Rīgas kompromisu plānojums

Meklējot kopsaucēju starp likuma burtu, uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm, tapis plānojums, kas noteiks Rīgas attīstību nākamajā desmitgadē

Pēc publiskās apspriešanas, ko dažu Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji sauc par bezjēdzīgu, šonedēļ noslēdzās priekšlikumu iesniegšana Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam otrajai versijai. Iedzīvotāju un uzņēmēju ieteikumi vairs netiek pieņemti, bet atzinumus vēl sniegs pārraugošās iestādes — tāpēc var gadīties, ka dokumentam būs vēl trešā redakcija. 

Plānojumā tiek noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei — tā ir kompromisu meklēšana, atzīst domes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā, jo uzņēmējiem un būvniekiem ir savas vēlmes, normatīvie akti novelk iespēju robežas, bet iedzīvotājiem rūp sava tuvējā apkārtne. Jāpiebilst gan, ka iesaistes barjera iedzīvotājam ir visai augsta — jāspēj izurbties cauri apmēram tūkstoš lapu biezajiem dokumentiem un saprast, ko tie reāli varētu ietekmēt apkaimē.

Ierobežos ēku augstumu

Plānojums skars visu Rīgas teritoriju, izņemot vēsturisko centru, kura individuāla dokumenta izstrāde nesen sākusies. Departaments vēl nevar prognozēt, cik ilgu laiku tas prasīs. Pirmās pārmaiņas manīs nekustamo īpašumu attīstītāji. Līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu atļautais dzīvojamās apbūves stāvu skaits Rīgā samazināsies — dažviet varēja būvēt pat 30 stāvus augstas ēkas, bet turpmāk augstākās ēkas paredzētas ar 12 stāviem, bet maksimālais stāvu skaits jaunām daudzstāvu ēkām priekšpilsētā ieteicams ne lielāks par sešiem. 

Sirmā skaidro, ka stāvu skaits samazināts, jo neatbilda iedzīvotāju skaita prognozēm. Augstāku ēku parādīšanās gan nav pilnīgi izslēgta — ja vietās, kur apbūve to pieļauj, īpašniekiem būs vēlme celt ēkas augstākas par 12 stāviem, to varēs darīt, izstrādājot atsevišķu projektu. Šāda apbūve pieļaujama arī vietās, kur tāda jau sākta, piemēram, Krasta masīva rajonā.