Visi vienā nodokļu grozā un vēl parādā valstij 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Anna Medne
Print Friendly, PDF & Email

Gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1. jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Veselības ministre Ilze Viņķele, stājoties amatā, uzsvēra, ka plāno panākt divu grozu principa atcelšanu, ieviešot vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā, būtu “ieejas biļete”- viņi solidāri piedalītos apdrošināšanas sistēmā. Sistēma, kas sākotnēji šķiet solidāra, var nozīmēt to, ka tiem, kuri maksā nodokļus, būs jāatbalsta nodokļu nemaksātāji.

Domāju, ka paziņojums – divu grozu sistēma ir slikta un nedarbosies – bija pāragrs. Jā, informācijas tehnoloģiju sistēma gada sākumā vēl nebija gatava “sašķirot” pacientus, taču tas nenozīmē, ka ideja kopumā nav dzīvotspējīga. Jāņem vērā, ka ir vairāk nekā 5400 iedzīvotāju, kuri līdz janvāra vidum iemaksāja brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas kopumā par vairāk nekā 780 000 eiro. Kāds risinājums tiks atrasts šiem cilvēkiem, vai nauda nepazudīs un vai nepazudīs šo cilvēku vēlme brīvprātīgi līdzdarboties jaunās reformās, kas galu galā var tikt atceltas vēl nesākoties?!

Priecē, ka premjers un finanšu ministrs ir daudz apdomīgāki nekā veselības ministre, paziņojot, ka sāks izvērtēt nodokļu reformas ietekmi tikai 2020. gadā. Neapšaubāmi, veselības nozarē būtiski trūkst finansējuma, taču tas nav iemesls bez nopietnas analīzes reformēt sistēmu, kas darbojas pirmo gadu, un tikai tagad pakāpeniski sāk iezīmēties tās plusi un mīnusi. Problēmas patiešām sāk parādīties, līdzīgi kā daudzi viedokļi par nodokļu sistēmas efektivitāti, taču es aicinātu izvairīties no pāragras sprieduma izdarīšanas.

Ko viena valdība pieņēmusi, nākamajai nav pienākums uzreiz atcelt

No 2018. gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, šos ieņēmumus novirzot veselības aprūpes nozares finansēšanai. Veselības ministre ir aicinājusi piemērot šādu kārtību visiem nodokļu režīmiem, piemēram, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem u.c., kas nozīmētu nodokļa sloga pieaugumu lielai daļai sabiedrības. Domāju, ka pirms šādu būtisku lēmumu pieņemšanas, sistēmai ir jāļauj kādu laiku darboties, lai skaidri iezīmētos rezultāti.

To, ko viena valdība ir pieņēmusi, nākamajai nav pienākums uzreiz atcelt. Jāņem vērā dažādi iespējamie scenāriji, piemēram, kas notiks, ka tiks sākts darbs pie jaunām nodokļu sistēmas reformām, bet valdībai nāksies atkāpties? Vai paliksim pusceļā starp abām sistēmām?

Kā jau minēju, sistēmas plusi un mīnusi sāk iezīmēties pakāpeniski – viens no aspektiem, par kuru jau ir iespējama diskusija ir diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība. Proti, Tiesībsarga veiktais pētījums atspoguļoja, ka jauno neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību par veiksmīgu uzskata 13% respondentu, bet par taisnīgu – vien 6,4%. Tas ir bīstams signāls, kas var brīdināt par sabiedrības atbalsta palielināšanos ēnu ekonomikai.

Manuprāt, publiskajā telpā valdošais sašutums pēc gada deklarācijas iesniegšanas, kad liela daļa iedzīvotāju uzzināja, ka viņiem ir izveidojies parāds, to tikai apliecina. Diferencētais neapliekamais minimums tika piemērots katru mēnesi un cilvēks naudas izteiksmē to uzreiz neizjuta. Taču tiem, kuru ienākumi bija palielinājušies, izveidojās situācija, ka nodokļu maksātājs ir palicis parādā valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo neapliekamo minumu piemēroja, pamatojoties uz novecojušiem datiem. Tomēr arī šajā gadījumā ir rūpīgi jāanalizē, kuri aspekti jāmaina. Tāpat būtu vairāk jāstrādā pie iedzīvotāju informēšanas un jaunās kārtības skaidrošanas.

Pārāk daudz vēlamies reformēt, pārāk maz – saskatīt kopsakarības

Nodokļu sistēma nav joma, kurā ik gadu jātaisa revolūcija. Īpaši gadījumā, ja paralēli tiek plānota izglītības reforma un administratīvi teritoriālā reforma. Šobrīd tiek runāts par skolu skaita optimizēšanu, nemaz nezinot, kā nākotnē iedalīsies reģioni. No reģionu iedalījuma iezīmētos arī vairāki aspekti, kas, iespējams, būtu jāmaina arī nodokļu sistēmā, taču šobrīd reformas savstarpēji netiek saskaņotas, sūtot lielai daļai cilvēku skaidru signālu – paši vainīgi, ka dzīvojat reģionos. Pēdējā laikā iezīmējas ļoti negatīva tendence – mēs pārāk daudz vēlamies reformēt, bet pārāk maz – saskatīt kopsakarības, ko noteikti vajadzētu izskaust.

 

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” docētāja, nodokļu eksperte

Komentāri (2)

kolpants 12.03.2019. 15.02

Priecē, ka premjers un finanšu ministrs ir daudz apdomīgāki nekā veselības ministre, paziņojot, ka sāks izvērtēt nodokļu reformas ietekmi tikai 2020. gadā

Если мне не изменяет память, эти два чиновника из той партии, которая приложила руку к этой реформе. И было бы крайне странно, если бы они сейчас начали бы критиковать то, что сделали их однопартийцы.

У меня другой вопрос-неужели никак нельзя было спрогнозировать и обсчитать, у скольких возникнут долги за 2018 год?

0
0
Atbildēt

0

Drosma 11.03.2019. 11.55

mūs radina pie domas, ka jāpriecājas, ka vēl nešauj nost

ka ļauj pašam nomirt

+1
-1
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu