Skiču burtnīca. Simts — gads rakstnieces Gundegas Repšes dzīvē
Publisku dienasgrāmatu Gundega Repše raksta ne pirmo reizi. 2013. gadā iznāca Laiks esi tu, kurā rakstniece salīdzināja tā brīža realitāti ar izkarotās valsts celtniecības pirmajos gados sēto un aprakstīja ceļojumu uz Sibīriju, meklējot mātes izsūtījuma vietas. Tematikas un paņēmienu ziņā jaunā grāmata Skiču burtnīca. Simts īpaši neatšķiras. Garākās dienasgrāmatas lappuses tapušas tieši ceļojumos, tikai to ģeogrāfija kļuvusi plašāka — Somija, Ķīna, Parīze.
Arī rakstīšanas konceptuālais atspēriena punkts ne mazāk «valstisks»: «līdzās Latvijas simtgades fanfarām un bagātīgajām svētku reportāžām gribējās saskatīt jubilejas gadu caur viena indivīda pieredzi».
Kas esam «mēs»?
Lai arī grāmatas pavadvārdos autore pretnostatījusi kopējos svētkus un indivīda pieredzi, man Gundega Repše ir īpaša tieši ar to, ka savā publicistikā un darbībā nekad nav šaubījusies — laiks mums ir kopīgs, un rakstnieks veic kādu misiju, kuras atskaites punkts ir nācija un laikmets.
Man pārliecība par «mēs» lietojumu šādā kontekstā nav tik stipra. Runāt par inteliģences atbildību bija aktuāli, piemēram, 20. gs. sākuma Krievijā tā sauktajā sudraba laikmetā, kad daļa sabiedrības patiešām bija analfabēti, Latvijā šis uzstādījums kļuva svarīgs Atmodas gados, kam likumsakarīgi sekoja atplūdi, jo literāti no nācijas vizionāru un tikumisko ganu goda kratījās vaļā, lai būtu brīvi radīt literatūru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.