Vai viegli būt par nekustamā īpašuma attīstītāju Latvijā? 4

Grafiti Tallinas ielas 10 pagalmā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Olga Rudzika
Print Friendly, PDF & Email

Darbojoties ar nekustamā īpašuma projektu attīstību visās Baltijas valstīs, redzam, ka ir virkne jomu, kurā Latvija joprojām ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Un te nebūs runa nedz par pārdošanas apjomiem, nedz cenām, kurā mums jau vairākus gadus pēc kārtas Baltijas valstu vidū ir godpilnā trešā vieta.

Viena no jomām, kurā mums ir lielākais izaugsmes potenciāls, ir arī izpratne par attīstītāju atbildību un cilvēku attieksme pret apkārtējo vidi. Tā kā mūsu pieeja ir transformēt degradētas un bieži nepieejamas pilsētas teritorijas kvalitatīvos dzīvojamos vai biroju kvartālos, daudzus jautājumus, kas visdrīzāk neskar viena nama projektu attīstītājus, mēs izjūtam visai saasināti un lielā mērogā.

Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaramies, ir teritorijas piesārņojums. Mēdzam jokot, ka, ja visai Latvijai Lielā talka ir reizi gadā, mums tā nekad nebeidzas. Un nepārprotiet – tā nav zūdīšanās par dažām, pār žogu pārmestām pudelēm vai pārtikas iepakojumiem objektos, ko attīstām.

Pēdējās uzkopšanas laikā no mūsu īpašuma Brīvības ielā, kurā jau gada nogalē uzsāksim biroju kvartāla būvniecību, izvedām 10 tonnu nolietotu riepu. Pilsētas centrā tas nav maz.

Un varam tikai minēt, vai tās nāk no apkārt esošajām auto darbnīcām, vai arī atceļojušas uz šejieni nakts melnumā no citiem pilsētas nostūriem. Tomēr ir skaidrs, ka tas uzskatāmi demonstrē cilvēku attieksmi pret pilsētvidi – tepat dzīvojam un tepat arī izmetam visu, kas lieks. Gan jau kāds satīrīs. Ir tiešām dīvaini apzināties, ka, attīstot līdzīga mēroga projektus Igaunijā vai Lietuvā, grūti iedomāties līdzīgu situāciju. Tikmēr, plānojot kvartālu attīstību, kas ir sarežģīts un laikietilpīgs process, esam spiesti turpināt cīņu ar vējdzirnavām – regulāri izvedot objektos uzkrātos atkritumu kalnus tepat no mūsu galvaspilsētas centra.

Līdzās izpratnei par apkārtējās vides kvalitāti un rīcībām, kas atspoguļo kādā apkārtnē paši vēlamies dzīvot, otrs izaicinājums ir jauniešu klejojumi pa slēgtām teritorijām, kurā drīzumā plānota būvobjektu attīstība. Pat uzstādot kustību detektorus un video kameras, kā arī signalizāciju, saskaramies ar nebeidzamu jauniešu azartu iekļūt noslēgtajās ēkās un tās izložņāt. Un te nav runa par sīkiem postījumiem vai zaudējumiem, bet gan apdraudējumu pašu pārgalvīgo ložņātāju drošībai un dzīvībai.

Vēsturiskie nami, ko kvartālu attīstības ietvaros transformējam un papildinām ar jauniem būvapjomiem, visbiežāk ir sliktā stāvoklī un pilnīgi noteikti nav piemēroti urbānām pastaigām. Ir ēkas, kuras šo iemeslu dēļ pirmā stāva līmenī esam pilnībā noslēguši, tomēr atkal jautājums – vai kā attīstītājs esam gala stacija, kura cīnās ar nepieciešamību izglītot bērnus un jauniešus par elementāru drošību pilsētvidē? Visas šīs teritorijas visbiežāk ir norobežotas ar žogu, tajās nevar vienkārši iemaldīties no ielas. Tāpēc ir no svara pārrunāt pavisam vienkāršus drošības nosacījumus ģimenēs un skolās, arī par riskiem, klaiņojot noslēgtās teritorijas.

Liela mēroga projektu attīstība nenotiek nakts laikā. Tā, piemēram, Tallinas ielas kvartālā rekonstruēsim trīs vēsturiskus namus un būvēsim klāt vēl vismaz trīs jaunus. Tiks saglabāts arī citi vēsturiskie elementi, kā, piemēram, ūdens tornis un skurstenis. Degradēta, nolaista teritorija pāris gadu laikā pārtaps līdz nepazīšanai, ieviešot arī pilnīgi jaunu infrastruktūru – no ūdens caurulēm un elektrības savienojumiem līdz veselām ielām, pazemes autostāvvietām un zaļajām atpūtas zonām namu pagalmos.

Tāpēc, plānojot un īstenojot šāda mēroga projektus, redzam savu kā attīstītāja atbildību par pilsētvidi, kurā dzīvojam un cilvēkiem. Ticam, ka paši esam tie, kas veido vidi ap sevi, lai pēc tam šī vide veidotu mūs. Rīgai ir teicams attīstības potenciāls, tomēr redzam, ka līdzās pilsētas vaibstiem, jāmainās arī cilvēku domāšanai un attieksmei pret vidi, kuru paši apdzīvojam. No savas puses varam ar vērā ņemamiem ieguldījumiem padarīt šo vidi sakārtotāku un mūsdienīgai pilsētas dzīvei piemērotāku, tomēr atbildīgākai un uz ilgtermiņu orientētai jākļūst arī cilvēku izpratnei un atbildībai gan vienam par otru, gan savu pilsētu. Tikai, veicot šo ceļu kopā, varam veidot Rīgu par tādu pilsētu, ar ko no sirds lepoties un par kuru rūpēties.

 

Autore ir nekustamo īpašumu projektu attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā

Komentāri (4)

lindab456 27.05.2019. 15.53

“‘ Viena no jomām, kurā mums ir lielākais izaugsmes potenciāls, ir arī izpratne par attīstītāju atbildību un cilvēku attieksmi pret apkārtējo vidi.”
Pozitīvs raksts, neko pielikt, atņemt. Par ko ir noklusēts?
Par konkrēto projektu Tallinas ielā – kādreizējo rūpnīcas teritoriju. Vēsturiskais ūdenstornis, skurstenis – ir nosargāti, atzīti par kultūras pieminekli.
Nepateiktais – iekšpagalmos vēsturiski bija iekopti dārzi, kas veicot siltumtrases rekonstrukciju, daļēji tika izcirsti, bet dārzi kopā ar bij. rūpnīcas teritorijā esošo zaļo zonu un tajā augošajiem lielajiem kokiem veido savdabīgu zaļo salu-oāzi pilsētas centrā, kuras fauna ir saistīta, veido vienotu apdzīvoto teritoriju ar Lielo kapu teritorijā mītošajiem putniem, u.c. dzīvo radību, tas ir atspaids arī caurceļojošiem putniem. Šeit Rīgas centrā ligzdo un ir sastopami: mājas strazdi, meža strazdi, zīlītes, t. sk. zilzīlīte, sīļi, vistu vanags, zīdastes, sarkankrūtīši, te ir vieta, kur izaug sudrabkaiju mazuļi, vārnulēni un citi pilsētai raksturīgāki putni, pa retam ieklīst kāds ezis, vāveres, caunas.
Tas ir saprotams, ka attīstoties pilsētai, dabas daudzveidība pilnībā nav saglabājama, bet šai gadījumā ir jācenšas vismaz saudzīgi izturēties pret lielo koku salu un jāapzina tās nozīme pilsētas ekosistēmā.
No reklāmraksta nevar gribēt visu, bet ja reiz runājam par atbildību pret vidi, tad no autora būtu labi sagaidīt arī informāciju par paredzētajām pazemes un virszemes auto stāvvietām, teritorijas plānojumu un – vai tiks saglabāti lielie koki.

0
0
Atbildēt

1

    lindab456 > lindab456 28.05.2019. 09.29

    Tas ir jautājums par to, ko mēs saprotam ar ekoloģiju un zaļu vidi pilsētā, vai tie ir max betona pagrabi/ autostāvvietas ar gaisa dārziem un stādiem puķupodos vai tomēr – esošie lielie koki un dabas pamatne. Vai “zaļi” un “sakārtot” ir viens un tas pats?

    0
    0
    Atbildēt

    0

mihaiis82 27.05.2019. 11.13

Jus vаrаt maksаt par 50 % mazак pаr еlекtroеnergiju, nekada veida maldinot vai parkapjot likumu! Es iesaku visiem izlasit so rakstu – http://bit.ly/electrolv Es to esmu izmantojis kops decembra, un rekins patiesam ir kluvis mazaks!

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 27.05.2019. 09.47

vēlēšanas nespēj noorganizēt, kur nu vēl vidi sakārtot – tādi esam
Rīga taču nav nekāda daudzmiljonu pilsēta ar attīstītu rūpniecību un tirdzniecību , kusla , piešmucēta pilsētēle – bet –
cik miljoni pilsētai ir izmaksājuši konsultanti vien. Tai pat laikā – pilsētā nav sakārtotas elementāras lietas – tāda džungļu kārtība – kurš kuru, tagad vel pa vidu skrejriteņi …

Par kādu kultūru vispārējā nabadzībbā var būt runa?

Pat gaiss, nav ko elpot – kur nu vēl tāda ekstra kā savākti atkritumi

Bet redz -Kariņš teica , ka Kalnmeieru neaiztikšot …. nu tad pārmaiņas nav ko gaidīt …

0
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu