Martā Latvijas apstrādes rūpniecība noturēja pieklājīgu gada pieauguma tempu jeb 4,7%, salīdzinājumā ar februāri izlaidei samazinoties par 1,1%. Taču aizvadītā mēneša laikā saņemtās ziņas pastiprina nenoteiktību par ražošanas izmaiņām šogad kopumā.

Jau iepriekš varēja nojaust, ka koksnes produktu tirgu pēc ražotājiem ļoti patīkama perioda sasniegs vēsuma vilnis, taču šajā pavasarī notikušās pārmaiņas ir bijušas krasas. Iespējams, ka kokapstrādes apgrozījums šogad samazināsies, ražošanas apjomam paliekot apmēram pagājušā gada līmenī.

Lielam satraukumam nav pamata, vadošie nozares dalībnieki labi apzinājās, ka pagājušā gada aina bija par skaistu, lai būtu patiesība, vismaz ilgu laiku. Taču pārmaiņām būs jāpielāgojas, turklāt svarīga būs saskaņota rīcība meža nozares ietvaros. Pagājušajā gadā cenu līmenis bija ļoti augsts, tas “izgāja cauri” visai vērtības ķēdei un labi pelnīja arī mežu īpašnieki.

Jautājums, cik ātri visi nozares dalībnieki sapratīs, ka situācija tirgū ir mainījusies. Gaidīt uz apaļkoksnes cenu atgriešanos vēsturiskajā virsotnē būtu iracionāli, bet daļa mežu īpašnieki tā varētu darīt, iespējams, sagaidot vēl zemāku cenu.

Galvenais notikušo pārmaiņu iemesls, visdrīzāk, ir lielais nozarē veikto investīciju apjoms visā reģionā. Daudzi ražotāji vēlējās piedalīties “ballītē”, kas noveda pie pārspīlējumiem. Cenu korekciju ir veicinājuši un vēl var veicināt šādi notikumi:

• Svarīgs koksnes plātņu tirgus ir transportlīdzekļi, kuru ražošanu ietekmējusi nenoteiktība par pasaules ekonomikas nākotni, kā arī izplūdes gāzu regulējuma izmaiņas.
• Gaidot iespējamu “skarbo” Brexit scenāriju, Lielbritānijā tika izveidoti krājumi, kas tagad varētu tikt patukšoti.
• Šoziem Alpu reģionos bija lielas snieglauzes, tāpēc tirgū var nonākt liels egļu zāģmateriālu apjoms.

Martā, salīdzinājumā ar februāri, kokapstrādes apjoms samazinājās par 6,1%. Gada griezumā tas joprojām bija par 3,5% lielāks, taču ir bažas, ka par mīnusiem mēneša griezumā statistiķi ziņos vēl.

Par laimi, Latvijas rūpniecības kopaina izskatās krietni labāka nekā kokapstrādē. Ir jomas, kurām klājas izcili. Piemēram, jaunus pēcpadomju ēras rekordus sasniedza elektronikas un elektrotehniskā rūpniecība. Pateicoties investīcijām, kas dabā nereti ir redzamas labāk nekā datos, jo notiek starptautisku uzņēmumu grupu ietvaros, šīs nozares un mašīnbūve kopumā turpina augt, tai arī ir labas nākotnes izredzes. Katrā produktu grupā ir savas nianses, piemēram, auto detaļu ražošanā šogad kāpums ir mērens (1.ceturksnī par 4,5% gada griezumā) pirms gaidāmā attīstības paātrinājuma nākamgad.

Kopš iepriekšējo rūpniecības datu publicēšanas esam uzzinājuši arī par IKP izmaiņām 1. ceturksnī, kas palīdz saprast plašāku kontekstu. Gada sākumā vairāk uz eksportu orientētā ekonomikas daļa — preču nozares un eksporta pakalpojumi — nepārprotami ir augusi straujāk nekā iekšējā tirgus spēlētāji. Lielā mērā to izskaidro enerģētika. Ja vien Daugavas baseinu neaplaimos ļoti spēcīgas lietusgāzes, nozarē sausums tiešā un pārnestā nozīmē valdīs līdz pat ziemai. Tāpēc ļoti iespējams, ka eksporta pārsvars izaugsmē saglabāsies arī gadā kopumā.

Iepriekš aprakstītie notikumi nepatīkami skar Latvijai ļoti svarīgo kokapstrādi, taču kopumā situācija eksporta tirgos nav slikta. Šogad eirozonas ekonomika augs lēnāk nekā pērn, taču izaugsmes līkne gada ietvaros pēc 1,2 procentiem 1. ceturksnī drīzāk būs augšupvērsta. Galvenie eirozonu spēcinošie faktori būs mērens fiskālais stimuls trīs lielākajās dalībvalstīs, kā arī Ķīnas ekonomiskais cikls.

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists