Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki 4

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Gunta Kuļbanska
Print Friendly, PDF & Email

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar uzrakstu “Vārds ir brīvs”. Kādā citā pētījumā par mediju brīvību minēts, ka Austrumeiropas mediji ir oligarhu ielenkumā. Lai arī Latvijā daudz tiek diskutēts par vārda brīvību, savās izpausmēs un rīcības iespējās mediji kļūst aizvien brīvāki.

Jau ilgāku laiku strādājot RīgaTV 24, varu novērtēt maza medija ar apdomīgi izvēlētu satura koncepciju priekšrocības – tam nav nepieciešami astronomiski lieli naudas resursi satura veidošanā un, iespējams, tieši šis aspekts mūs pasargā no oligarhu vai politiskās ietekmes. Naudas ietekme izteiktāk izpaužas brīdī, kad satura veidošanai nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Latvijā ir skaitliski daudz mediju, ne visus iespējams uzturēt no valsts līdzekļiem, kas būtu viens no faktoriem, kas radītu mediju neatkarību, bet, reāli domājot, tas nav iespējams. Mazie mediji Latvijā gan vēl nav tādā attīstības pakāpē, lai spētu konkurēt ar lielajiem un ietekmīgajiem, līdz ar to arī interese ietekmēt šādu televīziju vai rakstošo mediju saturu nav tik liela. Agrākajā darba pieredzē mediju nozarē netieši nācās saskarties ar situācijām, kad žurnālisti ir ierobežoti, neļaujot publicēt konkrētas ziņas. Pati personīgi gan to neesmu piedzīvojusi.

No ārējās ietekmes iespējams izvairīties, ja tiek veidots tā sauktais dzīvais, tiešais saturs, kas arī neprasa tik lielus finansiālus ieguldījumus kā, piemēram, pētnieciskā žurnālistika – tiešraižu formātā televīzijas studijā norisinās diskusija, bet domāšanas un vērtēšanas sadaļa tiek atstāta pašam skatītājam – to arī cenšamies realizēt!

Mediji kļūst arvien brīvāki

Starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas “Reportieri bez robežām” indeksa šogad 18. aprīlī publicētie dati liecina, ka pēc preses brīvības jomas rādītājiem ierindojamies starp Lietuvu un Igauniju.

Sabiedrisko mediju lauciņā centieni ietekmēt noteikti jūtami vairāk. Šeit nav runa par medija uzpirkšanu, bet par viedokļu, interešu nodošanu plašākai sabiedrībai, ko daudzi gribētu izmantot. Lai arī sabiedriskie mediji teorētiski ir neatkarīgi, tieši tos visvairāk cenšas ietekmēt.

Tomēr mediji savās iespējās un darbībā kļūst arvien brīvāki. Kaut vai, ja salīdzinām ar laiku pirms desmit, 20 vai 30 gadiem, medijiem nenoliedzami ir iespēja izpausties daudz brīvāk un ietekmēt daudz vairāk. Vēl viena nianse – Latvija ir maza, mēs visi cits citu pazīstam. Jābūt sava aroda profesionālim, lai darba attiecības nodalītu no personiskām. Jau no paša sākuma, sākot strādāt mediju nozarē, jāiemācās domāt kritiski un analizēt saņemto informāciju. Žurnālistam jābūt objektīvam informācijas filtram.

 Satura veidošanas pamatā ir aktualitāte

Vienmēr aktuāls ir jautājums, ko rādīt skatītājam? RīgaTV 24 galvenokārt satura veidošana notiek, pamatojoties uz konkrētā brīža aktualitāti, tas ir būtiskākais kritērijs. Bieži vien no rīta nezinām, kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks vakarā sēdēs mūsu TV studijā un runās par kādu svaigu notikumu – bet tikai tā var nodrošināt aktualitāti – veidojot saturu reizē ar aktuālu procesu.

Protams, jāņem vērā arī skatītāju intereses – mūsdienās arvien būtiskāk, lai satura izveidē piedalītos arī tie, kuri skatās šos raidījumus savos televizora ekrānos. Jāņem vērā, ka ir un vienmēr būs arī sabiedrības daļa, kuriem ļoti interesē dažādi šovi, izklaidējoši raidījumi, filmas un koncerti. Reitingi liecina, ka pieaug arī pieprasījums pēc dzīvā satura – pēc tā, kas notiek tieši tagad un šobrīd. Mediji, kas veido šādu saturu, pastāvēs ilgāk. Tehnoloģiju attīstība un interaktivitātes iespējas maina televīziju, jo skatītāji paši kļūst par programmas veidotājiem.

