, jo, kad prezentēju savu plānoto disertācijas tēmu, par to vīpsnāja. Intere-santa tēma, bet dažiem doktorantūras uzņemšanas komisijā šķita, ka tā nav nopietna,» atceras Inga. Galu galā komisija tomēr nolēmusi, ka jāļauj viņai mēģināt.

«Pasaulē etnobotānikas pētījumi ir ļoti populāri,» Inga zina stāstīt tagad, pēc trīs gadus ilgiem pētījumiem. «Mēs esam viena no pēdējām valstīm, kurās kāds pievēršas šai starpdisciplinārajai zinātnes nozarei.» Interese par tautas medicīnu pieaug, jo tajā izmantoto augu pētīšana vairo izredzes atklāt jaunas zāļu vielas. Galu galā, 50—60% farmaceitisko produktu satur dabas izejvielas vai no tām sintezētas vielas. Piemēram, atropīnu, ko izmanto oftalmoloģijā un kardioloģijā, iegūst no beladonnas jeb melnās velnogas. Apmēram pusei no pēdējos 30 gados iegūtām pretaudzēju zālēm pamatā ir dabas izcelsmes vielas vai to pussintētiskie analogi.

Pat tad, ja no augiem iegūtās vielas nav kalpojušas zāļu izstrādei un to efektivitāte nav pierādīta klīniskos pētījumos, medicīnas zinātnē tiek uzskatīts, ka iepriekšējos gados gūtā ilgstošā pieredze ir iemesls atzīt augu ārstniecisko iedarbību. Tāpēc aptiekās nopērkami ārstniecisko augu uzlējumi, novārījumi, tinktūras, tabletēs un kapsulās iestrādāti augu ekstrakti. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, no šiem Latvijā ir populāri vilkābeles, piparmētras, baldriāna, divdaivu ginka, gaiļbiksītes, skābenes, melnā plūškoka, efejas un kliņģerītes drogas un preparāti.

Inga savā doktorantūras darbā nolēma pavērt plašāk durvis uz etnobotāniku un izpētīt, kas kopīgs ticējumiem par ārstniecības augiem un medicīnas zinātnei. 

1900 liecību

Vesels gads pagāja, kamēr Inga darīja farmaceitam ļoti neparasti darbu: no folkloras pētnieka Pētera Šmita Latviešu tautas ticējumu četriem sējumiem un Latviešu folkloras krātuvē glabātajiem ticējumiem atlasīja visus, kur minēti ārstniecības augi. Latviešiem ir ap 40 tūkstošiem ticējumu, no tiem 1900 ticējumos minēti 216 augi. Lai šos datus padarītu viegli pārskatāmus, Inga tos apkopoja Excel dokumentā, minot auga latvisko un latīnisko nosaukumu, kāda auga daļa minēta ticējumā, kāda zāļu forma izmantota (tēja, novārījums, tinktūra vai svaigā veidā) un kādu vainu ārstēšanai tā izmantota.

Analizējot datus, Inga atklāja, ka deviņi Latvijas un divi svešzemju (tabaka un alveja) augi ticējumos pieminēti vairāk nekā 40 reižu. No tā viņa izveidoja latviešu ārstniecisko augu topu, kurā starp populārākajiem ir pelašķis, kumelīte, sīpols, vērmele, bērzs, ozols un ieva. Vienlaikus vairāk nekā puse augu — 135 — minēti tikai vienā vai divos ticējumos. «Varam minēt, ka visbiežāk minētie augi ir bijuši arī vispieejamākie, piemēram, kumelīte ir aprakstīta kā lietojama ļoti dažādām indikācijām,» saka Inga. 

Lai izprastu, cik zinātniski pamatota ir šo augu izmantošana ārstniecībā, Inga kopā ar promocijas darba vadītājām Maiju Dambrovu un Editu Romāni nolēma vadīties pēc zinātnisko rakstu datubāzēm. Inga sāka ar Eiropas Farmakopeju, kas ir publicētu monogrāfiju kopums gan par zāļu sastāvdaļām, zāļu formām un kvalitātes kontroles standartiem. Secinājums — 56 augi jeb viena ceturtā daļa no visiem folkloras materiālos minētajiem ir aprakstīti, tātad to ārstnieciskā iedarbība ir zinātniski pierādīta. Piemēram, monogrāfijās kā pierādīta minēta piparmētras, ceļtekas, upenes, plūškoka, liepas, baldriāna, lupstāja, strutenes un mellenes ārstnieciskā darbība.

Taču no tā nepavisam nevar secināt, ka atlikušās trīs ceturtdaļas augu nav ārstnieciski un ticējumi par tiem ir tīrās muļķības. «Medicīnas zinātnē ir ne tikai klīniskie pētījumi, tā akceptē arī efektivitāti, kas noteiktām indikācijām pierādīta ar gadiem ilgas lietošanas pieredzi,» paskaidro Inga. Neviens no ticējumos visbiežāk minētajiem augiem nav pētīts klīniskajos pētījumos, bet zinātniskā medicīna akceptē, piemēram, pelašķi, kumelīti, vērmeli, ceļteku, bērzu, ozolu, kadiķi, to efektivitāte pamatota ar šo drogu ilgu lietošanas pieredzi.

Inga ir arī atradusi augus, kuru ārstnieciskā iedarbība ir pierādīta gan klīniskajos pētījumos, gan ar ilgstošas lietošanas pieredzi. Piemēram, baldriāna sakņu spirta ekstrakta spēja atvieglot nervu spriedzi un mazināt miega traucējumus pierādīta klīniskos pētījumos, savukārt baldriāna sakņu tējas nomierinošā iedarbība pamatota ar «ilgstošas lietošanas pieredzi». Līdzīgi pētījumos pierādīts, ka linsēklu tēja veicina vēdera izeju, bet tās spēja atvieglot kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus ir ticama, jo pamatojama ar daudzu gadu pieredzi. 

«Interesanta ir ieva, kas ticējumos ir bieži minēta, bet kuru drogas aptiekās nav nopērkamas, un zinātniskajā medicīnā nav pieminēta. Tas bija iemesls, kāpēc kopā ar profesori Dambrovu izlēmām ievas drogas papētīt vienā no Organiskās sintēzes institūta laboratorijām,» stāsta Inga. Tautas medicīnā ievas mizu, lapas, ziedus un augļus lieto tēju, tinktūru un svaigā veidā pret zobu, galvas, kakla, ausu un vēdera sāpēm, pret rozi, sasitumiem, tūsku, klepu un pat caureju. Laboratorijā ziedu ekstraktos tika identificēts ap simt dažādu savienojumu, liels skaits arī ievas augļos. Galvenais secinājums — parastās ievas ziedos un augļos ir daudz bioloģiski aktīvo vielu, kas patiešām var samazināt iekaisumu un drudzi. «Jābūt gan uzmanīgiem, jo ievas augļu sēklās ir zilskābe, kas lielos daudzumos ir indīga. Vēl jāizpēta, cik pamatoti ir lietot ievziedu tēju pret galvas un zobu sāpēm, kas minēts ticējumos.»

«Ticējumos minēti arī augi, kurus es negribētu lietot. Piemēram, parastā zalktene, kas ir indīgs augs. Bet pirms vairāk nekā simt gadiem to izmantoja gadījumos, kad sāpēja zobs. Jāpaņem zalktenes zara gabaliņš un ar to jābaksta zobs, līdz tas izkrīt. Un, kad caurā zoba vairs nav, tas nesāp!»

Analizējot ticējumos minētos augus, Ieva atklāja arī daudzus, kuri tagad ir Sarkanajā grāmatā, tātad ir aizsargājami un nav vācami, piemēram, apdzira, bezdelīgactiņa, jumstiņu gladiola, ārstniecības rūgtene, atvašu saulrietenis. 

Jautāta, vai ticējumos ir kas tāds, kam nav nekāda pamatojuma, Inga saka — jā! Nav jēgas uz augoņiem likt ceptus sīpolus, nav vērts ārstnieciskos augus maisīt ar krējumu un pienu, un arī ar urīnu — ne!

Savvaļnieku pieradināšana

Pirms diviem mēnešiem Inga sagaidīja pirmdzimto, un rūpes par mazuli ir iekavējušas disertācijas nodošanu. Taču Inga nesatraucas — galvenais jau izdarīts. Viņa jau laboratorijā ir izpētījusi, cik pamatots ir ticējums par pelargonijas pretiekaisuma efektu. Atklāja, ka tas piemīt pelargoniju sakņu ekstraktam un no tā izdalītajiem proantocianīdiem. «Tā kā iekaisums un sāpes ir cieši saistīti, tad ticējumos minētais pielietojums tik tiešām varētu būt pamatots, un šajā gadījumā noteikti nevar runāt par placebo. Ieliekot pelargonijas lapas ausī, būs sagaidāms efekts,» saka Inga. «Bet es nevaru visus 216 augus pārbaudīt laboratoriski. Tam vajag ne tikai daudz laika, bet arī naudas.»

Tāpēc Ingas apkopotie dati pēc publicēšanas būs lielisks izejmateriāls citiem pētījumiem. «Būs visas iespējas, izmantojot Ingas sagatavoto datubāzi, pievērsties katra ārstniecības auga detalizētai izpētei,» apstiprina Maija Dambrova. Viņa skaidro, ka šādu pētījumu «zelta grauds būtu atklāt jaunu aktīvo vielu un izdalīt molekulu, kas var būt jaunas zāļu vielas pamatā». Šādā gadījumā būs nepieciešami arī klīniskie pētījumi, bet ieguvums būtu pilnīgi jaunas zāles. Taču etnobotānikā var pētīt arī to, kā mainījies ārstniecības augu izmantojums laika gaitā, kā klimata izmaiņas ir ietekmējušas augus, kā atšķiras drogu izmantojums novados un citās Baltijas valstīs.

Par to, ka pieaug interese par etnobotāniku, liecina šogad Vides risinājumu institūta un Organiskās sintēzes institūta kopīgi sāktais pētījums par aromātisko un ārstniecisko augu audzēšanu un izmantošanu. Tā nolūks ir saprast, kā kultivēt Latvijā savvaļā augošo gaiļbiksīti, smaržīgo madaru, zalkteni, māllēpi, silpureni, kreimeni, efeju sētložņu, struteni un raspodiņu. Organiskās sintēzes institūtā veiks visu šo augu ķīmiskā sastāva analīzi, lai izvērtētu, kādas ir to izmantošanas iespējas medicīnā, kosmētikā un varbūt pat pārtikā.

Kamēr zinātnieki pēta, katram no mums nelielu sāpju, iekaisuma, spriedzes vai saaukstēšanās gadījumā jāizšķiras starp rūpnīcā ražotām zālēm un drogām. Islandes ķērpja tēja vai pretklepus sīrups? Baldriāna sakņu novārījums vai nomierinošas tabletes? Ceļmallapa vai plāksteris? «Tablete satur vienu aktīvo vielu. Piemēram, visiem zināms, ka no vītola mizas ir iegūta acetilsalicilskābe jeb pretsāpju līdzeklis aspirīns. Nopērkot aspirīnu, iegūstam tableti ar vienu aktīvo vielu,» skaidro Inga. «Bet augos ir ne tikai viena, bet daudzas citas vielas, kurām, savstarpēji mijiedarboties, ir labāks ārstnieciskais efekts. Vairāku ārstniecisko vielu kombinācija ir galvenais iemesls, kāpēc lietot ārstnieciskos augus.» Inga ir arī pārliecināta, ka dabīgas vielas cilvēka organisms uzņem ātrāk un labāk nekā sintezētās. Un tas esot zinātniski pierādīts.

Ticējumos visbiežāk minētie ārstniecības augi 

(Cik reižu minēti ticējumos, kāda iedarbība atzīta par zinātniski pierādītu, kāda — nav)


Pelašķis
90x
Pierādīta spēja samazināt īslaicīgu apetītes zudumu; mērenas kuņģa, zarnu trakta, menstruāciju spazmas, vēdera pūšanos. Nav pierādījumu par pretklepus un nomierinošo iedarbību, kas minēta tautas ticējumos.


Ārstniecības kumelīte
89x
Pierādīta spēja mazināt mēreni stipras kuņģa un zarnu trakta spazmas, vēdera pūšanos, mazina arī mutes dobuma, rīkles, mērenu ādas iekaisumu. Pierādīta arī saaukstēšanās simptomu atvieglojoša darbība. Nav apstiprināta spēja mazināt urīnceļu iekaisumus un galvassāpes.


Dārza sīpols
69x
Klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka sīpols novērš vecuma izraisītas, nelabvēlīgas izmaiņas asinsvados, kā arī uzlabo apetīti. Nav apstiprinājumu, ka tas atvieglo klepu, drudzi, ausu sāpes, mazina kukaiņu kodumu kairinājumu un liek pazust kārpām.


Vērmele
62x
Pierādīta labvēlīga iedarbība viegla kuņģa zarnu trakta traucējumu gadījumos, tiešām uzlabo apetīti. Nav apstiprināts pielietojums pret aknu slimībām, dzelteno kaiti, ādas slimībām.


Lielā ceļteka
56x
Pierādīta pretiekaisuma, kā arī atkrēpošanu sekmējoša darbība. Ir arī antibakteriāla darbība, tātad tās patiešām attīra un dziedē brūces. Mazina arī kuņģa gļotādas un resnās zarnas iekaisumu.


Bērzs
46x
Pierādīts, ka bērza lapu novārījums atvieglo urīna izvadi vieglu urīnceļu slimību gadījumā. Nav pierādīts, ka bērza lapas mazina matu izkrišanu, kā minēts ticējumos.


Ozols
46x
Pierādīts, ka ozola mizu novārījums ārstē vieglu caureju un mutes gļotādas vai ādas iekaisumu.


Ieva
45x
Zinātniskajā medicīnā nav pētīts, tāpēc nav datu, vai ievas palīdz pret galvas un zobu sāpēm, kā minēts ticējumos.


Kadiķis
44x
Pierādīts, ka kadiķa ogām ir urīndzenoša iedarbība un tās mazina gremošanas traucējumus. Nav pierādīts, ka kadiķa ogas ārstē reimatismu.

Komentāri (1)

Ilona Valdate 27.06.2019. 15.17

“Sīpols- Nav apstiprinājumu, ka tas …, mazina kukaiņu kodumu kairinājumu “-
Kā nav pierādījumu? Vai tiešām nekad nav lapsene vai bite iekodusi? Un, uzliekot uz koduma sīpolu (sulu), sāpes uzreiz stipri samazinās? Ja ne citādi, tad tas pieder pie “pierādīts ar gadiem ilgas lietošanas pieredzi”

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu