Ar jaunas 35 novadu kartes prezentāciju valdība sāk vērienīgu administratīvo reformu
Vismazākais novads Latvijā šobrīd ir Baltinava ar tikai 1000 iedzīvotājiem, bet reforma piedāvā pašvaldības apvienot daudzkārt spēcīgākās — jaunajā kartē mazākais ir Līvānu novads ar 11 000 cilvēku. Reforma ļaus atšķetināt ieilgušās reģionu problēmas, piemēram, palīdzēt skolu tīkla un autoceļu sakārtošanā, pārliecināts par reģionālo attīstību ir atbildīgais ministrs Juris Pūce (A/P), kurš pagājušajā nedēļā skaļi pieteica novadu reorganizācijas plānu. VARAM piedāvā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35, koncentrējot teritorijas ap attīstības centriem. Diskusiju ministrs sācis uzreiz ar kartes piedāvājumu, lai līdz decembrim, kad reformas projekts jāiesniedz Saeimā, to var pamatīgi apspriest. Pūce atzīst — sākotnējā karte vēl noteikti var mainīties.
Iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma notika 2009. gadā, Latvijas kartē iezīmējot 110 novadus un deviņas republikas nozīmes pilsētas. Taču ministrija secinājusi, ka republikas pilsētu izdalīšana neveido efektīvu saimniecisku vienību ar apkārtējiem novadiem, tāpēc turpmāk šāds atsevišķs statuss paliks tikai divām pilsētām — Rīgai un Jūrmalai.
Pēdējā desmitgadē iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 200 000 cilvēku, notikusi arī iekšējā migrācija uz Rīgu vai Pierīgu, tādēļ pašreiz jau 59 pašvaldības neatbilst spēkā esošajam likumam. Tas nosaka vairākas prasības, starp kurām viena ir vismaz 4000 pastāvīgo iedzīvotāju skaits pašvaldībā, kam neatbilst jau 39 novadi.
Vismazākajā — Baltinavas novadā — dzīvo tikai 1000 cilvēku, otrais mazākais ir Alsunga ar 1322 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam — visvairāk iedzīvotāju šobrīd ir Ogres novadā (33 083) un Talsos (28 071), kas saglabās savu lomu kā apkārtnes attīstības centri.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.