Ilona Ceicāne strādā Rīgas Centrālcietumā — viņas uzdevums ir palīdzēt ieslodzītajiem, lai, izcietuši sodu, viņi nekad neizdarītu noziegumu. Agrāk strādājusi ar ielu bērniem, narkomāniem un prostitūtām, specializējusies veco ļaužu aprūpē. Šogad Ilona saņēma Latvijas labākā sociālā darbinieka godalgu
Divarpus gadu laikā, kopš sociālā darbiniece Ilona Ceicāne (47) strādā Rīgas Centrālcietumā, ir bijis viens ieslodzītais, kura kamerai viņa tiešām baidījusies tuvoties. Kolēģi brīdināja — dzimumnoziedznieks, agresīvs un naidīgs. Tomēr Ilona bija apņēmusies viņu uzrunāt, lai piedāvātu apmeklēt kādas nodarbības. «Kad man atvēra kameras durvis, biju gatava ieraudzīt nezin ko. Taču ieraudzīju divas cilvēka acis. Es viņā redzēju cilvēku,» Ilona stāsta, kā sāka sarunāties ar ieslodzīto, kurš līdz tam ne ar vienu negribēja runāt.
«Pirms tam viņai nebija pieredzes darbā ar ieslodzītajiem. Līdz ar to taktika bija mazliet atšķirīga nekā citiem darbiniekiem,» stāsta bijušais ieslodzītais Valdis (vārds mainīts), kurš atbrīvots no cietuma pirms termiņa. Pēc viņa stāstītā, Ilona cenšas panākt, lai noslēgtajiem cilvēkiem, kādi esot vairums ieslodzīto, pēc iespējas biežāk rodas iespēja iziet no kameras, aprunāties, piedalīties nodarbībās un nedomāt drūmas domas.
Ilonas darbs novērtēts ar balvu Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2018. gadā. Labklājības ministrijas konkursā iedzīvotāji balvai bija izvirzījuši 80 sociālos darbiniekus, bet visaugstāk novērtēts tieši Ilonas darbs. «Ir ļoti vienkārši nevēlamu personu kaut kur iespundēt. Bet tas savā ziņā parāda mūsu bezspēcību,» uzskata Ilona. Iepazinusies ar ieslodzītajiem, viņa ir pārliecināta — vairumam dzīves pieredze ir tik briesmīga, ka noziegums ir bijusi likumsakarība. «Reti kurš cietumā nonāk tikai savas vainas dēļ. Bieži vien ir priekšnosacījumi, kas saistīti ar bērnību un citiem faktoriem.»
«Ak, cik skaistas rokas!»
Ilona stāsta, ka lielākā daļa no viņas redzes lokā nonākušajiem ieslodzītajiem agri vai vēlu sāk domas par to, ko ierēdņi dēvē par «resocializāciju». Būtībā tas ir pasākumu kopums ar vienu mērķi — sagatavot cilvēku dzīvei pēc iziešanas brīvībā tā, lai viņš var atrast darbu, mājvietu, saprasties ar cilvēkiem un iejusties sabiedrībā. Lai nerastos ne vajadzība, ne vēlme atkal pārkāpt likumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.