Ārvalstu propagandas ietekme

Lai gan arī mediju jomā strauji pieaug digitalizācijas ietekme, sekmējot jau pieminētā dzīvā satura veidošanos, tajā pašā laikā Latvijā joprojām ir reģioni, kuros skatītājiem ir pieejami vien daži TV kanāli. Vissarežģītākā situācija šajā ziņā ir pierobežā, kur cilvēkiem nākas lietot tos medijus, kuri ir pieejami. Ja runājam par TV, tad tie visbiežāk ir tieši Krievijas kanāli. Laika gaitā šiem skatītājiem izveidojas atšķirīgi uzskati un pasaules redzējums. Tā ir valsts mēroga problēma – varam deklamēt, ka katram ir galva uz pleciem un iespēja spriest un domāt, taču ir gudrāk jāinformē un jāizglīto par to, kas ir pareizi, nevis tikai jāuzsver, kas ir nepareizi.

Metodes, kuras tiek izmantotas ietekmes veidošanā, ir tik rafinētas un pārdomātas, ka nevaram prasīt no skatītāja tās atpazīt. Nianses pamanāmas gan filmās, gan TV raidījumos un ziņās. Lai to atspēkotu, ir jāpiedāvā alternatīva, jāieinteresē ar citu saturu un piedāvājumu, jāmeklē risinājumi, nevis tikai jānorāda uz nepilnībām un jāaizliedz.

Kvalitatīva apraide un cita veida mediju pieejamība visā Latvijā ir nacionālās drošības jautājums. Šajā kontekstā jāmin arī patlaban aktuālais temats – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbība, kas, raugoties no malas, piemēram, uz LTV valdes konkursu, mudina uzdot jautājumus. Nevēlos nevienu analizēt vai novērtēt atbilstību kādam amatam, par to lai spriež nozares eksperti, bet jautājums: kad no lielā  kritizētāju loka pieteiksies un tiks izvirzīts kāds jomas profesionālis, kurš teiks – dodiet man iespēju, es izdarīšu, es varu!? Jāmeklē situācijas risinājums. Manuprāt, piemērots risinājums būtu, ja vadības grožus būtu gatavs uzņemties kāds no pašu vidus – profesionālis, kuram uzticas un respektē. Tas varētu saīsināt laiku, kas, meklējot atbilstošus speciālistus, tiek pavadīts neauglīgās diskusijās.

 

Autore ir RīgaTV 24 satura redaktore

Komentāri (4)

altinyildiz 07.05.2019. 16.02

Visi mediji aizvien brīvāki, bet daži vēl brīvāki. https://pietiek.com/raksti/zurnala_ir_izdeveji_tikusi_pie_vel_citiem_bezmaksas_labumiem_ltv
Vai tiešām IR par nekaunīgu elektroenerģijas patērētāju šmaukšanas reklāmu nesaņem naudu, jau savādāk, uz to jau neuzraujas domājošie nīstie nacisti, bet gan LC, Zīgeristu, LPP, ZRP, Vienotības un pēdējo čekas projektu: JV, JKP un Par(OIK), elektorāts.

0
0
Atbildēt

0

vvilums 03.05.2019. 14.40

90% raidoši un rakstoši MM krievu valodā Latvijas teritorijā ir kremļa apmaksāta propaganda-
LTV7, DW , BBC un vēl kāds sastāda 10 %.

0
0
Atbildēt

1

    Jānis Lakijs > vvilums 04.05.2019. 07.11

    Kāda starpība, no kura saņem naudu, ja visi tik un tā maļ vienu un to pašu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

ivaasd22 03.05.2019. 10.38

Jūs varat maksāt par 40% mazāk par elektroenerģiju, nekādā veidā maldinot vai pārkāpjot likumu! Es iesaku visiem izlasīt šo rakstu – http://bit.ly/electrolv Es to esmu izmantojis kopš decembra, un rēķins patiešām ir kļuvis mazāks!s

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu