Neona burtiem vēsturē • IR.lv

Neona burtiem vēsturē

1
Grupa Orbīta birojā Ģertrūdes ielā. No kreisās: Vladimirs Svetlovs, Aleksandrs Zapoļs, Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Foto — Lauris Aizupietis
Anda Burve-Rozīte

Tekstgrupa Orbīta, četri spilgti dzejnieki un multimākslinieki Vladimirs Svetlovs, Aleksandrs Zapoļs, Sergejs Timofejevs, Artūrs Punte, piedzīvo dibināšanas 20. gadadienu un nominēti Purvīša balvai par jaunāko kopdarbu — izstādi, kas saistīta ar dzeju

Šis bija nekaunīgākais intervijas iesākums, kādu gadījies atļauties: raugoties uz četriem pusmūža kungiem no tekstgrupas Orbīta, ienāca prātā grupas Prāta vētra četrotne. Un talantīgajiem multimāksliniekiem pavaicāju, ko gadi dod un ko atņem. Atbildes bija vaļsirdīgas, bet par to vēlāk. 

Iemesls, kas lika vērst skatu Orbītas virzienā, ir prestižā Purvīša balva — reizi divos gados Lavijā to pasniedz par izcilāko sasniegumu vizuālajā mākslā. Šogad starp nominantiem ir arī Orbītas izstāde No kā rodas dzeja?, kas vasarā bija skatāma mākslas galerijā Noass. Nominācija interesanta ar to, ka četriem multimāksliniekiem, kurus Latvijā vairāk asociē ar dzeju, — Aleksandram Zapoļam (raksta dzeju ar pseidonīmu Semjons Haņins), Vladimiram Svetlovam, Sergejam Timofejevam un Artūram Puntem — nav akadēmiskās izglītības mākslā. Trīs no viņiem studējuši filoloģiju, viens — psiholoģiju. Pirms gada veidojot izstādi, četrotne atspērās tieši no dzejas. Precīzāk, no ironiska mēģinājuma atbildēt uz jautājumu — no kā rodas dzeja (un māksla vispār)? Izstādē redzami četri mākslas objekti — četri individuāli atbildes mēģinājumi. 

No 22. marta Orbītas darbus līdz ar citiem nominētajiem varēs aplūkot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē, bet 12. aprīlī tiks svinīgi nosaukts Purvīša balvas ieguvējs. 

Jau kopš 20. gadsimta nogales, kad četri krievu valodā rakstošie Latvijas dzejnieki sanāca kopā, lai paplašinātu robežas izpratnei par mākslu, viņi mērķtiecīgi dažādoja savas izteiksmes iespējas. Puišus vienoja ne tikai interese, bet arī zināšanas par dažādiem mākslas medijiem — kino, mūziku, fotogrāfiju, tekstu. «Sāka ar dzeju, tad papildināja to ar video. Darbojās performances subžanrā, darīja ļoti daudz ko,» stāsta mākslas zinātnieks Vilnis Vējš. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu