Baktēriju rezistences dēļ ik gadu mirst simtiem tūkstošu cilvēku, bet farmācijas bizness atsakās finansēt jaunu antibiotiku meklējumus. Taču zinātnieki turpina darbu — profesors Edgars Sūna ar Organiskās sintēzes institūta kolēģiem piedalās pat sešos starptautiskos pētījumos
Vislielākais drauds sabiedrības veselībai ir nevis kāda nāvējoša slimība, bet gan antibakteriālā rezistence. Par to jau pirms pieciem gadiem pavēstīja Pasaules Veselības organizācija un ANO, aicinot visu valstu līderus sadarboties cīņā pret šo jauno laiku sērgu. «Pašlaik tā ir pilnīgi visos reģionos un potenciāli var ietekmēt ikvienu cilvēku jebkurā valstī,» vēstīja ANO ziņojums. Tajā skaidrots, ka zināmas vismaz septiņas baktērijas, kuras nevar iznīcināt ar antibiotikām un kuras izraisa tādas izplatītas un bīstamas slimības kā asins saindēšanās, caureja, pneimonija un urīnceļu infekcijas. Pašlaik pasaulē rezistences dēļ mirst ap 700 tūkstošiem cilvēku gadā, bet zinātnieki lēš, ka 2050. gadā šis skaitlis sasniegs desmit miljonus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.