Jau gadiem runājam par 4. industriālo revolūciju un digitālo transformāciju, kas gan bieži skan visai abstrakti un atrauti no realitātes. Tomēr šķiet, ka tieši patlaban esam pietuvojušies tam pavērsiena punktam, kad mākslīgā intelekta tehnoloģijas un to izmantošanas pamata prasmes kļūs par obligātu un neizbēgamu ikviena cilvēka dzīves sastāvdaļu, ar ko būs jāiemācās darboties tieši tāpat kā pirms ceturtdaļgadsimta – ar internetu vai teksta, prezentāciju un “ekseļa” tabulu veidošanas rīkiem.
Iemesls tam ir gluži vienkāršs – “čatboti”, tulkošanas tehnoloģijas, runas pārveidošana rakstītā tekstā un lielākā daļa citu risinājumu, kas tieši tagad strauji ienāk mūsu ikdienā, izmanto mākslīgā intelekta algoritmus. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem būs jāspēj “darbināt” šos un citus mākslīgā intelekta rīkus, bet pakalpojumu saņēmējiem – tos izmantot.
Mākslīgā intelekta risinājumus no citiem atšķir to algoritmu spēja pakāpeniski pielāgot un uzlabot savas darbības precizitāti bez papildu programmēšanas nepieciešamības – izmantojot uzkrātos datus, atpazīstot un analizējot to lietojuma modeļus un veidojot it kā intuitīvas reakcijas, darbības vai nākotnes prognozes.
Ieguvums no mākslīgā intelekta tehnoloģijām būs vērienīgs tiem, kuri pratīs mākslīgo intelektu izmantot.
IDC prognozē, ka globālās investīcijas kognitīvo un finanšu tehnoloģiju sistēmās pieaugs no 12,5 miljardiem ASV dolāru 2017. gadā līdz 46 miljardiem 2020. gadā. Viens no attīstības flagmaņiem būs finanšu nozare, kura saskaras ar trīskāršu izaicinājumu – nodrošināt patērētāju privātumu un datu drošību, izvairīties no “netīras naudas” darījumu apkalpošanas un sniegt personalizētu, ātru un kvalitatīvu pakalpojumu saviem klientiem. Aizvietojot klasiskos statistiskās modelēšanas rīkus ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, var panākt 10% pieaugumu jauno pakalpojumu pārdošanā, 20% ietaupījumu kapitālizdevumos un 20% samazinājumu klientu pāriešanā pie konkurentiem, konstatēts McKinsey veiktā Eiropas banku aptaujā.
Kā “pieradināt” mākslīgo intelektu, kas potenciāli var sniegt tik daudz iespēju? Latvijas lielāko uzņēmumu informācijas tehnoloģiju vadītāji atzīst, ka viņu loma uzņēmumos dažu pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies. Viņiem ir jāveicina jauno tehnoloģiju pratība visos organizācijas līmeņos. Piemēram, saskaņā ar Luminor bankas iepriekš publiskoto informāciju, atslēga uz sekmīgu mākoņtehnoloģiju risinājumu ieviešanu bija bankas vadības pārliecība un gatavība pašiem aktīvi lietot jaunās tehnoloģijas. Ne mazāk svarīga ir IT vadītāju izpratne par uzņēmuma procesiem un biznesa principiem, gatavība un spēja iesaistīties attīstības stratēģiskajā plānošanā un pārliecināt vadību par inovāciju nepieciešamību.
IT vadītājs vairs nevar būtu “sausiņš” – sociālās, radošās, konfliktu risināšanas, argumentēšanas un skaidrošanas prasmes kļūst neaizvietojamas.
Bieži vien saprast, kas strādā un kas nē, var, tikai ļaujoties eksperimentiem. Tomēr ne vienmēr nepieciešamas “trakas”, pilnīgi negaidītas idejas. Ja kāds Brazīlijā izstrādājis labu klientu servisa risinājumu, iespējams, tas ir jāpērk un jāievieš pie sevis – būs ātrāk un efektīvāk nekā izgudrot to pašu otrreiz. Arī Azure mākoņa platforma jau tagad piedāvā dažādus gatavus modeļus datu analītikai daudzveidīgiem mērķiem un dažādos griezumos. Tāpēc IT vadītājam jātur acis vaļā un jāzina, kas notiek viņa nozarē pasaulē.
Lai nenobītos no mākslīgā intelekta, svarīgi izprast tā nepieciešamību, zināt savu mērķi un vēlamo rezultātu – uzlabot darba procesu efektivitāti, prognozēt darbinieku saslimšanas intensitāti ziemas periodā, atlasīt labākos kandidātus noteiktam amatam vai ko citu.
Ja digitālā pratība un inovāciju spēja kļūst par uzņēmuma vērtību un daļu no darbinieku dzīvesstila, tad šī uzņēmuma izredzes izvirzīties starp nozares līderiem mākslīgā intelekta laikā krietni palielinās.
Autore ir Microsoft vadītāja Baltijā
Pagaidām nav neviena komentāra