Kurš paliks Ēdenes dārzā

Neitrāli pelēkajā Mansarda zālītē scenogrāfe Austra Hauks ar asistenti Gerdu Šadursku minimāliem līdzekļiem radījusi tādu kā aizkavējušos hipiju komūnas mītni. Foto — Matīss Markovskis
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe
Print Friendly, PDF & Email

Jaunais režisors Klāvs Mellis debitē Valmieras teātrī ar Mārtinu Īdenu — izrādē ir saliedēts ansamblis un skumjas mūsdienas

Pirms doties augšup uz teātra Mansarda zāli, sanāk klīst pa foajē, kur monitoros reklamējas gaidāmās izrādes varoņi: animācija uzzīmē palmas un lēkājošu delfīnu, jaunieši slīgst šēzlongos un svētlaimē. Un pēkšņi iešaujas prātā — bet kā tad Īdena vārdu rakstījis pats Džeks Londons? Eden, saka priekšā gūgle, tieši tāpat, kā to dārzu,  no kura tika padzīti grēku iepazinušie. Ar tādu vienreizīgu jaunatklājumu devos uz izrādi un kaut ko no tā patiešām arī atradu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu