Tīra tendence • IR.lv

Tīra tendence

Brigita Bula. Foto — Jānis Pipars
Anda Burve-Rozīte

Arhitekte Brigita Bula ir par ekoloģisku domāšanu arhitektūrā un dzīvesstilā, kas nozīmē arī prasmi ietaupīt uz ikdienas līdzņemamās kafijas rēķina

Eleganti melnais siluets organiski iezīmējas biroja Brigita Bula arhitekti vidē — pirmskara laika namā Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas tuvumā ir parketa grīdas, daudz labi koptu zaļo augu un, protams, dizaina mēbeles. No baltās USM moduļu kumodes Brigita izņem mapi ar projektu attēliem un iekārtojas Eames Plastic Armchair ērtajā izliekumā. Uz Richard Lampert baltā galda melnā an & angel traukā viņa sabērusi nesen no Itālijas atvestos cepumiņus un rāmā tonī stāsta par Venēcijas mākslas biennālē piedzīvoto. Šī vasara Brigitai iesākusies veiksmīgi: viņas privātmājas projekts Sāls māja Pāvilostā maija nogalē ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvu. Arhitektūrā Brigitu interesē ekoloģiskā domāšana, tās sasaiste ar kultūrvēsturisko un dabas vidi. Jau daudzus gadus viņa strādā ar privātmāju un biroju projektiem, bet lielu lēcienu karjerā piedzīvoja, kad 2003. gadā kopā ar Arhis izveidotāju Andri Kronbergu projektēja laikraksta Diena redakcijas telpas Mūkusalas ielā. Tolaik tās kļuva par vienu no pārsteidzošākajiem, kvalitatīvākajiem birojiem Latvijā. Jau sešus gadus Brigitai ir savs birojs Rīgā. Intervijā viņa stāsta, kā rada idejas jaunām mājām, kā ceļo un sabalansē atpūtu ar darbu.

No kura gala ķēries klāt godalgotās Pāvilostas privātmājas projektam? Interesanti, ka šī māja ir gara, ar divslīpju jumtu, bet dzīvošanai paredzēts tikai pirmais stāvs.

Sāls mājas šķērsgriezums ir kopēts no Pāvilostas centra veco māju proporcijas. Vēsturiski neviens divslīpju jumta mājās nedzīvojām tieši zem jumta. Tagad, kā cilvēks nopērk vecu māju, viņš grib izbūvēt jumtu. Bez siltināšanas zemjumta telpā dzīvot nevar, bet ar siltināšanu mājai rodas cita proporcija, ir cits svars uz konstrukcijām. Vecās mājas nav domātas, lai dzīvotu 2. stāvā, nerunājot par filozofisko principu, ka «nav ko citam pa galvu staigāt». Pilsētā vēsturiski ir cita vide, citi principi, bet laukos vietas pietiek — kāpēc jāstaigā citam pa galvu? Vēl viens aspekts: visi mani klienti un vispār visi cilvēki paliek vecāki. Vienā brīdī stāvu kāpņu trūkums mājā izrādīsies liela priekšrocība. Labi varu iedomāties, kā jauns cilvēks, kurš šobrīd kaito, brauc ar divriteni, to uztver — kā tālu nākotni, bet es viņam būvēju māju uz mūžu, lai dzīvotu tur arī 90 gadu vecumā. 

Sāls mājā brīnišķīgas nianses, piemēram, logi iebūvēti bez rāmjiem.
Visām detaļām un risinājumiem ir savs pamatojums. Pie jūras vērtīgs ir skats. Man gribējās to maksimāli tīru, nekā lieka. Mājas iekšpusē — dabīgus un no apkārtnes it kā izkristalizētus materiālus. Kas tad vispār ir māja? Čaula, kas cilvēku nodala no lielās pasaules telpas. Tā var būt ļoti dažāda, bet visi cilvēki grib justies pasaulē kā savā ādā, un jautājums par māju vienmēr ir — vai tu tajā jūties kā savā ādā? Citiem vārdiem, vai jūties tai vietai piederīgs? 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu