Vai viegli būt par nekustamā īpašuma attīstītāju Latvijā?

Darbojoties ar nekustamā īpašuma projektu attīstību visās Baltijas valstīs, redzam, ka ir virkne jomu, kurā Latvija joprojām ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Un te nebūs runa nedz par pārdošanas apjomiem, nedz cenām, kurā mums jau vairākus gadus pēc kārtas Baltijas valstu vidū ir godpilnā trešā vieta.

Viena no jomām, kurā mums ir lielākais izaugsmes potenciāls, ir arī izpratne par attīstītāju atbildību un cilvēku attieksme pret apkārtējo vidi. Tā kā mūsu pieeja ir transformēt degradētas un bieži nepieejamas pilsētas teritorijas kvalitatīvos dzīvojamos vai biroju kvartālos, daudzus jautājumus, kas visdrīzāk neskar viena nama projektu attīstītājus, mēs izjūtam visai saasināti un lielā mērogā.

Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaramies, ir teritorijas piesārņojums. Mēdzam jokot, ka, ja visai Latvijai Lielā talka ir reizi gadā, mums tā nekad nebeidzas. Un nepārprotiet – tā nav zūdīšanās par dažām, pār žogu pārmestām pudelēm vai pārtikas iepakojumiem objektos, ko attīstām.

Pēdējās uzkopšanas laikā no mūsu īpašuma Brīvības ielā, kurā jau gada nogalē uzsāksim biroju kvartāla būvniecību, izvedām 10 tonnu nolietotu riepu. Pilsētas centrā tas nav maz.

Un varam tikai minēt, vai tās nāk no apkārt esošajām auto darbnīcām, vai arī atceļojušas uz šejieni nakts melnumā no citiem pilsētas nostūriem. Tomēr ir skaidrs, ka tas uzskatāmi demonstrē cilvēku attieksmi pret pilsētvidi – tepat dzīvojam un tepat arī izmetam visu, kas lieks. Gan jau kāds satīrīs. Ir tiešām dīvaini apzināties, ka, attīstot līdzīga mēroga projektus Igaunijā vai Lietuvā, grūti iedomāties līdzīgu situāciju. Tikmēr, plānojot kvartālu attīstību, kas ir sarežģīts un laikietilpīgs process, esam spiesti turpināt cīņu ar vējdzirnavām – regulāri izvedot objektos uzkrātos atkritumu kalnus tepat no mūsu galvaspilsētas centra.

Līdzās izpratnei par apkārtējās vides kvalitāti un rīcībām, kas atspoguļo kādā apkārtnē paši vēlamies dzīvot, otrs izaicinājums ir jauniešu klejojumi pa slēgtām teritorijām, kurā drīzumā plānota būvobjektu attīstība. Pat uzstādot kustību detektorus un video kameras, kā arī signalizāciju, saskaramies ar nebeidzamu jauniešu azartu iekļūt noslēgtajās ēkās un tās izložņāt. Un te nav runa par sīkiem postījumiem vai zaudējumiem, bet gan apdraudējumu pašu pārgalvīgo ložņātāju drošībai un dzīvībai.

Vēsturiskie nami, ko kvartālu attīstības ietvaros transformējam un papildinām ar jauniem būvapjomiem, visbiežāk ir sliktā stāvoklī un pilnīgi noteikti nav piemēroti urbānām pastaigām. Ir ēkas, kuras šo iemeslu dēļ pirmā stāva līmenī esam pilnībā noslēguši, tomēr atkal jautājums – vai kā attīstītājs esam gala stacija, kura cīnās ar nepieciešamību izglītot bērnus un jauniešus par elementāru drošību pilsētvidē? Visas šīs teritorijas visbiežāk ir norobežotas ar žogu, tajās nevar vienkārši iemaldīties no ielas. Tāpēc ir no svara pārrunāt pavisam vienkāršus drošības nosacījumus ģimenēs un skolās, arī par riskiem, klaiņojot noslēgtās teritorijas.

Liela mēroga projektu attīstība nenotiek nakts laikā. Tā, piemēram, Tallinas ielas kvartālā rekonstruēsim trīs vēsturiskus namus un būvēsim klāt vēl vismaz trīs jaunus. Tiks saglabāts arī citi vēsturiskie elementi, kā, piemēram, ūdens tornis un skurstenis. Degradēta, nolaista teritorija pāris gadu laikā pārtaps līdz nepazīšanai, ieviešot arī pilnīgi jaunu infrastruktūru – no ūdens caurulēm un elektrības savienojumiem līdz veselām ielām, pazemes autostāvvietām un zaļajām atpūtas zonām namu pagalmos.

Tāpēc, plānojot un īstenojot šāda mēroga projektus, redzam savu kā attīstītāja atbildību par pilsētvidi, kurā dzīvojam un cilvēkiem. Ticam, ka paši esam tie, kas veido vidi ap sevi, lai pēc tam šī vide veidotu mūs. Rīgai ir teicams attīstības potenciāls, tomēr redzam, ka līdzās pilsētas vaibstiem, jāmainās arī cilvēku domāšanai un attieksmei pret vidi, kuru paši apdzīvojam. No savas puses varam ar vērā ņemamiem ieguldījumiem padarīt šo vidi sakārtotāku un mūsdienīgai pilsētas dzīvei piemērotāku, tomēr atbildīgākai un uz ilgtermiņu orientētai jākļūst arī cilvēku izpratnei un atbildībai gan vienam par otru, gan savu pilsētu. Tikai, veicot šo ceļu kopā, varam veidot Rīgu par tādu pilsētu, ar ko no sirds lepoties un par kuru rūpēties.

 

Autore ir nekustamo īpašumu projektu attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā