Jāņa Rozes grāmatnīcas direktore Ināra Beļinkaja vēl padomju laikā izcīnīja vēsturiskā nosaukuma atjaunošanu, bet tagad kopā ar leģendārā pirmskara grāmatnieka mazdēlu Aināru Rozi vada 35 veikalu tīklu. Darbojas arī izdevniecība
Mazo klūgu groziņu Emma Hermīne Roze 1941. gadā paņēma līdzi uz Sibīriju. 1948. gadā, somā saplacinātu, atveda atpakaļ. Viņas vīrs Jānis Roze, nošķirts no ģimenes, jau 1942. gadā nomira lēģerī Dienvidurālos, bet Emma to vēl nezināja.
Groziņš, ko Vecpiebalgas pagasta Vecgaigalos 19. gadsimta beigās bija pinušas pirmskara Latvijas pazīstamā grāmatizdevēja rokas, izrādījās simbolisks sākums viņa uzņēmējdarbībai.
Kalpones dēls iemanījās sapelnīt naudu skolai, jau no astoņu gadu vecuma ganu gaitās darinot groziņus. Draudzes skolas pārzinis uzcītīgo Rozi ieteica darbam izdevēja Jāņa Ozola grāmatu veikalā Vecpiebalgas Kūrēnos. Drīz vien Roze bija kļuvis par Ozola labo roku veikalā un spiestuvē Cēsīs. Kad par skrejlapu drukāšanu 1905. gada revolucionāriem soda ekspedīcija Ozolu nošāva, Jānis Roze sāka vadīt biznesu Cēsīs.
Grūdiens savas uzņēmējdarbības veidošanai bija nesaskaņas ar kolēģa atraitni. 1912. gadā Roze devās uz Rīgu, kur pēc diviem gadiem atvēra uzņēmumu J. Roze. Sāka ar zīmogu gatavošanu. Pēc tiem bija liels pieprasījums, ražošanai vajadzīgi mazāki ieguldījumi nekā grāmatu izdošanai. 1919. gadā nodrukāja nelielu svešvārdu vārdnīcu. Pēc tam — mācību grāmatas, ludziņas skolu teātriem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.